Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
5. maijs, 2015
Drukāt

Kā Latvijas mākslu sapratīs Venēcijā? Saruna ar māksliniekiem Neiburgu un Eglīti (7)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Saruna ar māksliniekiem Katrīnu Neiburgu, Andri Eglīti, arhitektu Austri Mailīti un kuratoru Kasparu Vanagu.

Šajā piektdienā, 8. maijā, atklās 56. Venēcijas mākslas biennāli, kas norisināsies līdz 22. novembrim un ir senākais, nozīmīgākais un viens no visvairāk apmeklētiem mākslas pasākumiem pasaulē. Šī būs otrā Venēcijas mākslas biennāle, kurā Latvijas mākslinieku darbs atradīsies “Arsenālā”, kas līdzās dārziem ir viena no divām galvenajām izstāžu vietām. Iepriekš Latvija, tāpat kā lietuvieši un igauņi, īrēja telpas kaut kur Venēcijas pilsētā. Taču apmeklētāji vispirms sāk ar dārziem, kur atrodas veco rietumvalstu paviljoni, tad dodas uz Arsenālu un tikai tad apskata mākslas darbus pārējā pilsētā.

…Šķietami ieslīpa koka brusu būve, kurā iemontētas garāžas metāla durvis. Lauku šķūnīša siena, iekšpusē – videoekrāni kā lielāki un mazāki “televizori” ar stāstiem par vīriem ar zelta rokām, kuri brīvo laiku pavada savās garāžās, ķimerējoties ap motoriem, izjaucot un liekot atkal kopā dažādus mehānismus un izgudrojot tos paši. Tā pirmajā acu uzmetienā izskatījās vairāk nekā 80 kvadrātmetru plašā multimediālas instalācijas konstrukcija, ko, daļēji uzbūvētu, pirms došanās uz Venēciju bijušajā fabrikā “Boļševička” Rīgā varēja apskatīt neliels sabiedrības loks. Vērienīgā apjoma dēļ mākslas darbs vispirms tika būvēts Latvijā, tad izjaukts, marķēts, nogādāts Venēcijā un tur trijās nedēļās atkārtoti uzbūvēts no jauna visā pilnībā. Tas ir videomākslinieces Katrīnas Neiburgas un gleznotāja Andra Eglīša pirmais kopdarbs ar ideju un nosaukumu “Armpit” (paduse – angļu val.). To var raksturot arī kā tēlnieciski veidotu būvju sistēmu, kas caurausta ar videostāsta fragmentiem.

Abi mākslinieki ir Purvīša balvas laureāti. Katrīna Neiburga ieguvusi pirmo Purvīša balvu 2009. gadā, Andris Eglītis – trešo 2013. gadā. Mākslas darba radīšanā iesaistījušies arī grafiskā dizaina autors Edgars Zvirgzdiņš un rasējumu izstrādātājs, arhitekts Austris Mailītis, kurš pazīstams arī kā līdzautors J. Pogas biroja radītajam piedāvājumam “Sidraba birzs dziesmu kalnā”, kas 2007. gadā uzvarēja Mežaparka estrādes pārbūves starptautiskajā konkursā.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. realitates inscinejums- imitacija-

  2. 17 763 cilvēki seko šai lapai Atbildēt

    “Prāts nebūs noslogots ar lieku informāciju”, bet kā tas prāts salikt kopā visu to padusi, mēbeļu daļas, diskotēku, katedrāli, zēnu kori, kaut kādus večus, ekrānus, motorzāģa sienas dekoru, ornamentus un visu pārējo. Ar ko tas viss atšķiras no murgiem.

    • Pilnīgi ne ar ko! Murgi ir murgi! Kā Rīgā, tā Venēcijā.
      Tikai Venēcijā vēl nāk klāt fantastiskas ekskursijas pa fantastisku pilsētu.
      Un viss tiek atmaksāts no valsts kabatas… Burvīgi!

  3. 8.479 cilvēkiem patīk LA Atbildēt

    Sapratnes atslēgu var kalt arī aizejot uz savu šķūnīti, vai pastaigājot pa kādu no graustu rajoniem, vai aizbraucot uz pamestu ciematu. Kāda atšķirība starp 200.000 eiro instalāciju un parastu šķūnīti?

  4. Ideja ir cilvēcīga un ģeniāla. Gribētos, lai to pieņemtu un saprastu. Pati es reti kad skatos “filmiņas” ekrānos, ja nu loti paņem… Man liekas, ka tie ekrāni parāda mākslinieka nevarību tēlā parādīt savu ideju. Ja par to daudz jāstāsta, nav kaut kas izdevies. Ceru, ka jaunāki cilvēki to pieņem un izprot labāk, ko arī novēlu LV stenda autoriem!

  5. galvenais ,”otkati” jau sanemti…,interesanti kur djermakovas akmeni par 300000….

  6. nu tim māksliniekim viss ir savādāk Atbildēt

    nu pēc skta riktīgi mākslinieki !

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+