Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
29. oktobris, 2013
Drukāt

Kā noteikt medījamo dzīvnieku vecumu?

Žurnāls "Medības"Žurnāls "Medības"

‹berwiegend d‰mmerungs- und nachtaktiv, da der Wald als Einstand wenig Nahrung bietet im Gegensatz zu den Fr¸chten des Feldes. Somit wurde das W. fast zum Kulturfolger und vermehrt sich entsprechend stark. Leben in der Rotte, alte Keiler sind Einzelg‰nger. Rauschzeit normalerweise Ende Oktober bis Februar. Gut ausgepolsterte "Nester" mit ‹berdachung mit Zweigen beherbergen den Wurf von bis zu 10 Frischlingen. Einziges wehrhaftes Wild in Deutschland. M‰flig ausgebildeter Gesichtssinn, jedoch hervorragendes Gehˆr und sehr guter Geruchssinn.

Autors: Kristofs Štube, publicēts žurnālā “Medības”

Ko nozīmē ilgākais mūžs, caurmēra mūža ilgums un vidējais dzīves garums populācijas robežās? Kādēļ dažādu sugu dzīvnieku mūža garums ir atšķirīgs? Kas ietekmē, piemēram, pārnadžu novecošanu? To paskaidro profesors Dr. Kristofs Štube.

Dzīvnieku vecumam ir dažādi apzīmējumi, kuri bieži vien tiek jaukti. Ilgākais mūža garums ir vecums, kādu konkrētās sugas dzīvnieks var sasniegt ideālos apstākļos. Nebrīvē turētiem dzīvniekiem mūžs parasti ir ilgāks nekā viņu sugasbrāļiem savvaļā, jo cilvēka darbības dēļ samazinās dzīves ilgumu ierobežojošo faktoru daudzums. Tomēr ar jēdzienu ilgākais mūžs var apzīmēt arī vecumu, kuru var sasniegt savvaļā dzīvojošo dzīvnieku populācija, neņemot vērā galējus izņēmumus. Tie veido vecuma piramīdas virsotni. Vēl ir jēdziens caurmēra mūža ilgums, ar ko saprotam laika posmu no kāda noteikta brīža līdz nāvei.

Vecuma atšķirības. Pētījumos par dažādu dzīvnieku sugu mūža garumu svarīgākais faktors ir iedzimtība. Vēl ir arī dažādi mainīgi faktori, kas ietekmē dzīves ilgumu ģenētiski noteiktajās robežās. Pie tiem var minēt šādus priekšnoteikumus: barība, temperatūra, slimības, skābekļa patēriņš un pamata vielmaiņa, dabiskie ienaidnieki, ķermeņa izmēri, sirdsdarbība un psiholoģiskie faktori. Ja, piemēram, dzīvniekam ir ierobežota ēdienkarte (samazināts kaloriju daudzums), novērots, ka mūža vidējais ilgums palielinās.

Pārnadžiem svarīgs ierobežojošais faktors ir zobu nodilums, kas saistīts ar novecošanu. Mežacūku pētnieka Heinca Meinharda novērotajā barā bija sivēnmāte, kurai desmit gadu vecumā žokļos bija saglabājušās tikai zobu paliekas. Ik dienu barojot šo dzīvnieku ar mīkstu barību, pētnieks mežacūkas mūžu pagarināja par diviem gadiem. Stirnām savvaļā mūža garums ir aptuveni desmit gadu, staltbriežiem tie ir 15 gadi, dambriežiem 13 vai 14 gadi, bet mežacūku mūžs ir deviņi vai desmit gadi.

Vidējais mūža garums. Vidējais mūža garums populācijās, kam raksturīgas augstas reproduktīvās spējas, ir relatīvi neliels. Tā mēs izpētījām, ka stirnām maija beigās un jūnija sākumā tie ir 1,8 gadi, bet līdz nākamā gada 31. martam šis vecums palielinājās līdz 2,4 gadiem. Apmēram piecās mežacūku populācijās vidējais mūža garums kuiļiem bija 1,02 gadi, bet sivēnmātēm – 1,32 gadi.

 

Pievienot komentāru

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +4.7
Alūksne +1.2
Daugavpils +4
Saldus +3
Liepāja +5.7
Jelgava +5
Ventspils +4.1
Limbaži +3
Madona +3
Rēzekne +3
Draugiem Facebook Twitter Google+