Latvijā
Izglītība

Kā mūsu izglītība izskatās OECD pārskatā salīdzinājumā ar citiem 0


Ilustratīvs arr;e
Ilustratīvs arr;e
Ilustratīvs arr;e

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīs un partnervalstīs paziņoti ikgadējā starptautiski salīdzinošā izglītības pārskata “Education at a Glance 2018: OECD Indicators” rezultāti. Ziņojuma atvēršanas pasākumus 11. septembrī gandrīz vienlaikus rīkoja daudzu pasaules valstu galvaspilsētās – Vašingtonā, Tokijā, Santjago, Mehiko, Braziljā, Londonā, Berlīnē, Briselē, Romā, Tallinā, Rīgā, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Augstākā izglītība kļūst populārāka

Latvijas izglītības sistēmas dažādi rādītāji un sasniegtie rezultāti salīdzināti ar pārējo OECD dalībvalstu un vairāku organizācijas partnervalstu datiem. Pārskatā iekļautie Latvijas dati liecina, ka pasaules attīstītāko valstu klubiņā vairākos izglītības rādītājos esam izvirzījušies līderos. Izcelti panākumi augstākās izglītības internacionalizācijā, kā arī pieaugums bērnu uzņemšanā pirmsskolas izglītības iestādēs.

Ja 2007. gadā Latvijā 26% iedzīvotājiem vecumā no 25 – 34 gadiem bija augstākā izglītība (OECD valstīs – vidēji 34 %), tad pēc desmit gadiem šajā pašā vecuma grupā augstākā izglītība bija jau 42% iedzīvotāju (OECD valstīs vidēji 44%).

Starptautiskā studentu mobilitāte ir palielinājusies gandrīz visās OECD valstīs un partnervalstīs. Latvijā ienākošo studentu mobilitāte laika posmā no 2013. – 2016. gadam gandrīz divkāršojusies, kas ir viens no visaugstākajiem izaugsmes rādītājiem starp visām OECD dalībvalstīm un partnervalstīm. Šis pieaugums atspoguļo Latvijas veiktos pasākumus, lai modernizētu un internacionalizētu augstāko izglītību. 2016. gadā Latvijā bija apmēram 6 000 ārzemju studentu, kas veido 8% no visiem augstākās izglītības studentiem, salīdzinot ar 6% OECD valstīs.

Profesionālā vidējā izglītība “ķer” vispārējo vidējo izglītību

Latvijā, tāpat kā daudzās citās valstīs, uzņemšanas rādītāji profesionālās izglītības programmās ir zemāki nekā vispārējās izglītības programmās. Apmēram 40% no visiem vidējās izglītības audzēkņiem apgūst profesionālās izglītības programmas. Tomēr darbu vieglāk atrast tiem 25-34 gadus veciem pieaugušajiem, kuri ieguvuši profesionālo vidējo izglītību – viņu nodarbinātības līmenis ir 81%, salīdzinot ar 78% to pieaugušo, kuriem ir tikai vispārējā vidējā izglītība. Šī 3 procentpunktu starpība Latvijā ir zemāka nekā vidēji 10 procentpunkti OECD valstīs (OECD vidēji darbu atrod 81% ar profesionālo kvalifikāciju un 71% ar vispārējo kvalifikāciju).

Vērojams pieaugums bērnu uzņemšanā pirmsskolas izglītības iestādēs

No 2005. – 2016. gadam pieaugusi 3 līdz 4 gadus vecus bērnu uzņemšana bērnudārzos (gan pašvaldību, gan privātajos). Trīs gadus vecu bērnu uzņemšanā pieaugums ir no 66% līdz 89% un četrus gadus vecu bērnu uzņemšanā – no 73% līdz 93%. Šie pieaugumi ir lielāki par vidējiem rādītājiem OECD valstīs.

Izglītības pārskatā “Education at a Glance: OECD Indicators 2018” publicēti arī dati par otrgadniekiem pamatizglītības posmā. Latvijā divi no trim otrgadniekiem pamatizglītības posmā ir zēni. Skolotāju un izglītības iestāžu direktoru algas mūsu valstī ir zemas salīdzinājumā ar citām OECD dalībvalstīm, tomēr atalgojums ir konkurētspējīgs, ja salīdzina, cik mūsu valstī nopelna līdzīgi izglītoti cilvēki citās jomās. Gandrīz puse no pamatizglītības un vidējās izglītības skolotājiem Latvijā ir vismaz 50 gadu veci, kas nozīmē, ka tuvāko 15 gadu laikā viņi sasniegs pensijas vecumu.

Ziņojuma datus izmanto izglītības politikas plānošanā

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis akcentē, ka Latvijas dalība starptautiskos izglītības pētījumos, datu pārskatos ir būtisks instruments izglītības politikas plānošanā.

“Mūsu virzītās pārmaiņas Latvijas izglītības sistēmā ir balstītas starptautiskos pētījumos un pasaules pieredzē. Jaunais mācību saturs, pedagoga profesijas prestiža paaugstināšana un atalgojuma jautājums, mūsdienīgs skolu tīkls – visas šīs komponentes ir savstarpēji cieši saistītas, kas jārisina vienlaikus, lai sasniegtu labus rezultātus pēc iespējas tuvākā nākotnē,” norāda K.Šadurskis, piebilstot, ka vairākās pašvaldībās jau ir paveikts ievērojams darbs mūsdienīga un efektīva skolu tīkla izveidē, kas rezultējies ar būtiskāku pedagogu darba samaksas kāpumu šajās pašvaldībās.

Turpinot par atalgojuma jautājumu ministrs uzsver, ka trīs gadu laikā kopumā izdevies panākt būtisku progresu pedagogu darba samaksas paaugstināšanā, ko šis pārskats vēl neatspoguļo, jo dati ir par 2016.gadu. “Dažu gadu laikā pedagogu darba samaksas paaugstināšanai no valsts budžeta papildus tiek novirzīti 76 miljoni eiro, kas noteikti uzrādīs Latvijas progresu arī starptautiskos pētījumos un pārskatos,” piebilst ministrs.

OECD Izglītības un prasmju direktorāta eksperts Simons Normando norāda, ka izglītības sistēmu var salīdzināt ar torni, kas sastāv no daudziem elementiem un visi elementi ir ļoti svarīgi.

“Ja tornim būs ielikti vāji pamati, vēlāk tas var sabrukt. Tādēļ visiem izglītības sistēmas dalībniekiem jāapvieno spēki, lai nodrošinātu pēc iespējas labāku atbalstu nākamajām paaudzēm. Patīk tas mums vai nē, mēs visi esam mūsu saņemtā atbalsta atspoguļojums,” tā S. Normando.

“Education at a Glance: OECD indicators” ir pasaulē nozīmīgākais ziņojums par izglītības procesu kvalitāti OECD dalībvalstīs un partnervalstīs. Pārskats sniedz datus par izglītības sistēmu struktūru, finansēm un sniegumu OECD dalībvalstīs un organizācijas partnervalstīs. Ziņojuma informācija ir būtiska nacionālās izglītības sistēmas uzlabošanas darbā, pētniecībā, kā arī izglītības praktiķu darbā. Ziņojums ļauj OECD dalībvalstīm un partnervalstīm savstarpēji salīdzināt savas izglītības sistēmas, kā arī izmantot ziņojuma datus efektīvas un sociāli taisnīgas izglītības politikas veidošanai. Latvijas dalība OECD izglītības indikatoru programmā INES (Indicators of Education Systems) notiek ESF projekta nr. 8.3.6.1/16/I/001 “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos” ietvaros.

Vairāk par situāciju Latvijas izglītībā var uzzināt šeit.

Pilns pētījums angļu valodā lasāms šeit.

LA.lv