Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
24. aprīlis, 2013
Drukāt

Kā maksimāli saņemt gaismu un kad no saules izvairīties?

brilles13

Jau martā saule daždien bija tik spilgta, ka acis nācās cieši samiegt. Aiz kalniem nav vasara, kad, cerams, saules gaismas netrūks. Kā siltajā sezonā rūpēties par acīm, lai tās saglabātu veselas? Padomus sniedz Latvijas Universitātes Optometrijas un redzes zinātnes nodaļas lektore, acu ārste optometriste Anda Balgalve:


 

Pievienojos tiem ārzemju redzes speciālistiem, kuri uzskata – bailes no saules mūsu platuma grādos ir nedaudz pārspīlētas. Mūsu klimatiskajā zonā saules nekad nav par daudz. Tas attiecināms arī uz acīm – ja tās ir veselas un nav īpaši jutīgas, no Latvijas saules aiz saulesbrillēm nav jāslēpj.

Izņēmums ir tie gadījumi, kad cilvēks gandrīz visu laiku pavada telpās, bet beidzot nolemj doties atpūsties pie jūras. Pie saules gaismas nepieradušām acīm spēcīgais atstarojums, ko rada baltās smiltis, debesis un ūdens, var radīt pārāk lielu slodzi. Tādos gadījumos jālieto saulesbrilles. Ne mazāku šoku šādā situācijā izjūt āda.

Acis pašas pateiks priekšā – ja spilgta saules gaisma tām ir nepatīkama, saulesbrilles jāliek, ja ne – ne.

Biežāk problēmas izraisa nevis saules gaisma, bet tās trūkums. Tipisks mūsdienu cilvēks darba laikā visbiežāk atrodas telpās, mājup brauc sabiedriskajā transportā, vilcienā vai personīgajā auto, daudz laika pavada veikalos, mājās – atkal atrodas telpās. Līdz ar to nesaņem pilnvērtīgu pilna spektra gaismu. Mākslīgā gaisma – vienalga kvēlspuldzes vai luminiscējošās lampas – to nenodrošina. Mākslīgo gaismu un pilna spektra gaismu var salīdzināt ar balto miltu smalkmaizīti un vitamīniem bagātu ēdienu. Smalkmaizīte nodrošina kalorijas, bet nav uzskatāma par pilnvērtīgu uzturu.

Pilns gaismas spektrs, ko uzņemam ar acīm, ir svarīgs ne tik daudz redzei, bet vairāk organismam kopumā. Šobrīd zinātnieki arvien biežāk atzīst, ka daudzas hroniskās slimības, piemēram, paaugstinātu asinsspiedienu, cukura diabētu, lieko svaru, daļēji izraisa pilna spektra gaismas trūkums. Vismaz divas stundas dienā katram cilvēkam būtu jāuzturas ārā un ar acīm jāuztver pilna spektra gaisma. Īpaši svarīgi tas ir bērniem un jauniešiem.

No spēcīgas saules gaismas acis noteikti jāsargā tiem ļaudīm, kam ir operēta katarakta un ievietotas mākslīgās lēcas, kā arī vairāku citu acu slimību gadījumos.

Saulesbrillēm uz acīm obligāti jābūt arī, ceļojot pa dienvidu valstīm un kāpjot augstos kalnos, kur saule ir ļoti spilgta un ultravioletais starojums spēcīgs.

Ja izvēlamies valkāt saulesbrilles, svarīgi ir pārliecāties, vai lēcas patiešām aizsargā no UV starojuma. Tas, ka stikls ir tumšs, to vēl negarantē. Ja saulesbrilles nav pirktas optikas veikalā, tajā vajadzētu iegriezties vismaz tāpēc, lai pārliecinātos, vai lēcas atbilst visām prasībām.

Valkāt saulesbrilles, kuras acis nepasargā no UV starojuma, ir kaitīgāk nekā vispār staigāt bez saulesbrillēm. Jo aiz tumšā stikla nenotiek dabiska aizsardzība – acu zīlīte nesašaurinās –, un tādējādi saņem pilnu UV starojumu. Ja jums nav kvalitatīvu saulesbriļļu, labāk nevalkājiet tās vispār.

Tiem, kas daudz laika pavada pie datora, jāpatur prātā, ka acis nogurdina nevis pats dators, bet jebkurš darbs, ko veicam, ilgstoši skatoties līdz viena metra attālumam. Skatoties tuvumā, acīm rodas daudz lielāka slodze, nekā skatoties tālumā. Redzokļi atpūšas, ja lūkojas vismaz piecu sešu metru attālumā.

Tāpēc tiem, kas strādā pie datora un bieži veras “papīros”, vismaz trīs reizes stundā, tātad ik pēc 20 minūtēm, jāpalūkojas ārā pa logu tālumā, jāatslābina un kārtīgi jāsamirkšķina acis, jāizgroza tās pa aplīti uz vienu un uz otru pusi. Šim procesam jāvelta 15 – 20 sekundes, un varam atkal turpināt strādāt. Tātad stundā acu veselībai veltot tikai vienu minūti, iespējams būtiski samazināt acu nogurumu un risku veidoties tuvredzībai.

Acis ir organisma sastāvdaļa, un viss, kas nāk par labu organisma veselībai, ir labs arī acīm. Tāpēc gan organismam kopumā, gan acīm ir svarīgi, lai cilvēks ir labi izgulējies, pilnvērtīgi paēdis un fiziski aktīvs.

Reizi divās stundās no darba vietas jāpieceļas un jāpavingro. Pusdienlaiks jāizmanto, ne tikai lai paēstu, bet arī lai izietu ārpus telpām un saņemtu pilna spektra gaismu.

Gan organismam kopumā, gan acīm nāks par labu, ja vasarā baudīsim visus iespējamos vietējos dārzeņus, zaļumus, augļus un ogas, īpaši – meža ogas, ko nav skāruši nitrāti, pesticīdi un vitamīnu koncentrācija ir īpaši augsta. Tas, ko varam paņemt no dabas, organismam ir vislabākais.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+