Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
7. maijs, 2012
Drukāt

Kā pareizi sagatavot skābsienu?

skabbariba2_ia

Kā pareizi sagatavot skābsienu? Pēc cik ilga laika nopļauto zāli var tīt rituļos? Vai noteikti vajag izmantot kādas vielas zaļās masas iekonservēšanai? 
Evita Kurzemē

 

Cik ilgi apvītināt?

Latvijā ruļļos bieži gatavo skābbarību no nevītinātas zaļmasas, jo tad mazāk veidojas pelējums. Tomēr zaudējumu ir vairāk nekā ieguvumu – uzsver SIA “Proventus Farms Pluss” skābbarības tehnoloģiju speciāliste Dace Kravale.

Jēlā, slapjā masa skābst intensīvāk, tur uzkrājas ļoti daudz skābju, bieži vien arī nevēlamā sviestskābe. Tāda barība govīm lāgā negaršo, cieš arī piena kvalitāte. Govis pienu ražo no sausnā esošās enerģijas un barības vielām, nevis no ūdens, kas līdz ar svaigi nopļauto zāli ierullēts barībā. No slapjās masas izdalās sula un ziemā barība ruļļos sasalst. Turklāt tīt slapju zāli nav ekonomiski izdevīgi, jo palielinās plēves patēriņš (rēķinot uz vienu tonnu barības sausnas).

Cik stundas vajadzētu apvītināt zāli, atkarīgs no ļoti daudziem faktoriem: no saules, vēja, zālāja botāniskā sastāva, augu attīstības fāzes, no tā, cik labi mēslota zāle. Jo koksnaināka un sausāka ir sasmalcinātā masa, jo ātrāk to var iekonservēt. Taču lekns, biezs, ar proteīnu bagāts un nepāraudzis zelmenis, kurā ir daudz govīm nepieciešamo barības vielu, pēc pļaušanas apvīst lēni. Saulainā dienā, kad ir zems gaisa relatīvais mitrums, tāds zelmenis jāvītina vismaz četras stundas, miglainā, mitrā laikā tas var ilgt pat diennakti.

 

Vēlams, lai sausnas saturs presējamā masā būtu 30 – 40 % robežās. Ja tas zemāks par 25 %, kvalitatīvas barības vietā sanāks ūdens bumbas (tā slapjās skābbarības rituļi iedēvēti Somijā) ar visām iepriekš uzskaitītajām problēmām. Protams, nevajag arī pārkaltēt!

 

Ja sausnas ir vairāk par 40 %, masa grūtāk blīvējas (sevišķi, ja tās ir pāraugušas stiebrzāles). Tad rullī var palikt gaiss, kas vēlāk ļauj vairoties pelējuma sēnēm un uzkrāties mikotoksīniem.

Sausnas saturu skābējamā masā aptuveni var noteikt, saspiežot un sagriežot grīstē zāles sauju:

• ja saspiežot pil sula, masā ir ap 20 %;

• sula pil, griežot zāli grīstē – ap 25 %;

• pirksti mitri, bet sulas pilieni neveidojas – apmēram 35 % sausnas.

 

Vai vajag konservantu?

– Ja zelmenim ir pareizs botāniskais sastāvs, tad, gatavojot skābsienu, kurā ir gan stiebrzāles, gan tauriņzieži ar sausnas saturu 40 %, tas labi iekonservēsies arī bez konservantu lietošanas, – skaidro Zemkopības zinātniskā institūta vadošā pētniece Biruta Jansone. – Iegādājoties 30 kg sēklu maisījumu, tajā noteikti jābūt apmēram 8 kg tauriņziežu – āboliņa un lucernas. Pārējie komponenti var būt timotiņš, ganību airene, pļavas auzene, sarkanā auzene, hibrīdā airene. Svarīgi augus laikus nopļaut. Ja maisījuma sastāvā ir agrais āboliņš, ražu vāc, tiklīdz tauriņziežiem sāk krāsoties ziediņi un stiebrzāles ir saskarojušas. Ja maisījumā ir vēlais āboliņš, jāpļauj tauriņziežu pumpurošanās fāzē.

 

Ja nopļautā masa ir mitra un laika apstākļu dēļ to nav iespējams izžāvēt, skābsienam var pievienot ķīmiskos vai bioloģiskos konservantus – ieraugus, tad barība labāk ieskābs, dzīvnieki to labprāt ēdīs un vieglāk sagremos.

 

Vēsos rudeņos skābšanas process ilgst pat vairākas nedēļas, un visu šo laiku skābējamā masā aktīvi darbojas dažādi mikroorganismi, noārdās vērtīgās barības vielas, īpaši proteīns. Tādēļ, lai nodrošinātu ātru un pareizu ieskābšanas procesu norisi, skābējamai masai pievieno konservantus vai ieraugus. Ķīmiskie konservanti strauji paskābina masu un ierobežo nevēlamo mikroorganismu (tostarp pelējuma sēnīšu) darbību. Ar bioloģiskajiem ieraugiem skābējamā masā ienes ļoti lielu daudzumu aktīvu baktēriju, kas garantē drīzu ieskābēšanu. Gan ķīmiskie konservanti, gan bioloģiskie ieraugi jāievada skābējamā masā ar dozatoru, kas uzmontēts uz rulonu preses.

Skābbarības gatavošanai ruļļos paredzēts, piemēram, ķīmiskais konservants Kofasil Ultra, kas nodrošina gan pareizu masas ieskābšanu, gan ierobežo nevēlamo mikroorganismu – klostrīdiju, listēriju, raugu un pelējumu – attīstību. Konservants ir šķidrs, nav skābs (pH 8 – 9) un nav korozīvs. Nepieciešamā deva ir 3 – 4 litri uz tonnu skābbarības. Lai noteiktu, cik daudz konservanta jāievada vienā rullī, jāzina tā svars. Konservants nopērkams 1000 l konteineros, 215 l mucās un 27 litru kannās. Atkarībā no iepakojuma viena litra cena ir Ls 1,20 – 1,60 (bez PVN).

Bioloģiskais ieraugs Kofasil Duo satur homofermentatīvās un heterofermentatīvās pienskābes baktērijas; 100 g paciņa paredzēta 100 tonnām skābbarības. Paciņas saturu iejauc 200 litros ūdens un pievieno ar dozatoru. Deva – 2 litri uz tonnu zaļās masas. Iepakojuma cena – 89 lati (bez PVN).

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+