Kā panākt uzticēšanos sabiedrībā? 0
Tik tiešām, šis uzdevums ir sarežģītāks nekā vēlme saprast, kāpēc cilvēki balsoja par savu dzimto valodu referendumā februārī. Nesen esam diskutējuši par to ar deputāti Ināru Mūrnieci (“LA”, 07.08.2012). Kolēģe izskaidro pilsoņu izvēli ar ietekmi, kas it kā nākusi no Krievijas valsts, bet izsakās par uzticēšanos sabiedrībā, kas jau ir lieliski.
Cilvēku savstarpēja uzticēšanās ir sabiedrības saliedētības priekšnosacījums. Bez savstarpējas uzticības nekāda sabiedrības integrācija nav iespējama.
Uzticībai traucē aizdomas un aizspriedumi, kas to saēd kā skābe. Visbiežāk tie veidojas nezināšanas un nevērības dēļ pret cilvēku vajadzībām un pārdzīvojumiem. Tāpēc uzmanības un cieņas pilnai attieksmei pret visu Latvijā dzīvojošu etnisko grupu interesēm, vērtībām un vēsturisko pieredzi ir jābūt par sabiedrības saliedēšanas galveno līdzekli.
Uzticēšanās iestāsies tad, ja latviešus nemāks šaubas par latviešu kultūras pastāvēšanu un attīstību un ja visi atzīs latviešu valodu par vienīgo valsts valodu, un ja Latvijas mazākumtautības būs pārliecinātas par to, ka Latvijas valdība rūpējas par viņu etniskās valodas un kultūras pastāvēšanu.
Tāpēc nepiedalījos valodas referendumā, jo uzskatīju, ka tas nodarīs ļaunumu. Par to jau esmu vairākkārt izteicis, tomēr oponenti neatlaidīgi nevēlas manīt, jo “Saskaņas centra” politiķis, kas uzstājas par vienīgo valsts valodu, izjauc krievu šovinista stereotipu, kuru uztiepj latviešu vēlētājam.
Mūrnieces kundze uzskata, ka ir mūs pārsteigusi sakaros ar Krievijas vēstniecību. Laikam būšu spiests sagādāt Mūrnieces kundzei vilšanos – vēstniecības durvis ne uz brīdi nestāv aizvērtas, jo cauri tām plūst visdažādāko organizāciju pārstāvji, kuri meklē vēstniecībā atbalstu saviem projektiem. Biedrība “LAŠOR”, kuru vadu, organizē Latvijas Krievu kultūras un izglītības svētkus “Tatjanas diena”. Pēdējā sezonā vien 1350 skolēnu un skolotāju no 110 skolām ir piedalījušies radošo darbu konkursos. No tām katra ceturtā ir latviešu skola! Krievijas vēstniecības finansiālais atbalsts “Tatjanas dienai” ir lielāks nekā puse no projekta finansējuma. Mūsu projekts tuvina krievu kultūru latviešiem, sabiedrība kļūst saliedētāka.
Latvijas sabiedrības saliedētība ir daudz augstāka, nekā ir pieņemts uzskatīt. Visus vēsturiskos satricinājumus un pārbaudījumus esam pārdzīvojuši kopā. Mūsu durvis atveras uz kopīgām kāpņu telpām.
Pavasarī pēc deputāta Eināra Cilinska lūguma es esmu piedalījies semināra “Kas jādara, lai iegūtu saliedētu sabiedrību” sagatavošanā un vadīšanā. Satikās Rīgas vecāko klašu skolēni – no latviešu un no krievu skolas.
Skolēni secināja, ka ķildas sēj politiķi, kuriem ir jāsāk veidot jaunu, kopēju vēsturi: “Mēs esam vienoti, tikai jūs tādi neesat.” Mūsu bērni vēlas dzīvot savstarpējā cieņā. Viņi grib un ir gatavi biežāk satikties kopīgos darbos un priekos. Ikdienas saskarsme jaunībā grauj aizspriedumus un dibina sakarus uz visu mūžu.
Šis secinājums noved pie slēdziena par tādām mācību iestādēm, kurās skolēni mācību stundās apgūtu latviešu un mazākumtautību izglītības programmas, bet pārējo laiku varētu pavadīt kopā. Es nosaucu šo skolu par jauno divplūsmu skolu. Tā nav tāda divplūsmu skola, kurā divi skolas kolektīvi paliek nodalīti kā divi nesapludināmi šķīdumi, bet tā ir jaunas ideoloģijas skola ar speciāli sagatavotiem skolotājiem un administratoriem. Mūsu bērnu kopēja apmācība, audzināšana un izaugšana radīs ieradumus un tradīcijas stabilam starpetniskam mieram Latvijā.
