Visbiežāk uz dobjā trokšņa radītāju dusmojas un, kad zāģēšana kļūst neizturama, iedunkā. Citkārt krācēju izzobo un ķircina. Retais zina, ka jokot ir nevietā, jo šāda gārgšana var liecināt par nopietnu slimību – miega apnoju.

Lasītākie

Kokteilis

Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 21

Kāpēc apklusis Krievijas tirāns? Pēc prezidenta vēlēšanām pazudis Putins 124

Lasīt citas ziņas

36,6 °C eksperimenta dalībnieki ar miega speciālista un īpašas diagnostikas metodes palīdzību noskaidro, kāds ir krākšanas iemesls, vai naktsmiera laikā cieš arī no elpošanas traucējumiem un kā problēmu novērst.

Krākšanas cēlonis ir šauri elpceļi vai kāda vieta tajos. Iemiegot muskulatūra atslābinās un audu smaguma ietekmē elpošanas caurulīte sašaurinās vēl vairāk. Gaisa plūsma kļūst ātrāka un izraisa mīksto audu vibrāciju, skaidro apnojas diagnostikas un ārstēšanas aizsācējs Latvijā dakteris Juris Svaža. Kaut ko līdzīgu var novērot, staigājot gar upi. Platā vietā tā plūst lēni un klusi, bet šaurā – ūdens skrien ātri, veidojas krāces, mutuļi un troksnis.

Eksperimenta norise   RAKSTA REDAKTORS “Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā Krimināls VIDEO. Jaunietes sarīko riskantu lēkāšanu uz Rīgas sešus stāvus augstas ēkas jumta, lai nofilmētu aizraujošu “Instagram” video Par spīti sankcijām Francijas uzņēmums turpina apkalpot Putina un Šoigu lidmašīnas 1. Eksperimenta dalībnieki, kuri vēlas atbrīvoties no krākšanas, ierodas uz konsultāciju pie daktera Svažas. 2. Jurim Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Miega laboratorijā nakts laikā veic polisomnogrāfiju. Matīsam iedod speciālu diagnostikas iekārtu līdzi uz mājām. 3. Miega speciālists izanalizē rezultātus un katram dalībniekam sniedz ieteikumus, kā novērst vai mazināt krākšanu. 4. Pēc nedēļas dalībnieki izklāsta, kā klājies. Vajadzības gadījumā dakteris Svaža sniedz papildu ieteikumus.

Kas tur var vibrēt

Parasti troksnis rodas augšējo elpceļu anatomisku īpatnību dēļ. Dažam tie ir šauri kopš dzimšanas. Tā ir pārmantota savdabība, un iepriekšējās divās paaudzēs parasti atrodams vēl kāds liels krācējs.

Tomēr vairākumam elpceļi kļūst šaurāki dzīves laikā, uzkrājoties liekajiem kilogramiem. Vienkārši izsakoties, cilvēks aug ne tikai uz āru, bet arī iekšu.Vīrieši krāc divreiz biežāk, jo viņiem atšķirībā no sievietēm tauki nogulsnējas ne tikai vēdera, bet arī kakla zonā.

Tomēr vairākumam elpceļi kļūst šaurāki dzīves laikā, uzkrājoties liekajiem kilogramiem. Vienkārši izsakoties, cilvēks aug ne tikai uz āru, bet arī iekšu.

Nereti iemesls ir palielinātas mīkstās aukslējas. Caur elpceļiem plūstot gaisam, tās plivinās gluži kā karogs spēcīgā vējā.

Vibrēt var mandeles, ja tās ir lielas un aizņem daudz vietas. Parasti tā ir iedzimta atšķirība, tomēr var būt arī hroniska kakla iekaisuma sekas.

Visai bieži krākšanas cēlonis ir mazs apakšžoklis vai liela mēle. Guļot uz muguras, žoklis ieslīd mazliet dziļāk, līdz ar to elpvads šai vietā sašaurinās. Mēlei mutē vairs nepietiek vietas, tādēļ tās sakne pavirzās atpakaļ, reizēm gandrīz pilnīgi aizklājot rīkli.

Dažam dabas dots mazs vai šaurs deguns. Miega laikā, kad ķermenis atslābis, ievelkot gaisu, nāsis piekļaujas starpsienai. To dēvē par deguna spārniņu mazspēju. Gaisa plūsma paātrinās un rada aukslēju vibrāciju. Citam iedzimtības vai traumas dēļ izveidojusies šķība deguna starpsiena. Deguna ejas var sašaurināt polipi, kā arī lielas gliemežnīcas (kauli).

Pēc sešdesmit gadu vecuma krāc vairāk nekā puse cilvēku, jo ar gadiem rīkles audi un muskuļi kļūst aizvien ļenganāki, aizmiegot – elpceļi šaurāki.

Vaininieks var būt pārlieku augsts spilvenu krāvums vai zems pagalvis, uz kura dusot elpošanas caurulīte ir saliekta un saspiesta. Sievietes mēdz krākt, ja ik nakti dus, galvu mīļi uzlikušas uz dzīvesdrauga rokas.

Krākšanu var provocēt silts un sauss gaiss guļamistabā, visbiežāk apkures sezonas laikā. Elpceļu gļotāda izžūst un to sedzošās bārkstiņas vairs nespēj veikt attīrīšanas funkciju, proti, virzīt netīrumus un gļotas uz augšu. Puņķīši sakrājas vienuviet, izveidojot elpceļu sašaurinājumu.

Reizēm uzkrācam visi. Piemēram, autobusā vai lidmašīnā iemiegot neērtā pozā – galva sagāzta uz sāniem vai atpakaļ. Elpceļš kakla rajonā gandrīz aizspiests un, gaisam laužoties cauri, vibrē kāda gļotādas krociņa.

Daudzi krāc tikai, ja pirms gulētiešanas lietots alkohols. Tā ietekmē ķermeņa muskulatūra pastiprināti atslābst.

Īslaicīgas zāģēšanas iemesls nereti ir saaukstēšanās vai rīkles iekaisums, kad augšējie elpceļi vai mandeles ir pietūkuši.

Nereti krāc mazi bērni, jo ir uzņēmīgi pret augšējo elpceļu infekcijām. Biežas slimošanas dēļ mandeles pastāvīgi ir palielinātas. Visbiežāk šī problēma pazūd aptuveni astoņu gadu vecumā, kad imūnā sistēma ir nostiprinājusies.

Kad krākšana apdraud veselību

Dažkārt krācējam attīstās obstruktīva miega apnoja – nopietna slimība, kad daudzas reizes miegā, atslābstot muskuļiem, elpceļu šaurākā vieta pilnīgi aizkrīt ciet un ilgāk nekā uz desmit sekundēm apstājas elpošana. Trūkstot skābeklim, organismā rodas trauksme – paātrinās sirdsdarbība un paaugstinās asinsspiediens gluži kā nirējam, zem ūdens ilgstoši aizturot elpu. Ieslēdzas aizsargmehānismi, un gulētājs daļēji pamostas, proti, atgriežas seklāka miega fāzē. Palielinās muskulatūras tonuss, sašaurinātā vieta paveras, un elpošana, parasti ar skaļu gārdzienu, atjaunojas. To dēvē par mikropamošanās epizodi. Arī ja dzīvesbiedrs iedunkā, cilvēks pārstāj krākt, jo ir iztrūcināts no dziļa miega.

Elpošanas apstāšanās var ilgt, sākot no pāris sekundēm līdz pat divām minūtēm. Ja stundā novēro piecas līdz piecpadsmit šādas epizodes, ir viegla apnojas forma. Līdz trīsdesmit – vidēji smaga, bet, ja to vairāk nekā trīsdesmit, ir smaga slimības stadija.

Veselam cilvēkam skābekļa piesātinājums asinīs ir 98–100 procenti, bet elpošanas traucējumu dēļ tas var samazināties līdz 80–70 procentiem. Ja, izdarot kādu operāciju, narkozes laikā skābekļa līmenis samazinās līdz 90 procentiem, to uzskata par dzīvībai bīstamu situāciju.

Pie daktera Svažas palīdzību meklējuši daudzi profesionāli šoferi. Autobusa vadītāja, kura vairākkārt iemigusi, piestājot pieturā. Pasažieri klauvējuši pie durvīm, lai laiž iekšā.

Normāls miegs ir ļoti svarīgs veselībai un labsajūtai. Tam ir vairākas fāzes, kurām naktī secīgi izejot cauri, ķermenis un prāts atpūšas, organismā noris enerģijas rezervju atjaunošana un šūnu dalīšanās, smadzenes sakārto pa plauktiņiem dienas gaitā iegūto informāciju, veidojas atmiņas. Apnojas slimniekiem mikropamošanās epizožu dēļ miega struktūra ir izjaukta, tādēļ šie un citi būtiski procesi ir traucēti.

Tiem, kuriem ir vieglas formas apnoja, bieži vien nav nekādu sūdzību. Slimībai attīstoties, krācējs dienas laikā jūtas noguris un miegains. Aizsnaužas, sēžot sabiedriskajā transportā vai pie datora, vēlāk – arī pie automašīnas stūres. Deviņās Eiropas Savienības valstīs smagas miega apnojas gadījumā ir aizliegts vadīt auto, jo pētījumi pierāda – šādi cilvēki sešas reizes biežāk izraisa autoavārijas.

Pie daktera Svažas palīdzību meklējuši daudzi profesionāli šoferi. Autobusa vadītāja, kura vairākkārt iemigusi, piestājot pieturā. Pasažieri klauvējuši pie durvīm, lai laiž iekšā.Smagās mašīnas šoferis, kurš pārvadājis šķidrās gāzes cisternu un regulāri iesnaudies, stāvot sastrēgumā vai pie sarkanās gaismas.

Traucētā miega dēļ dienas laikā ir grūti koncentrēties, pieklibo atmiņa.

Ar šo slimību sirgstošie nereti elpošanas apstāšanās brīdī sapnī redz, ka kāds žņaudz, trūkst gaisa. Tādēļ uztrūkstas augšā.

Vai katram krācējam attīstās apnoja

Nevainīga krākšana pāriet miega apnojā, aizvien vairāk sašaurinoties elpceļiem. Sākumā parasti izveidojas hipopnoja, kad elpceļi nosprostojas daļēji, gaiss plūst cauri sašaurinājumam, taču nepietiekamā daudzumā.

Visbiežāk slimība attīstās, pieaugot liekajam svaram. Citkārt vibrācijas dēļ elpceļu gļotādā izveidojas hronisks iekaisums un tūska, tādēļ elpceļi kļūst vēl šaurāki. Taču ir ļaudis, kuri krāc visu mūžu, tomēr šī slimība nerodas.

Apnojas slimniekiem sirds naktī nevis atpūšas (aptuveni 60 sitieni minūtē), bet mikropamošanās epizožu dēļ darbojas paaugstinātas slodzes režīmā, gluži kā sportojot (90 un vairāk sitienu minūtē). Tas sekmē dažādu sirds un asinsvadu sistēmas slimību rašanos. Viņi nereti cieš no sirdsdarbības traucējumiem, piedzīvo infarktu vai insultu. Teju 80 procentos gadījumu, kad medikamentozā terapija pret hipertensiju (paaugstinātu asinsspiedienu) ir neefektīva, cēlonis izrādās apnoja.

Tiem, kuriem ir smagi elpošanas traucējumi, raksturīga bieža staigāšana uz tualeti naktī mazās vajadzības dēļ.

Tipisks smagas miega apnojas slimnieks ir tukls cilvēks ar īsu un resnu kaklu, visbiežāk vīrietis. Varētu domāt, ka problēmu iespējams atrisināt, mazinot lieko svaru. Tomēr tas nav tik vienkārši. Apnoja veicina lieko kilogramu uzkrāšanos, savukārt šie tauciņi sekmē apnojas attīstību, proti, elpceļu sašaurināšanos. Apburtais aplis. Pētījumi pierāda, ka miega traucējumu nomocītajiem ir paaugstināts grelīna – hormona, kas veicina ēstgribu – un samazināts leptīna – hormona, kas nomāc apetīti un sniedz sāta sajūtu – līmenis asinīs. Turklāt parasti apnojas skartais jūtas tik noguris, ka nav ne gribēšanas, ne varēšanas nodarboties ar sportiskām aktivitātēm.

Tiem, kuriem ir smagi elpošanas traucējumi, raksturīga bieža staigāšana uz tualeti naktī mazās vajadzības dēļ.Smakšanas epizožu laikā, gulošajam pūloties ievilkt elpu, krūškurvis turpina kustēties un tajā rodas negatīvs spiediens. Sirds labais priekškambaris piesūc asinis un pārpildās ar tām, miokards iestiepjas. Lai apturētu šo bīstamo norisi, organisms sāk izdalīt urīna sekrēciju veicinošu hormonu, kas palīdz atbrīvoties no liekā šķidruma.

Daļai slimnieku ir skābas atraugas naktī, nepatīkama garša mutē mostoties. Tas notiek, jo negatīvais spiediens krūškurvī uzsūc kuņģa saturu un tas var nokļūt mutē.

Tiem, kuri cieš no apnojas, ir ļoti riskanti lietot alkoholu, īpaši lielu devu, jo tā ietekmē muskuļi atslābst vēl vairāk un aizsardzības mehānismi, kas veicina elpošanas atjaunošanos, tiek kavēti. Bieži vien pacientu var glābt tikai reanimējot. Līdzīga ietekme var būt nomierinošām un miega zālēm.

Parasta krākšana vai apnoja?

Apnoju iespējams diagnosticēt ar īpaša miega izmeklējuma – polisomnogrāfijas – palīdzību. Pacients visu nakti pavada miega laboratorijā. Telpā ir ērta gulta, televizors, galdiņš ar naktslampiņu un labierīcības, lai justos kā mājās un varētu iemigt. Pirms iet gulēt, ieteicams darīt to, kas ierasts, piemēram, lasīt grāmatu. Speciālists ķermenim pievieno aptuveni trīsdesmit sensorus, kas pārraida signālu uz datoru. Tie fiksē gaisa plūsmu caur muti un degunu, krūškurvja un vēdera kustības elpojot, ķermeņa stāvokli guļot, krākšanu, skābekļa koncentrāciju asinīs, smadzeņu aktivitāti, acu kustības, kardiogrammu un pulsu. Miega grafiskais pieraksts sniedz informāciju par miega fāzēm, to ilgumu un miju, apnojas epizodēm, to ilgumu, kā arī smakšanas izraisītām mikropamošanās epizodēm. Tiek veikta videonovērošana un ierakstīts audio signāls. Blakus istabā visu nakti atrodas medmāsa, lai uzraudzītu, kā pacients guļ un vai nav atvienojies kāds sensors.

Var izmantot arī vienkāršāku diagnostikas metodi – poligrāfiju. Krācējam iedod portatīvu ierīci, pirms tam apmācot, kā ar to rīkoties. Pirms gulētiešanas pacients pats pievieno septiņus sensorus, bet no rīta diagnostikas aparātu, kas naktī veicis svarīgāko fizioloģisko norišu ierakstu, aizved dakterim.

Kā atbrīvoties no krākšanas

Dažs krāc, tikai guļot uz muguras. Šādā pozā uz iekšu iekrīt žoklis un mēles sakne, samazinot brīvo telpu rīkles daļā. Var līdzēt tenisa bumbiņas iešūšana naktstērpa mugurpusē. Tā neļaus ieņemt nevēlamo pozu. Nopērkamas arī speciālas pretkrākšanas jostas ar vairākiem kantainiem plastmasas klucīšiem mugurpusē.

Ja krākšanas cēlonis ir šauras nāsis, to var viegli novērst, pirms gulētiešanas uzlīmējot uz deguna speciālu plāksteri, kas mazliet atceļ spārniņus, atvieglojot elpošanu. Tas ir vienreizējs, tādēļ ilgtermiņā lētāk ir iegādāties īpašus nāsīs ievietojamus paplašinātājus. Šie puļķīši ir sastiprināti ar stīpiņu, lai nepazustu deguna ejā. Vislabāk izvēlēties silikona, jo tie ir mīksti un nenodilst.

Tiem, kuriem ir mazs apakšžoklis, liela mēle vai cita problēma, kas izraisa elpceļu nosprostojumu mēles saknes līmenī, iespējams pagatavot specifisku mutes aparatūru, kas notur apakšžokli izvirzītu uz priekšu, novēršot elpvada sašaurinājumu. Tā vizuāli līdzinās platītei, ko lieto zobu rindas koriģēšanai.

Tiem, kuriem ir mazs apakšžoklis, liela mēle vai cita problēma, kas izraisa elpceļu nosprostojumu mēles saknes līmenī, iespējams pagatavot specifisku mutes aparatūru, kas notur apakšžokli izvirzītu uz priekšu, novēršot elpvada sašaurinājumu.

Ja cēlonis ir rīkles daļā, var palīdzēt ortopēdiski pareizs spilvens, kas neļauj kaklam ieliekties.

Aptiekā nopērkami speciāli līdzekļi – aerosols, sīrups, kapsulas –, kas ieeļļo rīkles gļotādu, mazinot audu vibrāciju un krākšanas troksni. Tie var līdzēt vien vieglas krākšanas gadījumā.

Ja guļamistabā ir sauss gaiss, mikroklimatu iespējams uzlabot, izmantojot speciālu gaisa mitrināšanas iekārtu. Pirms došanās pie miera var iesmidzināt rīklē kliņģerīšu vai smiltsērkšķu eļļiņu.

No elpceļu sašaurinājuma var atbrīvoties ķirurģiski. Iespējams koriģēt deguna starpsienu, samazināt mēli un mīkstās aukslējas, ne tikai izmantojot skalpeli, bet arī mazāk invazīvi – ar lāzera vai radiofrekvences iekārtas palīdzību. Pārlieku apjomīgas mandeles parasti izoperē. Ja apakšžoklis ir izteikti mazs, to var pārvietot uz priekšu. Operācijas ir daudzveidīgas, sākot no nelielām, lokālā anestēzijā gluži kā pie zobārsta veicamām līdz ilgstošām un nopietnām, kad nepieciešama vispārējā narkoze.

Vidējas un smagas apnojas gadījumā, kad ir sašaurināti visi elpceļi vai vairākas vietas tajos, vienīgais risinājums ir virsspiediena ierīce. Ik vakaru uz deguna nostiprina speciālu masku ar caurulīti, kas pievienota nelielam aparātam. Tas elpceļos pūš gaisu, turot tos atvērtus un neļaujot nosprostoties.

Krāc neganti, bet vesels

Datorspeciālists un ģitārists Matīss Elsbergs skaļi krāc jau no pusaudža gadiem. Ja pēc koncerta sanāk gulēt vienā telpā ar grupas biedriem, no rīta pārējie viņa virzienā raida pārmetošus skatienus.

Kāpēc piedalījās

Dzīvesbiedre pie Matīsa trokšņošanas ir pieradusi, ieliek ausīs aizbāžņus un mierīgi guļ. Tomēr kādunakt pamanījusi, ka mīļotajam uz brīdi pārtrūkst elpošana un tad atsākas ar gārdzienu. Evija ir ārste, tādēļ labi zina, ka tas var liecināt par miega apnoju. Viņas mudināts, Matīss nolēmis pārbaudīties Miega laboratorijā, tomēr aizņemtības dēļ tas līdz šim nebija izdevies. Piedāvājums piedalīties eksperimentā nāk īstajā laikā.

Kā noritēja eksperiments

Pirmajā konsultācijā, dakterim iztaujājot Matīsu, atklājas, ka viņš krāc katru nakti, arī guļot uz sāniem. Reizēm murgo, ka smok vai slīkst. Uztrūkstas aizelsies, sirds krūtīs joņo. Gadījies, ka naktī pamostas, jo līdz rīklei uzskrējis kuņģa saturs, dedzinoša sajūta kaklā, jāklepo. Tas gan parasti notiek, ja īsi pirms gulētiešanas notiesāta branga maltīte. Strādājot pie datora, pēcpusdienā bieži vien kļūst miegains, kaut parasti naktī guļ vismaz astoņas stundas.

Kādunakt sieva pamanījusi, ka mīļotajam uz brīdi pārtrūkst elpošana un tad atsākas ar gārdzienu. Evija ir ārste, tādēļ labi zina, ka tas var liecināt par miega apnoju.

Pēdējos piecos gados pieņēmies svarā par piecpadsmit kilogramiem. Kādu laiku nodarbojies ar boksu un svarcelšanu, bijis muskuļots un krietni slaidāks, tomēr tāpat esot ellīgi krācis. Nu teju divus gadus sportošanai neatliek laika, darbs sēdošs, vien pāris reizes mēnesī apmeklē peldbaseinu.

Dakteris Svaža ielūkojas Matīsam mutē: – Rīkle šaura. Uz mēles sāniem ir zobu nospiedumi, kas liecina, ka tai maz vietas, piespiesta zobiem. Tātad apakšžoklis ir visai mazs.

Pēc tam Matīsam liek aizspiest vienu nāsi, bet caur otru strauji ievilkt gaisu. Nāss sašaurinās.

– Deguna spārniņu mazspēja. Nav ļoti izteikta, bet ar to pietiek.

Matīsam uz mājām iedod pārnēsājamu diagnostikas iekārtu. Laboratorijas māsiņa visu sīki paskaidroja, saņēmu arī ilustrētu instrukciju, tādēļ pievienot sensorus bija vienkārši. Aparātu piestiprināju ķermeņa priekšpusē pie speciālas siksnas.

Matīsam uz mājām iedod pārnēsājamu diagnostikas iekārtu.Viņš stāsta:

– Laboratorijas māsiņa visu sīki paskaidroja, saņēmu arī ilustrētu instrukciju, tādēļ pievienot sensorus bija vienkārši. Aparātu piestiprināju ķermeņa priekšpusē pie speciālas siksnas.Lai gan man teica, ka mazā, plakanā kastīte it nemaz netraucēs gulēt arī uz vēdera, tomēr nevaru sacīt, ka tas būtu bijis ļoti ērti. Aparāts teju visu nakti pīkstēja, ziņojot, ka kāds no sensoriem nav pievienots. Visus vairākkārt pārbaudīju, veltot arī tautā zināmus spēcīgus vārdus kastītes vadiem un to izgudrotājiem, tomēr tā nerimās. Šajā naktī neizdevās ne izgulēties, ne nodemonstrēt kārtīgu krākšanu. Dakteris konstatēja, ka ieraksts ir ļoti slikts, tomēr tāpat esot skaidrs, ka smagas apnojas man nav.

Izmeklējumu nācās atkārtot. Tad viss noritēja daudz labāk nekā pirmajā reizē, aparāts vien pāris reizes iepīkstējās. Ieraksts liecināja, ka pamatīgi krācu, taču elpošanas traucējumi ir nelieli, atbilstoši normai. Esmu vesels!

Matīsa secinājumi

– Apzinos, ka esmu riska grupā. Dakteris parādīja, kā izskatās un jūtas smagas miega apnojas pacienti. Tajā brīdī sapratu, ka nevēlētos tāds kļūt. Noteikti atsākšu regulāri sportot!

Lai būtu skaidrība, tuvākajā laikā veikšu augšējo elpceļu datortomogrāfijas izmeklējumu. Ja atklāsies, ka krākšanas novēršanai ir nepieciešama nopietna ķirurģiska iejaukšanās, to droši vien nedarīšu, jo veselība nav apdraudēta.

Par Matīsu

Vecums: 29 gadi

Augums: 180 cm

Svars: 100 kg

ĶMI: 31

Kakla apkārtmērs: 40 cm

Skat, Jurčiks atkal snauž

Juris Saliņš uz konsultāciju pie miega speciālista no tālās Lubānas ierodas ar autobusu. Viņa automašīna – remontdarbnīcā. Aizsnaudies pie stūres un ietriecies ceļmalas bērzā. Un šī nav vienīgā ķibele, kas Juri piemeklējusi miega apnojas dēļ.

Kāpēc piedalījās

– Ir grūti. Krākšana ir mazākā bēda. Visu laiku esmu miegains, – drūmi sāk Juris. – Regulāri aizsnaužos, kaut ko meklējot internetā vai skatoties televizoru. O, forša filma, noteikti jāredz! Bet nepaiet ne desmit minūtes, kad zods noslīd uz leju un brilles iekrīt klēpī. Reiz aizmigu un pat iekrācos teātrī. Pats no šī trokšņa acumirklī uztrūkos. Izbrīnīts grozīju galvu un tēloju nevainīgo.

Jau iepriekš gadījās, ka iemigu pie stūres, stāvot pie sarkanās gaismas. Atjēdzos, kad citu auto vadītāji nepacietīgi signalizēja.

Nesen braucu uz Rīgu, acis pašas lipa ciet. Parasti šādā situācijā piestāju malā un piecpadsmit minūtes paguļu. Bet īsti nebija kur. Nolēmu, ka nākamajā pagastā, kam braukšu cauri, iegriezīšos veikalā un nopirkšu ko graužamu. Ja mute kust, miegs nenāk. Kamēr satiksme aktīva, sasprindzināju uzmanību, centos saņemties, mocījos. Te pēkšņi ceļš tukšs kā izslaucīts, nevienas mašīnas, atslābu – un nemanot iemigu. Attapos, kad biju iebraucis pretējā joslā un laidos zemē pa uzbērumu. Kokā iekšā. Tobrīd sāku apjaust, ka esmu bīstamāks nekā iedzēris šoferis. Tā tas nevar turpināties.

Reiz Juris gandrīz aizmiga uz visiem laikiem. Nesaprata gan, ka tam kāda saistība ar miega apnoju.

Piekusis atsēdos mīkstajā krēslā un iemigu. Citi staigāja garām – ā, Jurčiks atkal iesnaudies, nav ko traucēt! Taču tad pamanīja, ka kļūstu zilgans.

– Draugiem no deju kolektīva bija nācis pasaulē mazulis, visi bijām raudzībās. Mazliet iedzērām skaistajam notikumam par godu. Dauzījos ar bērniem. Piekusis atsēdos mīkstajā krēslā un iemigu. Citi staigāja garām – ā, Jurčiks atkal iesnaudies, nav ko traucēt! Taču tad pamanīja, ka kļūstu zilgans.Pieskrēja medmāsiņa, kas dejo mūsu kolektīvā. Konstatēja, ka pulsa nav, neelpoju. Izsauca ātros. Mani aizveda uz Madonas slimnīcu. Pamodos reanimācijā.

Neviens mediķis nemācēja Jurim paskaidrot, ka viņš tovakar pārstājis elpot apnojas dēļ. Alkohola ietekmē muskuļi atslābuši un elpceļi aizkrituši ciet. Organisma aizsargmehānismi grādīgās dziras ietekmē iemiguši.

Ziemassvētkos Juris kopā ar dzīvesbiedri ciemojies pie mātes Cēsīs.

– Māmuļa visu nakti nebija gulējusi, raudājusi, klausoties, kā gārdzu un mokos. Nesen viņa zvanīja, esot dzirdējusi pa radio par tādu slimību kā miega apnoja, tieši par mani esot stāstīts. Sameklēju internetā Miega laboratorijas mājaslapu, uzzināju par iespēju piedalīties 36,6 °C eksperimentā un pieteicos.

Kā noritēja eksperiments

Pirmajā konsultācijā Juris dakterim stāsta, ka naktī bieži vien pamostas aizelsies, sirds dauzās kā negudra. Parasti divreiz naktsmiera laikā ceļas, lai aizskrietu uz mazmājiņu. No rīta jūtas neizgulējies, noguris, it kā smagu darbu darījis, galva kā ar vati piebāzta.

Pēdējo trīs gadu laikā kļuvis smagāks par četrdesmit (!) kilogramiem. Straujš svara pieaugums, apnojai progresējot, raksturīgs daudziem, apstiprina dakteris. Par neaktīvu Juri nevar nosaukt – kopš agras jaunības dejo tautas dejas, spēlē teātri, saimnieko mājās un dārzā. Iepriekš bijis darba vadītājs skaidu granulu ražotnē, kur vairāk bijis jādomā, nevis fiziski jāpiepūlas. Pirms dažiem mēnešiem, lai atgūtu formu, nomainījis darbu uz aktīvāku – strādā gaterī pie lentzāģa, cilā brusas un citus kokmateriālus. Tomēr svars turpina augt. Jurim ir paaugstināts asinsspiediens, sirds mazspēja.

Dakteris ieskatās Jurim mutē un konstatē, ka rīkle ir ļoti šaura, apakšžoklis pamazs, savukārt mēle liela. Uzliekot uz pirksta pulsoksimetru, Jurim izmēra skābekļa piesātinājumu. Tikai 92 procenti nomodā. Sirdsdarbība – 96 sitieni minūtē. Ir teju visi apnojai raksturīgie simptomi.

Nakts vidū mani pamodināja un uzlika masku. Kaut ar to nogulēju vien četras stundas, uzreiz sajutu atšķirību. Pirmo reizi pēc ilgiem laikiem jutos izgulējies un možs.

Jurim veic diagnostiku Miega laboratorijā. Tā kā viņam līdz Rīgai tāls ceļš mērojams, pirmajā nakts daļā notiek miega izmeklējums, bet otrajā – uzliekot virsspiediena aparāta masku, nosaka, cik liels gaisa plūsmas spiediens nepieciešams, lai noturētu elpceļus atvērtus. Šo procedūru sauc par titrēšanu.

– Ierados desmitos vakarā. Māsiņa aptuveni pusstundu līmēja klāt sensorus. Tiklīdz nodzēsa gaismu, nepagāja ne piecas minūtes, kad biju aizmidzis. Nakts vidū mani pamodināja un uzlika masku. Kaut ar to nogulēju vien četras stundas, uzreiz sajutu atšķirību. Pirmo reizi pēc ilgiem laikiem jutos izgulējies un možs. Aizbraucu ciemos pie mammas, nopļāpājām līdz vēlam vakaram. Agrāk jau sen būtu pārņēmis miegs.

Nu virsspiediena aparātu esmu lietojis jau nedēļu. Sākumā bija mazliet dīvaina sajūta, bet kolīdz iemigu, masku vairs nejutu. Tagad esmu pieradis. Dzīvesbiedre teica, ka vairs nekrācu. Sākumā bija taustījusi, vai esmu silts, klausījusies, vai elpoju, jo šķitis dīvaini, ka pēkšņi tik klusi uzvedos. Naktī uz tualeti arī vairs nav jāskrien. Dienā miegs nenāk, ir vairāk enerģijas. Tiešām jūtos labi. Arī apkārtējie saka: pavisam cits cilvēks, acis vaļā.

Jura secinājumi

– Labi, ka uzzināju par šādu iespēju, citādi nezinu, kā tas būtu beidzies. Iepriekš bieži gāju pie ģimenes ārsta, taču viņš par tādu apnoju pat neieminējās. Tiesa, neko netiku minējis par krākšanu, nelikās būtiski.

Tagad mans galvenais mērķis ir atbrīvoties no liekā svara. Ja nometīšu vismaz četrdesmit kilogramus, iespējams, aparāts vairs nebūs jālieto, vien jāraugās, lai kilogrami atkal nenāk klāt.

Par Juri

Vecums: 50 gadi

Augums: 178 cm

Svars: 147 kg

ĶMI: 47

Kakla apkārtmērs: 49 cm