Foto-LETA

Kā pasargāt jērus un vistas no mazajiem plēsējiem
 2

Saeima ar grozījumiem Medību likumā ir spērusi soli tuvāk zemniekiem, atļaujot uz savas zemes, nereģistrējot medību iecirkni, medīt mazos plēsējus – caunas, seskus, lapsas.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm 115
Lasīt citas ziņas

Kad kāds mazais plēsējs atklājis ceļu uz kūtiņu, tā mērķis ir pēc iespējas vieglāk iegūt barību, lai izdzīvotu, nevis ļaunprātīgi nodarīt zaudējumus cilvēka saimniecībai. Dzīvā daba mēdz samērā viegli pielāgoties jauniem apstākļiem, tādēļ miskastes ar ēdiena paliekām, trušu būri, vistu kūtis ir tikai kārtējais izaicinājums mazajiem un ārkārtīgi veiklajiem plēsējiem.

Lielākie kaitnieki varētu būt akmens caunas un seski, kā arī lapsas. Pret kaitīgajiem grauzējiem un tagad arī kurmjiem likums ļauj cīnīties dažādiem līdzekļiem, bet mazie plēsēji ir medījamie dzīvnieki, kuru ieguvei nepieciešama mednieka apliecība, kā arī jāievēro Ministru kabineta noteiktie medību termiņi. Agrāk, lai savā saimniecībā nomedītu caunu, Valsts meža dienestā bija jāreģistrē medību iecirknis, bet tagad Saeima ar grozījumiem Medību likumā ir spērusi soli tuvāk zemju īpašniekiem, ļaujot uz savas zemes medīt nelimitētos medījamos dzīvniekus, proti, tos dzīvniekus un arī putnus, kuru ieguvei nav nepieciešama medību atļauja. Tagad medību tiesības zemes īpašnieks var izmantot pats, ja ir mednieks, vai arī rak­stiski atļaut šīs tiesības izmantot kādam citam, protams, medniekam.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vairāk par grozījumiem Medību likumā un 
mazajiem plēsējiem 
lasiet žurnāla “Agro Tops” marta numurā.