Kā maisā glabāts īlens 2
Zemes reforma un privatizācija bijuši ļoti svarīgi un nozīmīgi procesi, kuru ietekme uz valsts saimniecisko darbību ir ilgstoša. Pareiza un godīga šī procesa realizācija nodrošina labu saimniecisko darbību un kārtību. Kļūdaina, līdz galam nepārdomāta darbība agri vai vēlu būs jāatzīst un jālabo. Jo, kā tautā saka, maisā glabāts īlens izduras maisam cauri.
Mani satrauca un pamudināja rakstīt par šo tēmu ziņa, kā Amatas novadā uzņēmējs izmanto no pagasta nomāto lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Šī fakta sensacionālā, normālam cilvēkam grūti saprotamā būtība ir šāda. Amatas novads 2014. gadā uzņēmējam iznomā nelielu (pieņemsim, ap 10 ha) lauksaimniecībā izmantojamo zemi kopā ar nelielu mežu. Izrādās, ka nomnieks lauksaimniecībā izmantojamā zemē nocirtis apaugumu, iegūstot apmēram 500 m3 koksnes (apmēram 15 autokravas ar piekabi). Radies strīds, kam pieder nocirstā koksne. Novads uztur prasību, ka koksne ir novada īpašums, jo ciršana mazliet notikusi arī blakus esošā mežā (robežu un atšķirību starp mežu un ganību nav). Nomniekam ir atkal ko teikt – lai lauksaimniecībā izmantojamo zemi izmantotu lauksaimniecībai, ir jānovāc apaugums. Vēl citi norāda uz nepareizi noformēto nomas līgumu. Šis ir ļoti labs piemērs, lai saprastu, kāds rezultāts ir nepareizai, neprecīzai zemes reformai un privatizācijai. Zemes izmantošanas veids ir jāsauc un dokumentos jāiereģistrē ar pareizo nosaukumu. Piemēram: tīrums, pļava, ganības, krūmājs, mežs, purvs utt. Izskatās, ka šo stāvokli uz priekšdienām nelabos. Inventarizācija, jauna plāna izgatavošana, dokumentu labošana utt. ir dārga (iespējams, pat 1000 eiro). Ir arī tādi gadījumi zemes reformas un privatizācijas procesā, kurus droši vien nav iespējams labot. Tie atstāj cilvēku dvēselē tikai neapmierinātību un smeldzi. Piemēram, darbības ar sertifikātiem. Manuprāt, no darbībām ar sertifikātiem lieli ieguvēji tika “zinoši”, bezkaunīgi un drosmīgi ļaudis.
G. Godiņš Smiltenē
