Kā nevainīga sēņošana var pārvērsties tūkstošos mērāmā glābšanas operācijā 2

Iesaistot pazudušu cilvēku meklēšanā arī Gaisa spēku helikopteru, nereti nevainīga sēņošana var pārvērsties tūkstošos eiro mērāmā glābšanas operācijā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33
Mājas
12 senlatviešu ticējumi par Jurģu dienu: kāda šī diena, tāda visa vasara? 25
Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 15
Lasīt citas ziņas

Vidēji pazudušas personas meklēšanas darbos helikopters tiek izmantots ap piecām lidojumu stundām, un vienas stundas izmaksas ir aptuveni 2200 eiro.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) šogad saņēmis jau 23 izsaukumus par pazudušiem cilvēkiem mežā, un ir dienas, kad palīgā jādodas trīs četras reizes. Turklāt bažas palielina tas, ka īstā sēņošanas un ogošanas sezona vēl tikai priekšā.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Ir vecāka gadagājuma cilvēki, kuri uzskata, ka “es jau šo mežu zinu no bērnības”, un ieiet iekšā, bet vienalga, iespējams, no slimības, ka paliek slikti, tas iedarbojas psiholoģiski. Krīt panikā, neko vairs neatceras, kur atrodas,” stāstīja VUGD operatīvais dežurants Guntars Bāliņš.

Gaisa spēku palīdzība bijusi nepieciešama trīs reizes – jau skaļi izskanējušajā divgadīgā puisēna pazušanas gadījumā un vēl, meklējot divus sirmgalvjus. Tieši vecākā gadagājuma ļaudis ir tie, kas visbiežāk mēdz mežā nomaldīties.

Gaisa spēku aviācijas eskadriļas glābēji uz izsaukumu ir gatavi reaģēt nekavējoties – gaisā pacelties un būt ceļā 20 minūšu laikā. Helikopterā vienmēr līdzi tiek vests 300 kilogramus smagais glābšanas ekipējums – gan, ja cilvēku meklē virs ūdens, gan, ja uz sauszemes.

“Gadās tā, ka, meklējot cilvēku mežā, mēs saņemam otru izsaukumu, bet jau ar meklēšanu jūrā, tādēļ šim ekipējumam ir jāatrodas uz borta,” stāstīja aviācijas eskadriļas glābējs Jānis Grigalis.

Ja pazudušais mežā ir bez sakariem, tas meklēšanu apgrūtina. Glābšanas operācija var ilgt kā stundu, tā vairākas diennaktis. Diennakts tumšajā laikā glābēji izmanto infrasarkano kameru, kas uztver ķermeņa izstaroto siltumu.

“Pārsvarā jau cilvēki, kas paliek ilgāk vai pa nakti, cenšas meklēt vietas, kur silti, zem zariem paslēpties, bet grūti ir tad meklēt, tieši izmantojot siltuma meklēšanas ierīci, jo caur kokiem mēs viņus neredzam. Ieteikums cilvēkiem, ja dzird helikoptera troksni, iznākt ārā klajā vietā, lai var atrast,” norādīja Nacionālo Bruņoto spēku Gaisa spēku aviācijas eskadriļas komandieris Imants Šnitko.

Reklāma
Reklāma

Glābēji norāda, ka izdzīvošanas komplekts, protams, nav jāņem līdzi, dodoties sēņot. Bet, izvēloties nepazīstamas vietas, ir jāpadomā par pārtiku un ūdeni, siltākām drēbēm, vēlams, ar atstarojošiem elementiem, tāpat par iespēju iekurināt ugunskuru.

Neiztrūkstošs šādā reizē būtu mobilais tālrunis, tikai nereti tas pieviļ.

“Gadās tā, ka cilvēkam šis telefona numurs darbojas, sazvanām, bet akumulators ātri nosēžas, runājot vairākas stundas ar viņu. Vienīgā komunikācijas iespēja ir ar skaņas un gaismas signāliem,” zināja teikt Bāliņš.

Turklāt nav vis tā, ka ar mobilā tālruņa starpniecību pat, ja tas nedarbojas, var skaidri un tieši noteikt cilvēka atrašanās vietu. Meža apvidū šis diapazons ir vairāki kilometri.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.