Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
25. septembris, 2015
Drukāt

Kā labāk cīnīties ar vēža šūnām (1)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Profesors Edvīns Miklaševičs pie ledusskapjiem, kur mīnus 80 grādu temperatūtā glabājas daudzi tūkstoši DNS un ļaundabīgo audzēju audu paraugu.

UZZIŅAI

Salīdzinot saslimstību ar sporādisko krūts audzēju un ar pārmantoto krūts vēzi, pētnieki konstatējuši, ka sievietes ar otro vēža veidu saslimst vidēji par astoņiem līdz desmit gadiem agrāk un ir daudz lielāka varbūtība, ka viņām tas patiešām attīstīsies. Risks saslimt ar sporādisko audzēju ir 8 līdz 9 %, bet ar pārmantoto audzēju – 80 %. Taču sievietēm ar pārmantoto vēzi ir daudz labāka dzīvildze nekā tām, kas cieš no sporādiskā audzēja.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Onkoloģijas institūta zinātnieki tā direktora vietas aizstājēja, projekta vadītāja, profesora EDVĪNA MIKLAŠEVIČA vadībā veido testu, kas nākotnē, iespējams, ļaus precīzāk noteikt, ar kādu metodi labāk ārstēt cilvēku, kas sasirdzis ar onkoloģisku slimību.

– Ir daudz pacientu, kam klīniskā aina ļaundabīga audzēja gadījumā ir ļoti līdzīga, pat identiska, taču uz terapiju vēzis reaģē ļoti atšķirīgi. Vieni pacienti pēc ārstēšanas kursa nodzīvo īsāku, citi – ilgāku laiku. Lai gan pacienti ir saņēmuši vienādu terapiju, rezultāts ir atšķirīgs. Kāpēc tā notiek? Tas nozīmē, ka dažādām vēža šūnām izdzīvošanas potenciāls ir atšķirīgs, – stāsta profesors Edvīns Miklaševičs. RSU Onkoloģijas institūta zinātnieki šajā projektā pētīja zarnu un smadzeņu audzēju.

Ļaundabīgie audzēji mēdz būt sporādiskie jeb dzīves laikā iegūtie un pārmantotie, kad, piemēram, vienas dzimtas sievietes no paaudzes uz paaudzi slimo ar krūts vai olnīcu audzēju vai vienas dzimtas vīrieši ar kolorektālo jeb zarnu audzēju.

– Pētnieki noskaidrojuši, ka pat vienam pacientam vienā un tajā pašā ļaundabīgajā audzējā var izveidoties dažāda veida šūnas. Audzēja šūnām daloties, parādās arvien jaunas un jaunas mutācijas, kas šūnām piešķir citādas īpašības nekā mātes šūnām. Tāpēc izveidojas šūnu grupas, kas atšķirīgi reaģē uz terapiju. Piemēram, histoloģiski divām sievietēm krūts audzēji var būt pilnīgi vienādi, bet atbildes reakcija uz ārstēšanu bieži vien mēdz būt atšķirīga. Kā identificēt šūnas, kurām piemīt spēja pretoties ķīmijterapijai, izveidojot rezistenci jeb nejutību, – šo problēmu risināt patlaban mēģina medicīnas zinātne visā pasaulē. Ideāli būtu, ja šīs šūnas varētu noteikt jau pirms ārstēšanas un izvēlēties terapijas veidu, kas katrā gadījumā ir piemērotākais, – secina profesors. Veicot pētījumu, Onkoloģijas institūta pētnieku grupa paņēma paraugus no pārmantotajiem un sporādiskajiem audzējiem ar vienādu morfoloģiju, kā arī salīdzināja vairākus marķierus – nukleīnskābes u. c., lai noteiktu, kādas tajos ir atšķirības. Šobrīd jau ir izdevies atrast dažus marķierus, kas pārmantotajam un sporādiskajam audzējam ir atšķirīgi un kas lielā mērā nosaka terapijas efektivitāti, ietekmējot cilvēka dzīvildzi, uzsver profesors.

Vēža slimību bankas glabātuve. Foto - Valdis SemjonovsVēža slimību bankas glabātuve. Foto - Valdis Semjonovs

Otrs virziens, kurā patlaban strādā RSU Onkoloģijas centrs, – nosaka terapijas efektivitāti zarnu vēža gadījumos. Edvīns Miklaševičs stāsta, ka vienīgais veids, kā pagaidām tiek kontrolēta audzēja uzvedība terapijas laikā, ir kompjūtertomogrāfija, kas ļauj noteikt, vai audzējs un tā radītās metastāzes samazinās. Pacientiem ņem arī onkomarķierus, bet tie ne vienmēr sniedz skaidru atbildi.

RSU Onkoloģijas institūta zinātnieki šajā projektā pētīja arī galvas smadzeņu audzējus. Izanalizējot aptuveni 200 pacientu audu paraugus, viņi pacientus iedalīja divās grupās, vienā iekļaujot tos, kas nodzīvoja līdz sešiem mēnešiem, otrā – tos, kam dzīvildze bija ilgāka par sešiem mēnešiem. Ja cilvēks ar smadzeņu audzēju pēc diagnozes noteikšanas nodzīvo vairāk nekā gadu, tas jau ir labi, uzsver zinātnieks. Zinātnieki analizēja, kā darbojas divdesmit tūkstoši gēnu, kā arī pētīja mutācijas. Patlaban no šiem gēniem viņi ir izvēlējušies nedaudz mazāk kā 30, kuros mutācijas ir labi saskatāmas, un turpinās pētījumu, analizējot tos.

– Uz šā pētījuma pamata patlaban cenšamies izgatavot prediktīvu testu, ar ko nākotnē, iespējams, varēs noteikt, vai vēža slimniekam terapija būs efektīva. Pirmais solis tā izgatavošanā jau ir sperts, bet vēl jāveic diezgan daudz darba, – piebilst E. Miklaševičs. Kad tests būs gatavs, tas būs jāievieš dzīvē, analizējot reālu pacientu gēnu stāvokli, jo līdz šim tas ir izmantots, tikai strādājot laboratorijā ar datu bāzē saglabātiem vēža slimnieku DNS paraugiem.

Pasaulē jau ir izveidoti vairāki simti līdzīgu testu dažādām ļaundabīgā audzēja formām un lokalizācijām, bet patlaban no tiem izmanto tikai dažus. Vispopulārākais ir tā dēvētais “Mamoprint”, ar ko nosaka, vai sievietei ir vērts lietot ķīmijterapiju dažādas krūts vēža lokalizācijas gadījumos. Nākotne rādīs, vai arī RSU tests iemantos ārstu un pacientu uzticību.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Uzmanību!! Neesmu no Edvīna Miklašēviča grupas, bet skaidri redzu, ka autors ir nepareizi interpretējis
    zinātnieka teikto!

    “… Patlaban no šiem gēniem viņi ir izvēlējušies nedaudz mazāk kā 30, kuros mutācijas ir labi saskatāmas, un turpinās pētījumu, analizējot tos”.

    Noteikti runa nav par REDZAMĀM mutācijām (analīzē redz VISAS, ja vien metode nostrādā), bet būtiski asociētām ar slimību, t.i. izvēlēti 30 gēni, kuros lokalizētas mutācijas korelē ar vēža pacientu dzīvildzi…

Draugiem Facebook Twitter Google+