Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
22. jūlijs, 2016
Drukāt

Kā nosargāt zemi? Ārzemnieku rokās jau ir 15 – 16% Latvijas lauksaimniecības zemes (16)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Politiķi ar likuma grozījumiem nespēs novērst Latvijas zemes iztirgošanu ārzemniekiem, to var izdarīt tikai vietējie iedzīvotāji paši ar savu attieksmi. Pie šāda secinājuma nonākuši Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāti, vērtējot kolektīvo iniciatīvu “Latvijas zeme Latvijas pilsoņiem”. Tajā pašā laikā viņi nesteidz nodot šo jautājumu referendumā.

Iniciatīvas autori, viņu starpā arī Saeimas deputāts Armands Krauze (ZZS), pieprasa izsludināt tautas nobalsošanu, lai noteiktu, ka Latvijā lauksaimniecības un meža zeme var piederēt tikai Latvijas pilsoņiem vai komersantiem, kas 100% pieder Latvijas pilsoņiem. Šo ierosinājumu portālā “manabalss.lv” parakstījuši jau gandrīz 11 000 cilvēku, bet politiķi nevarīgi plāta rokas. “Latvijai ir noteiktas starptautiskās saistības. Tādēļ par to, ka varētu akceptēt šādu iesniegumu, šobrīd nevar būt ne runas,” teica ZM parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis (ZZS).

Lauksaimniecības zemes tirgu Latvijā regulē likums “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kur savulaik bija noteikts līdzīgs ierobežojums ārzemniekiem iegūt īpašumā Latvijas zemi. Taču iestājoties Eiropas Savienībā (ES), Latvija apņēmās atvērt zemes tirgu citu dalībvalstu pilsoņiem. Pirms diviem gadiem beidzās noteiktais pārejas periods un zemes tirgus tika atvērts ES dalībvalstu pilsoņiem. Līdzīga apņemšanās ir arī līgumā par iestāšanos OECD, un šo valstu pilsoņi Latvijas zemi drīkstēs sākt iegādāties no 2019. gada.

Zemkopības ministrija 2014. gadā iestrādāja likumā virkni kritēriju personām, kas vēlas kļūt par Latvijas lauksaimniecības zemes īpašniekiem (piemēram, viņiem nepieciešama izglītība vai iepriekšēja darba pieredze lauksaimniecībā, kā arī jāiesniedz rakstiska apņemšanās turpmākos trīs gadus izmantot zemi lauksaimniecībā). Eiropas Komisiju šādi ierobežojumi neapmierināja, un pret Latviju šobrīd sākta pārkāpuma procedūra. Tikmēr vietējās zemnieku organizācijas uzskata, ka kritēriji ir vēl pārāk maigi, un aicina mācīties no citām ES valstīm, kā noturēt zemi savu pilsoņu īpašumā. “Piemēram, Francijā teorētiski katrs no mums varētu iegādāties zemi un sākt saimniekošanu, bet praktiski nevienam no mums šādas iespējas tur nebūs. Tur ikvienu tirdzniecībā nonākušu lauksaimniecības platību vispirms var iegādāties Francijas zemes fonds, kurš to tālāk var nodot kādam pretendentam, kas fondam pēc viņam vien zināmiem kritērijiem šķiet piemērotākais. Visbiežāk tas, protams, būs francūzis. Pat ja fonds neiegādājas konkrēto gabalu, tad potenciālos pircējus vērtē vietējā komisija – pašvaldības, kopā ar zemnieku organizācijām. Ja no pieciem pretendentiem viens būs francūzis, tad, visticamāk, tieši viņš saņems atļauju,” ieskicēja biedrības Zemnieku saeima pārstāvis Mārtiņš Trons. Vienlaikus viņš atzinīgi novērtēja Latvijas zemes fondu, kas līdzīgu darbību mūsu valstī sāka tikai pirms dažiem gadiem.

“Ar likumu nevar panākt, ka zeme paliks Latvijas pilsoņu īpašumā. Tas vairāk atkarīgs no cilvēku pārliecības un solidaritātes, piemēram, ja vietējās kopienas ir solidāras un vienojas nepārdot ārzemniekiem. Jārada cilvēkos pārliecība, ka zemei jābūt to cilvēku īpašumā, kam pieder valsts,” teica R. Arnītis, un vairākums komisijas deputātu piekrītoši māja ar galvu. No vienas puses, politiķiem ir taisnība – solidaritāte un kopība ir labas lietas un nepieciešamas nācijas izdzīvošanai. Taču, no otras puses, amatpersonu rīcība šķiet divkosīga – nespējot aizstāvēt savus cilvēkus sarunās ar starptautiskajām organizācijām, viņi tiem “caur puķēm” dod pamācības, kā apiet starptautiskās saistības, un tādējādi veicina tiesisko nihilismu. Un pēc tam paši brīnās, ka iedzīvotāji tikpat veikli atrod caurumus arī viņu pieņemtajos likumos.

Konkrētu lēmumu par iedzīvotāju iniciatīvu komisija nepieņēma, bet, visticamāk, tā tiks pārsūtīta Tautsaimniecības komisijai, kas pašlaik pārskata likumā noteiktos kritērijus zemes pircējiem. Izredzes, ka tiktu rosināts iniciatīvas autoru prasītais referendums, ir niecīgas. “Jebkurš risinājums, kas sarežģī iespēju Latvijas zemi iegādāties ārzemniekiem, ir pieņemams. Esmu gatavs strādāt ar šiem kritērijiem Tautsaimniecības komisijā. Esmu jau sagatavojis priekšlikumus tos papildināt ar prasību, ka zemes pircējam jāpārvalda valsts valoda, jo lauksaimniecība ir augsta riska nozare un valodas barjera var novest pie nepareizu pesticīdu lietošanas vai citām bīstamām sekām,” teica deputāts A. Krauze. Viņš arī pauda cerību, ka šis jautājums tiks “pacelts Eiropas līmenī”, jo tas satrauc arī citas ES valstis. “Diemžēl līdz šīm mūsu ārlietu sektors ir bijis ļoti piesardzīgs un izvairījies no šādām iniciatīvām, jo tās varētu nepatikt lielajām dalībvalstīm. Referenduma gadījumā viņiem būtu daudz grūtāk izvairīties,” sprieda A. Krauze.

Ne Zemkopības ministrija, ne citas oficiālas valsts pārvaldes iestādes nespēj atbildēt uz jautājumu, cik liela daļa Latvijas zemes atrodas ārvalstnieku īpašumā. Pēc Zemnieku saeimas aplēsēm, tie varētu būt 15 – 16% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Dažos novados, galvenokārt Latgalē un austrumu pierobežā, ārzemnieki iegādājušies jau vairāk nekā 30%. Zemnieki satraukušies ne vien par to, ka zeme nonākusi ārzemnieku īpašumā, bet arī par to, kā viņi pret iegūtajām platībām izturas. Izskanēja bažas par skandināvu kompānijām, kas apmežo lauksaimniecības zemi (tostarp pat meliorētu) un audzē kokus tur, kur varētu audzēt labību maizei. Esot gan arī labi piemēri – dāņu zemnieki, kas aktīvi un godīgi nodarbojas ar lauksaimniecību, apguvuši latviešu valodu un savā jomā ir paraugs citām saimniecībām.

Pievienot komentāru

Komentāri (16)

  1. Bēdīgi, ka mums ir bezmugurkaulnieki. Igauņus iznesa naids, lietuviešus un poļus – ticība. Mums skaudība un individuālisms. Ne velti slaveni diriģenti, komponisti, operas primadonnas un postkomunisma oligarhīši, sportisti – pēc principa – re, kā es varu, apbrīnojiet mani. Dodiet tautai maizi un šovus! Dziedam Dievs, svētī Latviju, bet praktizēt ticību negribam. Ja Dievs namu neuzceļ, tad velti strādā tie, kas to ceļ. Lūgsim Dievu katru dienu un gadiem, nevis tikai tad, kad jāatrod Rūdolfs vai sagāžas maksima. Beidz vainot Baznīcu, jo arī tur ir tikai cilvēki, toties sakramenti ir īsti – bez tiem tu netiksi nekur, vai tur, kur mēs jau esam. Laiks mosties! Dieva bijāšana ir gudrības sākums. (no Bībeles)

  2. Diskusija kopumā muļķīga.. Pavisam tuvu esošā krīze aizslaucis ārzemniekus, savējos, ES ar visiem liberastiem un atgriezīs realitātē.. ES sabrukums ir 2 gadu jautājums..

  3. Monsantas budžets ir lielāks kā Baltijai.Drīz te būs amerikāņi ar savu TTIC..atliks ievistities palagaa un līst uz kapsētu..

  4. Referendumā ar grozījumu Satversmē jānosaka latviešu tiesības uz zemi kā vienīgā iespēja saglabāt vietu, kur pastāvēt un attīstīties latviešu tautai, tās kultūrai un tradīcijām.

  5. Jāņonkols no laukiem Atbildēt

    Mūsu laucenieki tiešām ir kūtruma paraugs. Klusējām, kad kādreizējo diferencēto zemes nodokli nomainīja ar PVN, klusējām kad Šķēles Zemkopības ministrijas ieliktenis lauku Slakteris izdzina mūs no vietējiem tirgiem un tos nodeva savu gaļas pārstrādes uzņēmumu rīcībā. Zemniekus nopirka, lai likvidētu cukura nozari. Tagad uz mūsu rēķina uzvāras lielveikali tirgojot mūsu saražoto pienu. Nu tiešām kā tai anekdotē: Jūs visus rīt pakārs! Cienīts kungs! Vai striķi un ziepes mums dos, vai jāpērk pašiem?

  6. sirdsmīļā Jevropa Atbildēt

    Zemi izpārdodam, mežus izpārdodam, kuģus sagriežam …
    Ko vēl varētu noandelēt; varbūt kādu bomžiku ziepju fabrīkai – tās mantas jau mums netrūkst …

  7. Patreizējie kritērija rada priekšrocības tieši spekulantiem un pārpircējiem , pilnībā liedzot zemes iegādi jebkuram Latvijas pilsonim . LOSP un Zemnieku saeima cerēja radīt siltumnīcas apstākļus savējiem bet patiesībā aptaisījās un sačakarēja visu, radot priekšrocības spekulantiem.LOHI

  8. No vienas puses notik cīņa par to, lai zemi neiegādājas ārzemnieki, bet no otras – tiek celts nekustamā īpašuma nodoklis. Ir saprotams, ka pie notiekta līmeņa “nav jau kur palikt”, un t.i. zeme ir jāatsavina (jāpērdod vai jāiznomā) – un te jau ir brīvas tirgus attiecības – zemi saņemt tas, kurš gatavs vairāk maksāt, neatkarīgi vai tas ir ārzemnieks vai vietējais iedzīvotājs.

  9. Viss ir ļoti vienkārši. Paskatamies ko dara poļi. Vienai saimniecībai ne vairāk kā 300 ha..Tā kā Latvija krietni mazāka, tad pie mums ne vairāk kā 200 ha. Attiecīgu pārejas periodu un noteikumam jābūt izpildītam. Kas negrib to pildīt,lieko konfiscē un par lētu naudu pārdot tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas atgriežas. Vienai ģimenei ne vairāk kā 200 ha. Tad ražosim daudz veselīgāku lauksaimniecības produkciju, jo kaut daļu zemes apstrādāsim ar agrotehniskiem paņēmieniem ne viss kā šodien visu balstam uz vienām indēm un nenormālām minerālmēslu devām. Ne velti viss Rīgas jūras līcis vienā zaļā putrā. Tad atcerēsies ko nozīmē augu seka un zaļmēslojums.

  10. Šis raksts un visas tir minētās aktivitātes nāk gadus divdesmit par vēlu. Vispirms ielienam Eiropas savienībā un pēc tam domājam kā pasargāt Latvijas zemi un valsti no izpārdošanas. Tas ir tā pat kā iekāpt līdz kaklam ūdenī un tad domāt, kā lai sevi pasargā no samirkšanas.

  11. Nu tad arī paliks tie 16%, jo zemes pārdošanā tikpat kā vairs nav. Tie latvieši, kas pērk, piedāvā 2000 eur par hektāru pat Latgalē. He, neesmu dzirdējis, vai kāds par šādu summu ir bijis ar mieru pārdot pat purvu.

  12. Laukā no jevrosojuza pēc iespējas ātrāk un sodīt par valsts nodevību tos, kuri mūs tur iegrūda !!!

  13. Nelietīgs rakstiņš. Ar ko ārzemnieks, kas labi strādā, sliktāks par vietējo lauku oligarhu, latifundistu, kas sagrābis tūkstošus hektāru? Pūliņi ierobežot ārzemnieku iespējas ir cīņa par zemes cenas nosišanu, lai latifundisti sagrābtu vēl lielākas teritorijas. Krauze – demagogs, jo labi zina, ka ES neļaus ierobežojumus ārzemniekiem.

    • ak tev ārzemju latifundists ir garšīgāks par vietējo, demagog !!
      Vietējam latifundistam var atrast uz katra soļa pārkāpumu lai zemi atņemtu, bet ārzemnieks ir svētā govs, ko, nedod dievs, nedrīkst aiztikt !
      ….
      Laikam pats esi ieinteresētais izpārdošanā !

    • Esi ieinteresēts izandelēt ārzemniekiem ?
      Vietējam var ik uz soļa atrast pārkāpumu lai anulētu pirkumu, bet ārzemnieks ir svētā govs !!

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (6)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+