Foto – Guntis Belēvičs

Kā panākt, lai valdības pildītu nacionālos attīstības plānus
 0

Valdība nodevusi tautas apspriešanai “Nacionālā attīstības plāna 2020” projektu. Tas ir uz 57 lapaspusēm izvērsts veicamo uzdevumu saraksts nolūkā tuvāko septiņu gadu laikā nodrošināt mūsu valsts “ekonomisko izrāvienu”.

Reklāma
Reklāma

 

 

VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Šis plāns ir ne tikai labs, tas salīdzinājumā ar citiem līdzšinējiem plāniem, kas mūsu valstī radīti pēdējo divdesmit gadu laikā, manuprāt, ir vērtējams kā vislabākais. Pie tā, sākot ar 2011. gada 1. decembri, strādāja speciāli šim nolūkam izveidotais Pārresoru koordinācijas centrs (PKC). Šajā dokumentā ir ieguldīta mūsu valsts pieredzējušāko un labāko plānotāju ne tikai ilggadējā plānošanas, bet arī visa darba un dzīves pieredze, jā, arī sirds degsme un mīlestība uz tēvzemi.

Šā dokumenta kvalitāti būtiski nesamazina arī fakts, ka tas tika nodots visu ministriju ierēdņiem “pieķemmēšanai”. Tāpat arī tas, ka plāns atdots tautas apspriešanai, nenorādot naudas summas, kādas valdība paredzējusi tērēt katra uzdevuma izpildei, tādējādi neļaujot mums visiem ieraudzīt prioritātes nosaukto uzdevumu starpā, būtiski nesamazina “NAP 2020” vērtību. Ja šīs naudas summas, kaut vai aptuvenas, būtu norādītas, tas padarītu šo plānu tik vien kā saprotamāku, jo šobrīd patiesi projektā nevar saskatīt, kas ir valdības plānotās prioritātes, kas ir stratēģija un kas taktika.

 

Saeimas pieņemtais 
un ignorētais

CITI ŠOBRĪD LASA

Taču mums vēl ir arī cits plānošanas dokuments ar nosaukumu “Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam” (“LIAS 2030”). To 2010. gada 10. jūnijā apstiprināja Saeimā, un tas ieguva likuma spēku. Drīz Saeima apstiprinās tautas apspriešanā uzlaboto “NAP 2020”, un arī tas iegūs likuma spēku. Hierarhiski “NAP 2020” būs pakārtots “LIAS 2030”. Tādējādi mums būs par vienu izcilu, ar likuma spēku apveltītu dokumentu vairāk.

 

Mūsu “NAP 2020” būs lieliskākais starp visiem līdzšinējiem mūsu valsts attīstības plāniem. Tikai nelaime tā, ka tas nebūs jāpilda, jo to gluži vienkārši varēs nepildīt. Un nevienam par to nekas nebūs! Un tā nav NAP autoru – PKC – vaina. Jo tādu to plānu viņiem pasūtīja.

 

Gluži kā tajā anekdotē, kad restorāna apmeklētājs izbrīnīts jautā oficiantam: “Ko jūs man te atnesāt?” Oficiants atbild: “Nu to, ko jūs pasūtījāt!” Apmeklētājs: “Bet ko es pasūtīju?” Oficiants: “Nu to, ko es jums atnesu.” Tāpat arī būs ar šo NAP. Plāna autori to ir uzrakstījuši ļoti, ļoti labu, bet atbilstoši pasūtījumam. Bet kas bija tie, kas pasūtīja? Pie varas esošie politiķi. Tāpēc to viņi pasūtīja tādu, lai paši arī varētu nepildīt.

“NAP 2020” varēs nepildīt gluži tāpat, kā var nepildīt pirms diviem gadiem Saeimā ar likuma spēku pieņemto un par “NAP 2020” spēcīgāko dokumentu – “LIAS 2030”. Pamatot ar piemēriem? Lūdzu! Atbilstoši dokumentā “LIAS 2030” noteiktajam: “Saeima izveido Ilgtspējīgas attīstības komisiju.” Katrs var ieiet Saeimas mājas lapā internetā un pārliecināties, ka vairāk nekā divu gadu laikā Saeima šādu komisiju tā arī nav izveidojusi. Tāpat šajā dokumentā noteikts, ka “… Latvijā, līdzīgi kā vairumā citu Eiropas valstu, ir nepieciešams radīt neatkarīgu pētniecības un prognozēšanas institūciju – Ilgtspējīgas attīstības institūtu “Latvija 2030″”. Pārlasīju NAP vēlreiz un neatradu tajā šādu uzdevumu valdībai. Tātad pat plānots netiek, lai līdz 2020. gadam “… Latvijā būtu līdzīgi kā vairumā Eiropas valstu…”.

Reklāma
Reklāma

Bet lasīsim dokumentu “LIAS 2030” tālāk. Tur norādīts: “Ministru kabinets ieceļ par valsts attīstības plānošanu atbildīgo ministru Ministru prezidenta biedra rangā, paplašinot viņa mandātu attīstības un investīciju plānošanas un uzraudzības jautājumos.” Nu netika Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadītājs iecelts (un vēl aizvien nav) MK prezidenta biedra rangā.

 

Ja VARAM ministrs vairs nav par valsts plānošanu atbildīgais ministrs, tad par tādu varēja iztaisīt PKC vadītāju Mārtiņu Krieviņu. Bet nav arī Krieviņš šajā rangā iecelts! Tāpat arī Ministru prezidents regulāri nav “iesniedzis izskatīšanai Saeimā ziņojumu par valsts ilgtspējīgu attīstību un stratēģijas īstenošanas progresu”.

 

Tika noteikts arī tas, ka “valsts pārvaldei un pašvaldībām jāīsteno ilgtspējīgas un efektīvas publiskās pārvaldes prakse, rādot piemēru pārējai sabiedrībai”. Pajautāsim Saeimas priekšsēdētājai un Ministru prezidentam, abiem tiesiskuma koalīcijas titāniem, kādu piemēru viņi rāda sabiedrībai, paši gadiem ilgi nepildot Saeimas nolemto?

 

NAP – tautas nobalsošanai

Tāpēc, lūk, pirmais secinājums. Dokuments “Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam” būtu jāpārskata atbilstoši šā brīža izpratnei par Latvijas attīstības interesēm. Lai nevis “NAP 2020” uzdevumus piemērotu novecojušajiem “LIAS 2030” uzdevumiem, bet tieši otrādi. Abi šie dokumenti (“NAP 2020” un izmainītais “LIAS 2030”) jānodod apstiprināšanai Saeimā vienlaikus.

Otrais secinājums – par stratēģiju. NAP nedrīkst būt tikai latviešu attīstības plāns. Ja Latvijā dzīvojošie krievi, baltkrievi, ukraiņi, lietuvieši, igauņi, ebreji nesaredzēs, ka tas ir arī viņu attīstības plāns, tas būs lemts neveiksmei. Jo laiva, kuru šūpo pasažieri, vētras laikā apgāžas. Iespējams, pašas svarīgākās NAP lietas pēc tautas apspriešanas vajadzētu nodot tautas nobalsošanai, lai tās kā likumu varētu pacelt augstākā rangā ne tikai par NAP vai LIAS, bet arī pāri par visiem citiem vienkāršiem likumiem. Tādā rangā, lai par tā nepildīšanu, kā arī valsts vešanu pretējā virzienā valdībai tiešām “arī kaut kas būtu”, piemēram, demisija.

 

Visa Latvijas tauta varētu palīdzēt noformulēt stratēģiskos mērķus. Es ieteiktu: 1) pēc 100 gadiem Latvijā 8 – 10 miljoni iedzīvotāju, visi šīsdienas Latvijas iedzīvotāju tiešie pēcnācēji; 2) Latvija pēc 100 gadiem ekonomiski attīstīta nacionāla valsts (ar dzīves līmeni kā Somijā) un vēl aizvien Eiropas valstu saimē; 3) Latvija pēc 100 gadiem vēl aizvien viszaļākā valsts pasaulē.

 

Šādiem virsuzdevumiem, kurus atbalstītu visi Latvijas iedzīvotāji, šādai bākai noteikti ir jābūt nevis vienkārši ierakstītai, bet kā akmenī iecirstai visos ilgtermiņa (100 gadi, 30 gadi), vidēja un īstermiņa valsts attīstības plānos, lai visi Latvijas kuģa kapteiņi nākotnē varētu uz šo bāku stūrēt ar vienu un to pašu kompasu.

 

Mazu un efektīvu valsts pārvaldi!

Trešais secinājums par taktiku. Lai šādus tālos mērķus sasniegtu, nekavējoties jau tagad apspriežamajā vidēja termiņa plānošanas dokumentā “NAP 2020” obligāti būtu iekļaujams pats prioritārākais no visiem tuvākajos septiņos gados veicamajiem uzdevumiem – pāreja uz mazu un efektīvu valsts pārvaldi. Citādi pie mums drīz būs kā Austrijā pēc Pirmā pasaules kara. Pirms tā beigām Vīnē bija 100 000 ierēdņu, kuri pārvaldīja milzīgo Habsburgu Austroungārijas impēriju. Pēc kara Austrija pazaudēja lielāko daļu savas teritorijas, bet neviens ierēdnis nezaudēja savu darbu!

Latviju pēdējos gados pametuši vairāk nekā 300 000 cilvēku, bet kā mainījies ierēdņu skaits? Valsts pārvalde mums ir izcila, bet tā ir izveidota tādai valstij, kurā būtu vismaz 15 miljoni iedzīvotāju. Tā ir sistēmas vaina. Un sistēma līdz šim, visus pēdējos 20 gadus, mums ir bijusi tāda, lai, veidojot valdību, visi koalīcijas partneri un viņu draugi, protams, arī sponsori, atrastu vietu pie valsts naudas maka. Bet sistēmai būtu bijis jābūt tādai, lai ar minimāliem spēkiem un līdzekļiem varētu efektīvi pārvaldīt valsti.

 

Finanšu ministru – uz visu NAP izpildes termiņu

Nākamais pēc prioritātes plānā ierakstāmais uzdevums valdībai – tuvākajos gados pāriet uz bezdeficīta budžetu un turpmāk dzīvot tikai tā. Lai to sasniegtu, finanšu ministru (apvienojot viņa amatu ar ekonomikas ministra amatu) Saeimai vajadzētu līdzīgi kā ģenerālprokuroru iecelt amatā ja ne līdz “NAP 2020” termiņa beigām, tad vismaz uz pieciem gadiem. Tas tāpēc, lai finanšu ministru nevarētu politiski raustīt un novirzīt no viņa galvenā kursa – pēc iespējas ātrāk panākt valsts budžetu bez deficīta, bet pēc tam – vienmēr tikai ar pārpalikumu.

 

Ja mums reiz ir tā paveicies, ka mums beidzot ir tāds finanšu ministrs, kurš saprot, ka sociālisms ir beidzies un ka Latvijai beidzot jāsāk dzīvot ne pāri saviem līdzekļiem, kāpēc “Vienotībai” neizmantot šo unikālo vēsturisko iespēju un negādāt par to, lai Andris Vilks ar parlamenta balsojumu tiktu iecelts par finanšu ministru uz visu “NAP 2020” izpildes termiņu?

 

Bet ar nedzīvošanu pāri saviem līdzekļiem vien ir par maz. Mums vēl ir arī jāizved no valsts vairāk preču un pakalpojumu nekā jāieved. Tāpēc finanšu ministra amats jāapvieno ar ekonomikas ministra amatu. Protams, ārvalstu investīcijas mums arī ir svarīgas. Bet ārvalstu investori nāks, lai nopelnītu, un peļņu izvedīs no valsts. Tāpēc, manuprāt, mums galvenokārt tomēr vajadzētu paļauties pašiem uz saviem spēkiem. Sākt vairāk pašiem izmantot savus resursus!

 

Zemniekus 
nepārstāv neviens

Nekavējoties jāmaina likums, kas liedz valstij un pašvaldībām dibināt uzņēmējsabiedrības vietējo izejvielu ieguvei un pārstrādei. Tas radīs jaunas darba vietas, it īpaši ārpus Rīgas. Iekļausim rūpniecības politikā kā sastāvdaļu lauksaimnieku saražoto izejvielu pārstrādi! Lai paši varam pārstrādāt linus, kaņepes, ādas, visu, ko lauki saražo. “NAP 2020” projektā var redzēt rūpniecības attīstības politikas elementus. Bet vai mums ir lauksaimniecības attīstības politika? Tādai politikai ne tikai ir jābūt, tai jābūt skaidri atspoguļotai visos NAP!

Aicinu katru no jums paskatīties, cik lielisku sešu gadu nacionālo attīstības plānu 1938. gadā uzrakstīja toreizējā Latvijas Finanšu ministrija. To var atrast Latvijas Valsts vēstures arhīva fonda “Finanšu ministrija” dokumentos (6824. f., 1. apr., 138. lieta, 1. – 51. lpp.) vai arī izlasīt www.belevics.lv.

 

Izlasot šo dokumentu, katram kļūs skaidrs, kāpēc pirmskara Latvijas zemes saimnieki tik ļoti cienīja un atbalstīja Dr. Kārli Ulmani. Ulmaņa laikā Zemnieku savienība tiešām pārstāvēja zemniekus. Tā gādāja par latviešu tautas nacionālo sakņu kopšanu. Jo šīs saknes ir laukos.

 

Mums pēdējos 20 gadus zemnieku intereses pārstāv lielie zemnieki un dīvānu zemnieki. Mazos zemniekus nepārstāv neviens. Tāpēc lauki izmirst!

 

Ko esat izdarījis 
Latvijas labā?

Vēl NAP ir jābūt tādam, lai to saprastu tauta. Lai katrs no mums varētu sev vakarā uzdot jautājumu, līdzīgu tam, kādu Andris Jakubāns deviņdesmitajos gados uzdeva sava TV raidījuma viesiem, tos vienmēr mulsinādams: “Ko jūs šodien esat izdarījis Latvijas labā?”

NAP ir jābūt tādam, lai mēs katrs vakarā varētu uzdot sev līdzīgu jautājumu: ko es esmu šodien paveicis, lai izpildītu “NAP 2020”?

NAP tautai ir jāsaprot arī tādēļ, lai vēlētāji varētu izvērtēt partiju programmas un novērtēt katru no politiķiem, vai tie ir tādi, kas ved Latvijas kuģi bākas virzienā.

 

P. S. Atkārtoti paužu savas bažas, ka Pārresoru koordinācijas centra labi uzrakstīto un tautas apspriešanā uzlaboto “NAP 2020” nākamās valdības varētu nepildīt, atrunājoties kaut vai ar to, ka kādi no plāna uzdevumiem ir pretrunā ar viņu partijas programmas nostādnēm un ka viņi atbild tikai savu vēlētāju priekšā. Ar šo es vēršos pie Latvijas juristiem pēc palīdzības: lūdzu, pasakiet, kā panākt, lai NAP vismaz stratēģiskie punkti likumu plauktos būtu ielikti tūlīt zem Satversmes, bet virs pārējiem likumiem.