Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
10. jūnijs, 2013
Drukāt

Kā palīdzēt suņiem pārlaist karstumu? Saimnieku pieredze

Foto no L. Avotiņas personīgā arhīvaFoto no L. Avotiņas personīgā arhīva

Kā suņi jūtas siltākajā gadalaikā? Un kā tiem palīdzēt šo svelmi pārlaist? Pieredzē dalās divu kurtu šķirņu – garspalvaino afgāņu un īsspalvaino azavaku – saimniece Liene Avotiņa.

 

Vasaras uzvedības modelis

Pārvadājot dzīvniekus, mašīnā obligāti jābūt ieslēgtam kondicionierim vai atvērtiem logiem. Nedrīkst suni atstāt salonā vienu, tas jebkuram mājdzīvniekam (sunim vai kaķim) var beigties pat letāli, jo transporta līdzeklis, uzkarstot saulē, dažās minūtēs var pārvērsties par saunu! Arī mājās, atstājot dzīvniekus savā vaļā, ieteicams pārbaudīt, vai logs ir kaut nedaudz pavērts, lai nodrošinātu gaisa plūsmu. Liene, ziemā ejot uz darbu, saviem kurtiem atstāj vienu bļodu ar ūdeni, turpretim vasarā – divas vai trīs. Dodoties pastaigās, piemēram, suņiem ar melnu apmatojumu nav ieteicams pārāk ilgi uzturēties saulē, jo šī krāsa pievelk tās starus. Jāuzmana arī, lai karstumā tie pārāk nenopūlas un, galvenais – neguļ paēnā dārzā, kur augsnes virskārtā ir kūdra. Tās ietekmē apmatojums maina krāsu un var pat nosvilināt kažoku. Jaunā vilna ataug lēni un matiņi mēdz lūzt.

Kurtus, tāpat kā mūs, piemeklē odu uzbrukumi. Tie netiek cauri garajam kažokam, bet mēdz sakost purnu, un var radīt alerģisku reakciju. Tāpēc pirms pastaigas sejas daļu vēlams apstrādāt ar veterinārajās aptiekās nopērkamajiem pretodu līdzekļiem.

Kurti ir gudri mājdzīvnieki. Dienā, izlaisti ārā, snauž ēnā, lieki nenopūlas un pāri sev nedara. Tāpēc arī saimniekam nav ieteicams mīluļus izaicināt uz spēlēšanos un dauzīšanos. Karstā laikā skriešana ir liela slodze un pārpūle sirdij. Regulāras skriešanas var veikt saprātīgā laikā: no rīta vai vakaros.

 

Viedais tuksneša suns
azavaks

Attieksme pret gadalaiku ir atkarīga no šķirnes. Piemēram, afgāņu kurta dzimtenē Afganistānā dienas ir karstas, naktis – vēsas. Tādēļ suņiem nepieciešams rast paēnu. Toties Lienes otra šķirnes suņa – azavaka – senči ir dzīvojuši un vēl joprojām mīt tuksnesī. Tāpēc Azijam nekad nav par karstu. Viņš kopš pavasara jūsmo par pirmajiem saules stariem. Rītos, tos sagaidījis, suns labpatikā snauž, izstiepies uz tahtas, caur logu baudīdams saulītes sveicienus. Arī dienā azavaks nevairās no tveices. Vislielāko sajūsmu viņam izraisa jūrmalas smiltis, kas acīmredzot asociējas ar dzimto tuksnesi. Tāpēc azavakam nav saprotams, kāpēc afgāņi labpatikā bradā pa pludmali. Viņaprāt – jo sausāk, jo labāk! Liene stāsta, ka Azijs nemīl doties pastaigās pat pa slapju zāli. Būdams piesardzīgs, visticamāk, arī nojauš, ka meža ieloka garajā zālē var satikt kādu vardulēnu vai čūsku, kas nav iepazīšanās vērta. Azavakam kā primitīvajai šķirnei, kas gadsimtiem ar aborigēnu ciltīm klejojis pa tuksnesi, piemīt iedzimta dzīves gudrība. Pa šiem gadiem arvien labāk iepazīstot savējo, Liene respektē viņa savdabīgos gājienus un paradumus.

 

Karaliskais afgānis

Afgāņu kurts ir neatkarīgs kā kaķis, kurš dara, ko vēlas. Pieder šķirnēm, ko saimniekam der respektēt. Jā, tie reizēm var nospēlēt klaunādi, bet vienlaikus katram piemīt arī karalisks cienīgums! Elementāras uzvedības ābeci tiem var iemācīt tikai ar laipnību, nevis ar asām komandām. Jā, afgānis vēlas šo un to apgūt un būt kopā ar cilvēku, tomēr neko neļauj sev uzspiest. Ja pamet bumbiņu, ne vienmēr, azarta pārņemts, skrien pēc tās – paskatās, un viss. Sak, ja saimnieks vēlas, lai skrien pats!

Ar citiem mājdzīvniekiem kurti ir saticīgi un draudzīgi, vienmēr gatavi izaicināt uz dauzīšanos un skriešanos. Tie fiziski ir tik attīstīti, ka lieliski noder kā privāti treneri jebkuram kaimiņu sunim, kam nepieciešams izkustēties vai nodzīt svaru. Mājās kurti dzīvo, mierīgi snauduļojot. Bet, dodoties garākās pastaigās, var vienā mirklī uzņemt ātrumu un aizjoņot pakaļ zaķim vai sugas brālim. Tāpēc saimniekam precīzi jāpārzina apkārt­ne, kurā palaiž suni izskrieties.

Ikdienā rūpes prasa kažoka ķemmēšana. To kopt ir viegli, jo apmatojums ir gari zīžains, bez pavilnas. Pēc struktūras atgādina cilvēka matus, taču ļoti lēni ataug, apmēram dažus centimetrus gadā. Lielākoties garo vilnu izķemmē un trimē pēc vajadzības nedaudz ap kaklu un muguru. Asti gan visiem piefrizē, lai tā krāšņāk izskatītos…

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+