Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
2. decembris, 2015
Drukāt

Kā mīlam, ēdam, dresējam savus mazos brāļus, pēta žurnāls “Mājas Viesis”

Foto - Ilze PētersoneFoto - Ilze Pētersone

Dzīvnieku tiesībām mūsu valstī uzradušies sparīgi aizstāvji – biedrība “Dzīvnieku brīvība”, sevi piesakot kā pirmo organizāciju Latvijā, kas iestājas par visu sugu dzīvnieku tiesībām. Tās biedri un atbalstītāji kuplā skaitā ar plakātiem rokā pie Rīgas cirka protestē pret dzīvnieku izmantošanu izklaidē, viņi metušies cīņā arī pret kažokzvēru audzētavām.

Kustoņu sargu ideālajā pasaulē cilvēki mazos brāļus neizmanto savām vajadzībām, un tas nozīmē, ka nelieto arī uzturā.

Pirmo cīņu “Dzīvnieku brīvība” zaudēja – Saeima noraidīja iniciatīvu par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu. Deputātus nespēja pārliecināt biedrības veiktais pētījums un vairākās Latvijas zvēraudzētavās slepeni uzņemtie videomateriāli, kas atmaskoja lepno un dārgo kažoku atbaidošo oderi, kā šauros režģu būros iesprostoti dzīvnieki cieš un arī turpat mirst no slimībām, stresā savaino paši sevi un sugasbrāļus. Svarīgākas par kustoņu slaktēšanu izrādījās homo sapiens ekonomiskās intereses. Kažokzvēru audzētavās Latvijā katru gadu nogalina vairāk nekā vienu miljonu dzīvnieku.

Zvēraudzēšana tāpat kā cirks ar dresētiem kustoņiem simboliski parāda, cik triviālu iemeslu dēļ – kažokiem un izklaidei – esam gatavi viņus izmantot, par līdzpilsoņu iedabu pavīpsnā organizācijas līderi. Taču līdzās cīņai pret nosauktajiem kārdinājumiem daudz lielāks izaicinājums esot uzrunāt gaļas patērētāju armiju un pievērst viņu uzmanību, kas patiesībā stāv aiz dzīvnieku izcelsmes produktiem un kādā veidā tie ietekmē veselību un vidi.

Biedrības rīcībā vēl nav videomateriālu par dzīvnieku un putnu dzīves apstākļiem Latvijas fermās, taču tīmeklī jebkurš var atrast šausmu filmām līdzvērtīgus, taču patiesus materiālus, kas uzņemti citu valstu “gaļas ražotnēs”.

Vairāk par dzīvnieku tiesību aizstāvjiem un arī viņu kritiķiem lasiet jaunākajā žurnāla “Mājas Viesis” numurā Ilzes Pētersones rakstā “Mīlam, ēdam, dresējam”.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+