Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
16. jūlijs, 2013
Drukāt

Kā Latvijai panākt kaut vai Igauniju?

Foto - LETAFoto - LETA

Lai novērtētu vienas vai otras valsts attīstības pakāpi, tās atbilstību aug­stām prasībām, ir izstrādāti dažādi indeksi ar dažādiem kritērijiem. Nesen Pasaules ekonomikas forums publicējis “Global Information Technology Report” kārtējo, 12., laidienu. Šī dokumenta ietvaros ļoti svarīgs un ievērības cienīgs ir “Networked Readiness Index 2013”.


No tā, ciktāl viena vai otra valsts apguvusi un “liek lietā” bezgalīgās iespējas, ko dod ICT (informācijas un komunikācijas tehnoloģijas), ir atkarīga šīs valsts nākotne daudzos aspektos, tostarp saimnieciskā stabilitāte, dalība globālajā apritē un ārējā drošība.

Un ko mēs redzam? Šogad šajā indeksā pirmo vietu ieņem Somija, bet pēc tās nāk pilsētvalsts Singapūra, Zviedrija, Nīderlande, Norvēģija, Šveice, Lielbritānija, Dānija, ASV un Taivāna. Brīnumzeme Somija! Pēdējos gados šī ziemeļvalsts nemainīgi ierindojas pirmajā desmitniekā it visos svarīgākajos globālajos indeksos: gan t.s. dzīves kvalitātes, gan izglītības, veselības aizsardzības un vispārējās sakoptības jomā.

Latvijai jānostaigā garu garais ceļš, lai kaut vai pietuvinātos Somijas līmenim. Toties tepat aiz Ainažiem – Igaunija! Tā šogad šajā indeksā dižojas 22. vietā – tūlīt aiz Japānas, kamēr Francija ir tikai 26. vietā. Lietuva paātrinājusi gaitu – tai ticis 32. numurs. Bet Latvija, ko mēdz uzskatīt par modernāku, salīdzinot ar Lietuvu, atrodas 41. vietā – tik vien.

Un tas, ka Krievijas Federācijai tikusi 54. vieta, nudien nav mierinājums.

Nu kas par lietu, kas par vainu? Kas liedz Latvijai panākt kaut vai Igauniju, kura tai tik daudzos aspektos līdzinās? Jaunākajā “Stratfor” pētījumā, kur aplūkotas emigrācijas un demogrāfijas problēmas Baltijā, arī krīt acīs Igaunijas labākie rādītāji salīdzinājumā ar Latviju: pēc “Eurostat” datiem, Latvijā no 2010. līdz 2030. gadam iedzīvotāju kopskaits saruks par 10%, kamēr Igaunijā par 4,5%. Pēdējo divu gadu desmitu laikā vidējais mūža ilgums Latvijā pieaudzis no 70 līdz 73 gadiem, bet Igaunijā – no 70 līdz 76 gadiem. 2013. gada pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 13,1%, bet Igaunijā 10,5%.

Uzdrošinos minēt: varbūt zināma nozīme ir Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa personībai? Valstsvīrs, kurš dzimis un audzis brīvajā pasaulē, kura stāju veidojusi ne tikai nacionālā pašapziņa, bet arī rietumnieciskais Eiropas gars.

Rīgas žurnālā “Ir” lasāmas divas ļoti nozīmīgas Ilvesa runas, kas teiktas 2013. gada 26. martā un 10. jūnijā. Igaunijas prezidents uzsvēris: “Mums nav jāskrienas ar savu brīvību.” Viņš aicina partijas kļūt atklātām un godīgām, lai nepieļautu demokrātijas norietu.

Minētajā žurnālā Sanita Upleja piemin no savas mammas dzirdētu latviešu teicienu par igauņiem: “Igaunis muguru liec tikai divreiz gadā – kartupeļus stādot un rokot.”

Kur tad ir Igaunijas panākumu atslēga? Panākt kaut vai Igauniju – vai tas Latvijai pa spēkam?

 

(Raksts publicēts avīzē “Laiks”/”Brīvā Latvija”.)

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+