Foto – Valdis Semjonovs

Kā nopirkt kvalitatīvu medu? 0

Vinnijs Pūks zināja, ka nepareizās bites noteikti nes nepareizu medu. Tādēļ pareizo no nepareizā ir jāprot atšķirt!

Reklāma
Reklāma

 

Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis 183
Krimināls
Krituši visi antirekordi – savākts 600 000 narkomānu izlietoto šļirču. Atrasta arī traģiskā “narkozombiju” viela 8
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Lasīt citas ziņas

Konsultēja inženierzinātņu doktors pārtikas zinātnē Fredijs Dimiņš.

 

Vispirms – apskate

Visgrūtāk medu izvēlēties veikalā, kur tas safasēts burkās. Kaut gan šo produktu labāk uzglabāt tumšā traukā, caurspīdīgie vismaz ļauj novērtēt saturu. Tumšs trauks medu sargā no saules gaismas, savukārt plastmasas tvertnes ir nedrošas – medus tajās uzglabājams krietni īsāku laiku. Koka trauki izskatās ļoti pievilcīgi, taču arī izraisa strīdus – īpaši no skujkokiem gatavotie ietekmē medus smaržu, savukārt ozolkoka ķipītī tas drīz vien kļūst tumšs.

 

CITI ŠOBRĪD LASA

Iegādājoties medu, būtiski aplūkot trauka saturu. Vairums medus veidu kristalizējas jau rudens beigās vai ziemas sākumā. Izņēmums ir viršu un akāciju medus, kur ir lielāks fruktozes daudzums, un tie jau sākotnēji ir šķidrāki.

 

Tādēļ ap novembra beigām gandrīz visam medum jābūt cietam, atgādinot sastingušu kausētu sviestu ar smalkiem graudiņiem. Ja šai laikā medus konsistence joprojām ir šķidra, produktam nav jābūt ideāli caurspīdīgam, jo šūnās bija gan ziedputekšņi, gan vasks un citi vērtīgi gruži, kas prasti nonāk arī burkā.

Turklāt – kvalitatīvs medus nekad nenoslāņojas. Ja kārumam, to ilgstoši uzglabājot, veidojas divi slāņi, tā ir pazīme, ka medus nebija nogatavojies.

 

Garšojam, aiztiekam…

Iegādājoties tirgū vai tieši no bitenieka, var iegūt visvairāk informācijas par preci – gan par tās īpašībām, gan laiku un vietu, kad medus vākts. Lai tomēr negadītos nepareizais, ir daži testa paņēmieni.

 

Īsts medus izplata tikko tveramu ziedu aromātu, bet viltojums nesmaržo nemaz.

 

Dabīgam medum raksturīga kairinoša iedarbība uz mutes un rīkles gļotādu. Viršu medum ir sagaršojams sīvums, savukārt kārklu medum ir viegls rūgtums. Ja tas ir stipri izteikts, pārkāpti uzglabāšanas nosacījumi. Skābums liecina par rūgšanu, bet šķidrs medus ar jūtamu karameles piegaršu norāda, ka, visticamāk, tas sildīts, lai atbrīvotos no sacukurošanās. Ja medum pievienots cukurs, produkta kairinošā iedarbība samazinās līdz pat pilnīgai tās nesajušanai.

Ja medus, iesmelts ar karoti, ir viegli ap to apvijams, notek lēni kā lentīte un sākumā veido kaudzīti, tātad tas ir pietiekami nogatavojies. Krietni šķidrāku labāk nepirkt, jo riskējat iegādāties vēl negatavu medu, kas var… ieskābt.

Reklāma
Reklāma

Kristalizētu medu arī ir viegli novērtēt. Ja tas ar karoti ir grūti atdalāms, un pārdevējam ir nepieciešams spēks, lai piepildītu pircēja trauku, droši vien medus ir vākts pasen, varbūt pat pērn vai aizpērn.

Ja medus pilienu parīvē pirkstos, tas visai drīz iesūcas ādā. Viltojums uz pirkstiem atstāj graudiņus un pārvēršas nepievilcīga izskata bumbulīšos.

Cukura medum raksturīga balta nokrāsa, vāji izteikts aromāts un salda, pliekana garša. Tā konsistence pēc 1 – 2 mēnešiem atšķirībā no dabīgā medus ir bieza, lipīga, ar sīkgraudainiem kristāliem. Šāds medus uzglabājot var sarūgt vai saskābt.

 

Pārliecinoši testi

Mājas apstākļos var veikt vēl dažus testus, lai pārliecinātos par medus kvalitāti.

Silta ūdens glāzē izšķīdina karoti medus. Ja tas ir ar piemaisījumiem, parādās nosēdumi. Ja pievieno nedaudz spirta vai degvīna, kvalitatīva medus šķīdums ir caurspīdīgs, bet ūdens ar nepareizo medu kļūst duļķains. Savukārt, ja pievieno etiķi (vislabāk – esenci, ja tā mājās vēl ir saglabājusies) un medus uzputojas, izdalot gāzi, tas nozīmē, ka produktam ir pievienots… krīts!

Bļodiņā var ieliet mazliet medus un uzkaisīt kartupeļu cieti. Ja pēc minūtes tā joprojām klāj medus virsmu, medus ir dabīgs. Visādi atdarinājumi cieti uzsūc.

 

Ja nelielam medus daudzumam pievieno 2 – 3 pilienus joda un pēc dažām minūtēm produkta krāsa nav mainījusies, tajā nav piemaisījumu. Ja medus ir iekrāsojies zils, tam ir pievienoti milti vai kartupeļu ciete.

 

Pārbaudot ūdens saturu, uz baltmaizes uzziež medu un pēc 3 – 5 minūtēm aplūko – maizei jābūt blīvi pārklātai ar tādu kā garoziņu. Izmircis rieciens norāda, ka darīšana ar cukura sīrupu.

Pārliecinošu rezultātu iegūst ar ķīmisko zīmuli. To iegremdē medū un tad izmēģina uz balta papīra. Ja zīmulis atstāj krāsainas pēdas, medū ir nesaistīta ūdens klātbūtne, kas, produktu uzglabājot, var izraisīt rūgšanu.

 

Svarīgi

Viena litra medus svaram jābūt lielākam par 1,4 kg.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.