Pasaulē
Citur

Kā “melnie kreditori” atņem dzīvokļus0


Krievijas naudas izvešanas shēmā nozīmīga loma bijusi Latvijas bankām.
Krievijas naudas izvešanas shēmā nozīmīga loma bijusi Latvijas bankām.
Foto: RIANOVOSTI/SCANPIX/LETA

Lielu sabiedrības rezonansi Krievijā un arī citās valstīs izraisīja žurnālista Ivana Golunova aizturēšana Maskavā, izvirzot apsūdzības mēģinājumā tirgot narkotikas.

Žurnālista atbalstītāji uzsvēra, ka ar izdomāto narkotiku lietu viņš tiek sodīts par darbu žurnālistikā, un daudzviet, tajā skaitā Rīgā, notika atbalsta piketi žurnālistam. 11. jūnijā krimināllieta pret viņu tika izbeigta.

I. Golunovs strādā Rīgā bāzētajā krievu tīmekļa medijā “Meduza”. Viņš savā pētniecībā pievērsies dažādām tēmām, piemēram, kreditēšanas biznesa aizkulisēm Krievijā, kur pēdas aizved arī uz Latviju. Publicējam šo rakstu (saīsinātu), kas sagatavots ar “Re:Baltica” atbalstu un ko tulkojusi Andra Ceriņa.

Maskavā un tās apkaimēs darbojas “melnie kreditori” – mikrofinanšu organizācijas, kas ar maldināšanas palīdzību pārņem parādnieku mitekļus.

“Meduzai” izdevās apzināt ap 500 dzīvokļu, kurus īpašnieki bez tiesas lēmuma ir zaudējuši pēdējo piecu gadu laikā. Tomēr shēma neaprobežojas tikai ar vienkāršu dzīvojamās platības “izspiešanu” – iespējams, tas ir tikai viens no elementiem starptautiskā naudas atmazgāšanas sistēmā. Kā šī sistēma darbojas?

 

Nokavē maksājumu, atņem dzīvokli

2015. gada vasarā Maskavas konsultāciju kompānijas darbiniecei Natālijai Smeļņickai diagnosticēja onkoloģisku saslimšanu. Neraugoties uz piešķirto valsts kvotu, operācijai bija nepieciešami papildu līdzekļi. Natālija “Sovkombankā” uz trim gadiem paņēma patēriņa kredītu, 2,7 miljonus rubļu (ap 36 tūkstoši eiro. – Red.), ar gada procentu likmi – 36% un mēneša maksājumu 80 tūkstoši (~1000 eiro). Operācija bija veiksmīga.

Natālija maksāja regulāri, taču viņu mulsināja augstie procenti. Kolēģe ieteica pārkreditēties pie privātajiem augļotājiem. Viņa vienojās ar kompāniju “Aizdevumu centrs 365” par kredīta refinansēšanu ar ievērojami zemāku likmi – 28% gadā, ieķīlājot savu četristabu dzīvokli Jaroslavļas šosejā.

Kā stāsta Natālija, dokumentu parakstīšanas brīdī kompānijas darbinieki radīja mākslīgu burzmu – kad viņa pārlasīja dokumentus, viņu steidzināja, menedžere no parakstīto papīru kaudzes ņēma ārā lapas un teica, ka līgums ir sabojāts, drukāja lapaspusi atkārtoti un lūdza parakstīt vēlreiz.

Aptuveni pusgadu Natālija mēnesī maksāja 80 tūkstošus, taču reiz aizkavētās algas dēļ par dažām dienām maksājumu nokavēja.

2016. gada 26. decembra vakarā kāds piezvanīja pie Natālijas durvīm. “Aizdevumu centra 365” darbinieks Antons Titovs paziņoja, ka nokavētā maksājuma dēļ viņas dzīvoklis tagad pieder “Aizdevumu centram 365”.

Titovs mierināja Natāliju, sakot, ka viņa dzīvoklī drīkst palikt līdz brīdim, kamēr neatdos kredītu, – vajagot tikai noslēgt dzīvokļa īres līgumu. Katru mēnesi 35 tūkstošus rubļu (~ 470 eiro) nācās pārskaitīt uz kādas Natālijas Kovaļevas bankas kontu (vēlāk atklājās, ka viņa strādā nekustamo īpašumu aģentūrā “Nekustamā īpašuma vienotais pilsētas dienests”).

Natālija centās sazināties ar “Aizdevumu centru 365”, taču kompānijas tālruņi klusēja. [..] Jau 2017. gada februārī “Aizdevumu centrs 365” Smeļņickas dzīvokli pārdeva, bet 2017. gada augustā Smeļņicka zaudēja tiesā iesniegtajā prasībā par viņas ģimenes izlikšanu no dzīvokļa. Tajā bez Natālijas bija pierakstīts arī bijušais vīrs un 13 un 22 gadus vecās meitas. Iestādes neiebilda arī pret nepilngadīgās meitas izlikšanu.

2018. gada decembrī tiesu izpildītāji ieradās izlikt ģimeni. [..] Patlaban dzīvoklis ir aizzīmogots. Maskavas centrālā apgabala iekšlietu pārvalde veic pirmsizmeklēšanas pārbaudi par krāpniecību. Vienlaikus Mitišķos pret “Aizdevumu centru 365” jau ir ierosināta krimināllieta par krāpniecību – pagaidām bez rezultāta un ar vairākkārtējiem apgabala prokuratūras mēģinājumiem lietu slēgt.

 

Kā darbojas “kreisās” kredītu shēmas

“Aizdevumu centrs 365” nav vienīgais uzņēmums, kas izmanto šādas un līdzīgas dzīvokļu atņemšanas shēmas. “Meduzai” izdevās atrast vairākus desmitus tādu kantoru. Šādi uzņēmumi parasti darbojas ne ilgāk par pusotru gadu, pēc tam reģistrējot jaunu juridisku veidojumu. Kā izskaitļojusi “Meduza”, šādā veidā Maskavā un tuvējā Piemaskavā dzīvesvietu zaudējušas vismaz 500 ģimenes.

Stāsti ir gandrīz identiski. Parakstot dokumentus par kredītu apmaiņā pret nekustamā īpašuma ķīlu, klients paraksta dzīvokļa ķīlas vai pirkšanas-pārdošanas līgumu.

Aizdevuma ņēmējiem paskaidro, ka tas ir kaut kas līdzīgs hipotēkai (dažkārt to dēvē arī par līzingu) – kad dzīvoklis līdz pilnīgai kredīta atmaksai atrodas bankas īpašumā.

Tomēr shēma principiāli atšķiras no bankas hipotekārā aizdevuma, kas maksājumu kavēšanas gadījumos pēc parādu piedzinēju vizītes paredz dzīvokli atsavināt ar tiesas spriedumu un pēc tam pārdot izsolē par maksimālo cenu. Mikrofinanšu uzņēmumu gadījumos jau aizdevuma saņemšanas brīdī upuri paraksta pilnvaras un dokumentus, kas paredz iespēju zaudēt īpašumtiesības bez tiesas sprieduma – dzīvoklis nonāk starpnieku īpašumā, bet klients paliek bešā.

Ļoti reti “melno kreditoru” upuriem izdodas savus dzīvokļus atgūt. [..]

Nekustamos īpašumus zaudē pat tie klienti, kuri nepieļauj maksājumu kavēšanos. Kad nodega Svetlanas Podjeļskas vasarnīca, bērni solīja palīdzēt atjaunot, taču viņa nolēma problēmu atrisināt pati un interneta sludinājumos atrastajam Bratejevas Starptautiskajam kredītu birojam palūdza 600 tūkstošus rubļu (~8000 eiro) kredītu pret sava dzīvokļa ķīlu.

Ik mēnesi viņa dzēsa parādu, taču pēc pusotra gada piezvanīja viņas Starptautiskā kredītu biroja menedžeris un paziņoja, ka viņai kā “labajam aizņēmējam” kompānija uz diviem mēnešiem piešķir “kredītbrīvdienas”. Pēc tām viņa atkal sāka maksāt.

Taču drīz vien pie namdurvīm parādījās cilvēks, kurš teicās esam jaunais dzīvokļa īpašnieks.

Starptautiskā kredītu biroja menedžeris noliedza, ka būtu viņai zvanījis, nekādu “kredītbrīvdienas” apstiprinošu dokumentu viņai nebija, bet aizdevuma līgumā bija teikts, ka divu mēnešu maksājumu kavējuma gadījumā ieķīlātais nekustamais īpašums kļūst par kompānijas īpašumu. Podjeļskas dzīvokli pārdeva bezdarbniekam Denisam Balujevam.

Tiesā Balujevu lūdza uzrādīt dzīvojamās platības iegādei vajadzīgo līdzekļu avotu. Viņš ilgi vilcinājās, bet tad atnesa kredīta līguma papildu vienošanos ar mikrofinanšu kompāniju “Galvaspilsētas kredīti”. Kredīta summa tajā nav norādīta, un kredīts ir piešķirts ar neparasti zemu likmi – 14%.

Uzņēmumam “Galvaspilsētas kredīti” ir tā pati juridiskā adrese, kas Starptautiskajam kredītu birojam, un to vada viens no Starptautiskā kredītu biroja darbiniekiem, Latvijas pilsonis Ivans Dubina. Visi trīs “Galvaspilsētas kredītu” dibinātāji arī ir Latvijas pilsoņi.

Starptautiskā kredītu biroja un “Galvaspilsētas kredītu” adresē ir piereģistrēti vēl vairāki uzņēmumi, kas arī pieder Latvijas pilsoņiem, Starptautiskā kredītu biroja darbiniekiem, un katram uzņēmumam ir sava funkcija. Piemēram, tiesības uz aizņēmuma ņēmēja nekustamo īpašumu parasti pārņem SIA “Mos­Arenda”. [..]

Uzņēmumu pamatklientūra ir vientuļi cilvēki gados un citu sociāli neaizsargātu grupu pārstāvji. Bet labvēlīgākās situācijās kredītmenedžeri cenšas kaitēt attiecībām ar radiniekiem. Svetlana Podjeļska atceras, ka menedžeri ieteica nestāstīt bērniem par kredītu, apgalvojot, ka jaunatne pret kredītiem izturas negatīvi un viņas gadījumā aizdevuma summa nav liela. Par mātes saistību ar mikrofinanšu organizāciju Podjeļskas dēli uzzināja no kaimiņiem, kuri piezvanīja, lai pastāstītu, ka jaunā īpašnieka pārstāvji uzlauž viņas dzīvokļa durvis.

 

Saikne ar Latviju

Smaidīgo kredītmenedžeri Sergeju ar Baltijas akcentu Podjeļska atpazīst fotogrāfijā, kas publicēta Latvijas laikrakstā “Dienas Bizness”, kur ar virsrakstu “Zaudējot “ABLV Bank”, mēs zaudējam labākos” lasāma saruna ar kompānijas “West Kredit” vadītāju Sergeju Maļikovu.

Intervijā viņš kritizē Latvijas valdības politiku attiecībā pret bankām, kurās kontus ir atvēruši bijušās PSRS pilsoņi.

“Tā ir ģeopolitika. Mūsdienās amerikāņi bijušajiem PSRS pilsoņiem – krieviem, baltkrieviem, ukraiņiem – neļauj ar savu naudu justies ērti. Jāsecina, ka šī rīcība pirmkārt nebija vērsta pret kādas bankas akcionāriem, bet pret tās klientiem, kurus grib ierobežot,” viņš sacīja. “Kāds ir šo nerezidentu banku modelis? Tiek savākta nauda no bijušās PSRS teritorijas, gluži vienkārši tāpēc, ka pie mums te ir klusi un mierīgi. Tā tiek ieguldīta vērtspapīros vai arī tiek izsniegti kredīti tiem pašiem nerezidentiem, kuri nevēlas ņemt kredītus kādā skandināvu bankā. Šo modeli grib likvidēt.”

2018. gada februārī ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (“FinCEN”) paziņoja par plāniem ieviest sankcijas pret Latvijas banku “ABLV Bank”. [..] Nedēļu pēc šī paziņojuma banka sāka likvidācijas procedūru, bet Latvijas varas iestādes pieprasīja bankām samazināt klientu nerezidentu skaitu.

Regulatora dati liecina, ka Latvijā no visām bankas operācijām 36,7 procentus veic ārzonu uzņēmumi. Starp tiem, kurus dibinājuši nerezidenti, šis skaitlis ir vēl lielāks – 44,5 procenti.

Latvijas bankām bija nozīmīga loma Krievijas naudas izvešanas shēmā. “Novaya gazeta” un Korupcijas un organizētās noziedzības izpētes centra (OCCRP) izmeklēšanā “Mazgātava” aprakstīta shēma, ar kuras palīdzību no Krievijas trīs gadu laikā tika izvesti vairāk nekā 18 miljardi dolāru. Par Latvijas banku klientiem lielākoties kļuva Krievijas pilsoņi, kuri nevarēja atvērt kontus Šveicē un citās daudz prestižākās iestādēs.

Rietumu banka bija viena no tām, kas no nerezidentu kontu samazināšanas politikas cieta vissmagāk. Bankas aktīvi deviņu mēnešu laikā samazinājās par 46,3 procentiem jeb 1,441 miljardu eiro – līdz 1,674 miljardiem eiro. Rietumu banka, kas ir Latvijas piektā lielākā banka, tika izveidota 1992. gadā. Tās galvenie īpašnieki ir faktiski viena ģimene – Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko, kurš ir precējies ar Esterkina māsu.

Sergejs Maļikovs ir mikrofinanšu uzņēmuma “Mateks Credit” dibinātājs. Uzņēmums (vēlāk pārdēvēts par “West Kredit”) kopš 1995. gada Latvijā izsniedz kredītus pret nekustamā īpašuma ķīlu, un tā galvenais kreditors bija tā pati Rietumu banka, kas 2008. gadā atvēra uzņēmumam kredītlīniju 20 miljonu latu (apmēram 28 miljoni eiro) apjomā, bet 2011. gadā izsniedza papildu kredītu – astoņus miljonus eiro un 2016. gadā – vēl 24 miljonus eiro.

Kā liecina atskaites, “Mateks Credit” saņēma kredītus ne tikai no bankām. Kā norādīts “West Kredit” 2011. gada pārskatā, 2009. gadā uzņēmums saņēma 1,1 miljonu eiro lielu aizdevumu ar procentu likmi 10% gadā no britu kompānijas “Adovert Consult LLP”.

Kā liecina britu uzņēmumu reģistrs, “Adovert Consult” izveidota tikai dažus mēnešus pirms aizdevuma izsniegšanas un likvidēta drīz pēc tā atdošanas. Par tās īpašniekiem bija norādīti divi ārzonu uzņēmumi no Belizas – “Advance Developments Limited” un “Corporate Solutions Limited”, kas figurē vairākās izmeklēšanās par britu uzņēmumu tīklu, caur kuru “atmazgāti” 2,9 miljardi dolāru – nauda, kas nākusi no bijušās PSRS valstīm.

Kā Krievijā, tā arī Latvijā uzņēmuma “Mateks Credit” darbību pavadīja skandāli, kas saistīti ar parādnieku piespiedu izlikšanu no dzīvesvietas.

Vienā no gadījumiem dzīvojamās platības “atbrīvošanai” “Mateks” nolīga apsardzes firmu, kuras darbinieki ielauzās mājās pie kādas grūtnieces un izpūta piparu gāzi, citā – lai izliktu iemītniekus, demontēja mājai logus un durvis.

2000. gadu beigās uzņēmumu skāra reputācijas krīze, turklāt iebildumus pret to izteica Patērētāju tiesību aizsardzības birojs, tāpat stingrāka kļuva kredītu izsniegšanu regulējošā likumdošana.

2011. gadā Maļikovs ar vēl diviem Latvijas pilsoņiem Krievijā nodibināja uzņēmumu “Starptautiskais kredītu birojs” – to pašu, kurš maskaviešiem izsniedza kreisos kredītus pret nekustamā īpašuma ķīlu. Viens no Starptautiskā kredītu biroja līdzīpašniekiem Andis Anspoks Rīgā bija sabiedriskās organizācijas “Par Latvijas sabiedrību bez homoseksuālisma” sekretārs. Savukārt viens no šīs organizācijas dibinātājiem bija Andris Baumanis, kuru Latvijas policija turēja aizdomās par tiesneša uzpirkšanu.

Pirmo Starptautiskā kredītu biroja klientu dzīvokļi nonāca Maļikova īpašumā, un, kā liecina Krievijas NĪ reģistra dati, viņš nekavējoties ieķīlāja tos Rietumu bankā kā nodrošinājumu personīgajam kredītam – 750 tūkstošiem dolāru. “Meduzas” rīcībā esošie dokumenti liecina, ka 2013. gadā Rietumu banka uzņēmumam “Starptautiskais kredītu birojs” atvēra kredītlīniju 20 miljonu eiro apjomā. Uz “Meduzas” jautājumiem Rietumu banka neatbildēja.

Starptautiskā kredītu biroja akcionāru tikšanās, kā liecina dokumenti, notika Rīgā, Elizabetes ielā 8. Pēc Latvijas Uzņēmumu reģistrā atrodamās informācijas, Maļikovam pieder uzņēmums “Elizabetes 8”, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, uzturēšanu un apsaimniekošanu.

Maļikova partneris šajā uzņēmumā ir bijušais Rīgas Ekonomikas policijas vadītāja vietnieks Nils Žuravļovs, kuram amatu nācās atstāt korupcijas skandāla dēļ, kas bija saistīts ar dienesta laikā viņa īpašumā nonākušo dārgo nekustamo īpašumu un automašīnu.

Pēc atkāpšanās Žuravļovs kļuva par Latvijas Boksa federācijas prezidentu un vairākas reizes balotējās pašvaldību vēlēšanās.

Par politiku interesējas arī Sergejs Maļikovs – viņš finansējis partiju “Saskaņa”, ko vada bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs. Maļikovs neatrada laiku, lai atbildētu uz “Meduzas” jautājumiem.

 

Top likuma grozījumi

Saistītie raksti

Eksperti uzskata, ka dzīvokļu zaudēšanu darījumos ar mikrofinanšu uzņēmumiem veicina tirgus nesakārtotība. “Gadiem mikrofinanšu uzņēmumi ir baudījuši regulatora noteikto komfortablo režīmu – viņiem nav procentu likmju ierobežojumu, un gadā tie pārsniedza 800%. Likumdošana nerada šķēršļus, un mikrofinanšu uzņēmumi var izmantot apšaubāmas ienākumu legalizācijas shēmas. Centrālās bankas prasības un vairāk nekā divu tūkstošu mikrofinanšu uzņēmumu darbības kontrole ir ievērojami zemākā līmenī nekā 473 banku uzraudzība,” uzskata Starptautiskās patērētāju biedrību konfederācijas vadītājs Dmitrijs Jaņins. [..]

Šķiet, ka situācija tomēr sāk mainīties. 2019. gada aprīlī Krievijas Valsts domē iesniegts likumprojekts, kas paredz liegt mikrofinanšu organizācijām izsniegt fiziskām personām kredītus apmaiņā pret nekustamā īpašuma ķīlu.

LA.lv