Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
27. aprīlis, 2012
Drukāt

Kā patlaban attīstās nekustamā īpašuma tirgus?


Vija Gailīte, “Latio” tirdzniecības daļas vadītāja: “Lai gan vidējā dzīvokļu cena pēdējos mēnešos augusi, nevar runāt par būtisku tirgus aktivizēšanos. Pieprasījums saglabājas iepriekšējā līmenī, un cenu pieaugums skaidrojams ar pircējiem piemērota piedāvājuma samazināšanos.

 

Pagājušā gada beigās un šā gada sākumā tirgū nonāca mazāk labu tipveida dzīvokļu. Iedzīvotāju pirktspējai atbilstoši, tūlītējai dzīvošanai piemēroti mājokļi jaunu īpašnieku atrod ātri. Sērijveida dzīvokļu segmentā pieprasītākie ir vienas un divu istabu dzīvokļi par zemām cenām. Lielākā daļa pircēju vēlas dzīvokļus, kuros iespējams uzreiz dzīvot. Tomēr arī neremontēti mājokļi ātri atrod pircējus, ja to cena ir zemāka par tirgus vidējo līmeni un dzīvokļi atrodas labā vietā.”

Mārtiņš Uzkalns, SIA “Vestabalt” tirdzniecības daļas vadītājs: “Tuvākajā laikā nekustamā īpašuma tirgū prognozējam stabilitāti – cenas nedz strauji kāps, nedz kritīsies. Tāda situācija nekustamā īpašuma tirgū ir arī šobrīd. Vislielāko tirgus daļu veido tieši dzīvokļu pārdošana un īre. Tiesa, pārdošanas tirgus šobrīd ir salīdzinoši neliels, daudz vairāk cilvēku izvēlas mājokli īrēt. Tā kā bankas ir atsākušas nekustamā īpašuma iegādes kreditēšanu, tad lēnām palielinās arī interese par to iegādi. Tiesa, vietējie iedzīvotāji labprātāk iegādājas salīdzinoši nelielus un lētus mitekļus.”

Aigars Zariņš, uzņēmuma “Balsts” valdes priekšsēdētājs: “Šobrīd nekustamā īpašuma tirgū vērojama stagnācija – pēdējā gada laikā nekustamā īpašuma pārdošanas cenas nav mainījušās, izņemot Rīgas centru un Jūrmalu. Tur cenas palielinājušās, jo cilvēki bijuši optimistiskāki sakarā ar termiņuzturēšanās atļaujas iegūšanu nerezidentiem, kas iegādājās īpašumus Latvijā. Lai gan šie darījumi tirgū ienesuši ap 150 miljoniem latu, tie bijuši vien 1600 darījumi. Mēs šo likumu vērtējam pozitīvi, jo tas ļāvis daudzām mājsaimniecībām veiksmīgi realizēt savus īpašumus, par kuriem iepriekš ņemts kredīts, kuru vairs nespējuši samaksāt. Cita situācija ir ar nekustamā īpašuma cenām Rīgas mikrorajonos un citviet valstī – tās ir pat kritušās. Pretējā situācijā ir īres tirgus – tas pieaudzis par aptuveni 25 procentiem. Cilvēkiem, kas saņem nelegālus ienākumus, nav iespējams saņemt kredītu mājokļa iegādei, tādēļ viņi tos īrē. Savukārt iedzīvotāji, kam ir nauda un kredītu būtu iespējams saņemt, to dara piesardzīgi, biežāk dodot priekšroku tomēr mājokli īrēt.”

Evita Zemberga-Zakalovska, “Ober Haus” mārketinga vadītāja: “Jāteic, ka iedzīvotāju interese par nekustamā īpašuma iegādi ir liela, taču notikušo darījumu skaits ir neliels, jo pieprasījums neatbilst piedāvājumam. Iedzīvotāji vēlas iegādāties nelielus un lētus īpašumus, taču to skaits tirgū ir mazs. Savukārt ārvalstnieki vēlas iegādāties dzīvokļus dārgās mājās, kas ir renovētas, ar autostāvvietām un apsardzi. Arī tādu īpašumu skaits nav liels. Pēdējā gada laikā nekustamā īpašuma cenas gan cēlušās par četriem procentiem. Paredzam, ka arī tuvākajā laikā nekustamā īpašuma cenas celsies, taču cenu pieaugums nebūs straujš.”

 

Vai nākamajā gadā plānots iegādāties vai īrēt 
jaunu mājokli?

Vecuma grupa Nezinu
18 – 24 gadi 29% 64% 7%
25 – 34 gadi 37% 56% 7%
35 – 44 gadi 42% 54% 5%
45 – 54 gadi 36% 59% 6%
Virs 55 gadiem 20% 76% 4%

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Avots: “DNB Latvijas barometra” pētījums

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+