Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
16. marts, 2012
Drukāt

Kā mācīt latviešu valodu mazākumtautību bērniem?

Irina Agafonova, Zil­upes mazākumtautību bērnudārza vadītāja: “Latviešu valodas nodarbības mums ir divas reizes nedēļā. Jaunākajām grupiņām tās ilgst desmit minūtes, bet vecākajām – pusstundu.

 

Bērnudārzā ar bērniem mēs sarunājamies gan krieviski, gan latviski, jo ir arī latviešu bērni. Būtu vajadzīgs, lai nodarbībās būtu divi skolotāji – viens, kurš labi pārvalda latviešu valodu, un viens krievvalodīgais. Tomēr tas, vai bērns iemācās vai neiemācās latviešu valodu, nav atkarīgs tikai no mums. Svarīga ir vecāku loma. Ja ģimenē neviens nerunās latviski, tad bērnudārzs neko nespēs izmainīt. Mazākumtautību bērnudārzu apvienošana ar latviešu bērnudārziem būtu laba doma, jo tad bērni labi zinātu gan latviešu, gan krievu valodu.”

Elīza Kalniņa, Jelgavas bērnudārza “Rotaļa” pedagoģe: “Visam pamatā ir vecāku izdarītā izvēle – sūtīt bērnu mazākumtautības vai parastā latviešu bērnudārzā. Sūtot bērnu uz latviešu dārziņu, viņš pēc tam jāsūta arī uz latviešu skolu, bet, ja viņš pēc tam mācīsies mazākumtautību skolā, tad pirms tam ieguldītais darbs būs vējā. Un tas atstās sekas uz bērna attīstību un turpmākajām gaitām skolā. Bērnudārzā pedagogi dara visu iespējamo, lai bērnu maksimāli sagatavotu tālākai izglītībai. Latviešu valodai skolās ir atvēlēts pārāk maz laika, bet tas nav pārmetums skolotājiem. Jāpārmet programmu sastādītājiem, kas nosaka, ko bērniem mācīs un cik bieži to darīs. Pedagoga uzdevums ir rast tam visam pareizu un individuālu pieeju. Tas, vai mazākumtautības bērnu ir vērts izglītot latviešu bērnudārzā, ir atkarīgs no pedagoga un vecāku sadarbības. Jautājums ir par to, vai vecāki ir gatavi ar bērnu papildus strādāt mājās.”

Anna Karelova, Daugavpils Ruģeļu pirmsskolas izglītības iestādes pedagoģe: “Vecākie bērni latviešu valodu mācās 25 – 30 minūtes katrā nodarbībā. Mūsu bērnudārzs nodarbojas ar bilingvālo izglītību, tāpēc mēs runājam ar mazākumtautību bērniem arī latviski. Viena grupiņa mums sastāv tikai no latviešu bērniem, bet pārējās sešas ir mazākumtautību grupas. Mēs cenšamies bērnus vienot, jo rīta nodarbības visiem notiek kopā, kā arī kopīgi atzīmējam svētkus, piemēram, Meteņus, Lieldienas un Ziemassvētkus. Bērnudārzā esam novērojuši, ka bērni latviešu valodu uztver ļoti ātri un iemācās to divu līdz trīs gadu laikā. Vecāki savus bērnus sūta uz mūsu iestādi ar vēlmi, lai viņu atvase iemācās runāt latviski, jo tālākās Daugavpils izglītības iestādēs šī valoda ir nepieciešama.”

Kristīne Krastiņa, Rīgas 194. pirmsskolas izglītības iestādes pedagoģe: “Manuprāt, mazākumtautību dārziņos atvēl pārāk maz laika latviešu valodai. Protams, mazākiem bērniem ir neiespējami nosēdēt pusstundu latviešu valodas nodarbībās, jo enerģija viņiem laužas uz āru. Varbūt mazākumtautību bērnudārzos būtu jāpievērš lielāka uzmanība latviskas vides veidošanai. Jo tad, ja bērnam nebūs vajadzība lietot latviešu valodu, viņš to nemaz nedarīs. Ļoti svarīga ir ģimenes nostāja, kā arī pedagogu darbs. Nezinu, vai bērnudārzu apvienošana būtu laba doma, jo tad tā būtu valodas uzspiešana, kas varētu radīt pretreakciju bērna vecākos. Ja bērnudārzā būs gan latviešu, gan krievu pedagogs, tad ideja būtu apsvēršanas vērta, bet, ja tikai viens vai otrs skolotājs, tad ne.”

 

Uzziņa

* Mazākumtautību bērnudārzos latviešu valodu apgūst no divu gadu vecuma.

* Trīsgadniekiem latviešu valodas nodarbības ilgst 12 minūtes, bet četrgadniekiem – 20 minūtes. Nodarbības notiek divas vai trīs reizes nedēļā.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+