Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
28. aprīlis, 2015
Drukāt

Kā laukos tikt pie skaidras naudas? Ar 15 bankomātiem nepietiks! (7)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Pirmā bankomāta saņēmēja – Rugāju novada – pašvaldības vadītāja Sandra Kapteine no "Swedbank" vakar pēc līguma parakstīšanas saņēma simbolisku naudas maisu.

Vakar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis un “Swedbank” vadītājs Latvijā Māris Mančinskis parakstīja sadarbības memorandu, apņemoties veicināt finanšu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem tajos novados, kuros nav ne banku filiāļu, ne bankomātu.

Līdz šā gada beigām “Swedbank” uzstādīs bankomātus 15 novados, kuros pašlaik vietējiem iedzīvotājiem nav nekādu iespēju skaidras naudas saņemšanai – nav nevienas bankas bankomāta. Pirmo bankomātu “Swedbank” uzstādīs Rugāju novadā, pēc tam bankomāti būs arī Amatas, Baltinavas, Beverīnas, Burtnieku, Ciblas, Garkalnes, Krustpils, Pārgaujas. Riebiņu, Rundāles, Sējas, Vārkavas, Jēkabpils un Daugavpils novadā. Taču pašlaik piekļuve skaidrai naudai, tāpat arī banku pakalpojumiem šo un vairāku citu Latvijas novadu iedzīvotājiem joprojām ir apgrūtināta.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) no savas puses mudinās vietējās pašvaldības ierādīt telpas bankomātiem, izziņot iedzīvotājiem bankomātu atrašanās vietas un bankas darbinieku vizīšu laiku. Tāpat LPS apņemas sekmēt finanšu pakalpojumu izmantošanu gan pašvaldību, gan uzņēmēju un iedzīvotāju vidū, ieviešot karšu un attālinātu norēķinu iespējas pašvaldībās un izglītības iestādēs.

“Kopš 2013. gada septembra, kad darbību pārtrauca “GE Money” banka, kurai Rugājos vienīgajai bija uzstādīts bankomāts, iedzīvotāji brauc pēc naudas uz Balviem vai Gulbeni, kur ir uzstādīti bankomāti. Uzņēmīgākie pat dodas ceļā ar vairākām maksājumu kartēm, atvieglojot skaidras naudas izņemšanu citiem, kuriem pašiem nav iespēju nokļūt Balvos vai Gulbenē. Cita iespēja, kā pašlaik iedzīvotājiem tikt pie skaidras naudas – iepērkoties vietējā “Elvi” lielveikalā, kur pircējs var saņemt, piemēram, 50 eiro skaidrā naudā ikdienas tēriņam. Tāpēc esam gandarīti, ka “Swedbank” atvieglos dzīvi novada iedzīvotājiem,” stāsta Rugāju novada pašvaldības vadītāja Sandra Kapteine.

Arī citu novadu pašvaldībās stāsta, ka skaidras naudas izņemšana vietējiem iedzīvotājiem kļuvusi sarežģītāka, it īpaši sabrūkot Latvijas Krājbankai, kurai novados bija visvairāk bankomātu.

LPS priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis atzīst – lai gan novadu iedzīvotāji arvien biežāk kārto darījumus, izmantojot internetu vai bankas maksājumu kartes, skaidras naudas pieejamībai joprojām ir liela nozīme. “Diemžēl Latvijā ir novadi, kur iedzīvotājiem līdz tuvākajai bankas filiālei jāmēro 50 kilometri, bet pie skaidras naudas iedzīvotāji var tikt, vienīgi dodoties uz tuvāko pilsētu vai kaimiņu novadu. Šādos apstākļos grūti runāt par cilvēkiem piemērotu dzīves telpu un attīstību. Jau vairākus gadus esam aicinājuši valdību pievērsties šai problēmai, tāpēc esam gandarīti, ka “Swedbank” ir pirmā, kas atsaukusies pati pēc savas iniciatīvas, piedāvājot šo atvieglojumu vairāku novadu iedzīvotājiem.”

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis skubina ministrijas naskāk pievērsties iespējamiem šīs problēmas risinājumiem. Saeimas komisijas deputāti atbalsta ieceri izveidot īpašu finanšu pakalpojumu nodrošinājuma fondu, kuru varētu izmantot finanšu pakalpojumiem vietās, ko bankas uzskata par komercdarbībai neizdevīgām.

Saeimā runā arī par ideju veidot tā saukto minimālo finanšu pakalpojumu grozu. To veidojot, ņemtu vērā iedzīvotāju un iespējamo klientu skaitu, saimniecisko rosību katrā novadā, attālumu līdz tuvākajai pilsētai.

“Latvijas Pasta” valdes priekšsēdētājs Arnis Salnājs publiski paudis, ka retāk apdzīvotos un saimnieciski mazāk rosīgos novados, kur bankām nav izdevīgi veidot filiāles vai uzstādīt bankomātus, finanšu pakalpojumiem varētu izmantot arī pasta nodaļas, piemēram, Valkā.

Kurš ko darīs turpmāk, un kāds tad būs vislabākais risinājums, par to gan pašlaik īstas skaidrības vēl nav. “Swedbank” līdz gada beigām solītie bankomāti 15 novados tik un tā neatrisinās visu novadu iedzīvotāju problēmas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā man saka, ka risinājumus meklējot Finanšu ministrijā, tur šim nolūkam esot izveidota speciālistu darba grupa. Toties Finanšu ministrijā vēsta, ka pie minētā minimālā finanšu pakalpojumu groza izstrādes esot ķērušies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Bet esot vispirms jāiztaujā vietējās pašvaldības, kas vislabāk zina, kādas ir finanšu pakalpojumu vajadzības novados, kuros pašlaik bankām nav ne savu klientu apkalpošanas centru, ne bankomātu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards atzīst, ka par finanšu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un uzņēmumiem jau esot runājuši gan ar bankām, gan ar pašvaldībām. Arī viņš min vairākus iespējamos risinājumus, tostarp izmantojot valsts uzņēmuma “Latvijas Pasts” un vietējo pašvaldību atbalstu.

Kamēr ministriju ierēdņi gudro par groziem un modeļiem un kamēr aptaujā pašvaldības, tikmēr pašlaik ir tā, ka daudzu novadu iedzīvotāji joprojām spiesti tērēt laiku un spēkus, izmantojot dažnedažādus ceļus, lai tiktu pie pašu nopelnītās skaidrās naudas, lai norēķinātos par pirkumiem veikalos vai pakalpojumiem tos sniegšanas vietās.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. >> Nu Baltinavas priekšniece jau ar grāb no cilvēkiem ko var! Mežus sagrāba, tagad slauc pēdejo naudu, novadā vairs nav naudas ko algas maksāt, skolas darbiniekiem atvaļinājuma algas nav ko izmaksāt, bet priekšniece, savāc darbā visas vedeklas un tik izdomā darba vietas saviem rada gabaliem. kam tad bankomāts baltinavā. ja naudas vairs nava.

  2. Swedbankas blēži nu ķērušies pie laucinieku ”slaukšanas”…

  3. Jā… Bilde burvīga, lai neteiktu vairāk. Tā daudz ko pasaka par cilvēkiem un naudu. Vai bankomāts ir arī Mārupes novadā, kur, šķiet, šī bildē redzamā domes priekšsēdētāja iegādājusies māju?

    • Labdien, priekšsēdētājai Mārupes novadā diemžēl nav nepieciešams Swedbank bankomāts, jo viņas personīgā māja atrodas Rugājos….

    • Jāni, tu gan katru dienu izskaties aizvien labāk un labāk, ko nu tevi salīdzināt ar -priekšsēdētājas kundzi.

  4. Cirks! Vajadzētu domāt un ieguldīt līdzekļus darbavietu radīšanai, nevis bankomātu ierīkošanai. Ko man un citiem maniem kaimiņiem dos šīs bankas bankomāts, ja nauda noguldīta citās bankās? Tad par naudas izņemšanu jāmaksā tikpat, cik par ceļa izdevumiem līdz tuvākajai pilsētai. Pie reizes tur var arī iepirkties veikalā, jo lauku veikalos cenas ir dikti augstas. Jā, tie daži procenti iedzīvotāju, kas strādā novada domē un citās pašvaldības iestādēs (kā Vārkavas novadā, piemēram), iespējams, ka būs priecīgi. Un tie arī, protams, var atļauties 50 eiro ikdienas tēriņiem. Kārtējo reizi apliecinājums tam, ka pašvaldībās domā tikai par savās iestādēs strādājošiem – gluži kā kādā privātuzņēmumā.

    • Vēlams turpmāk, pirms komentēt rakstu, iepazīties ar teksta saturu, savādāk šķiet, ka neizprotat tā būtību un esat neadekvāta persona.

      P.S. ,,Iestāde strādājošos” neapkalpo, kā arī nav saistīti Swedbank darbībām.

      Lai jauka Jums diena!

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (8)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+