“Pavasarī manā aprūpē nonāca interesantas puķes sīpols ar saknēm augšpusē. Tā arī iestādīju. Bija interesanti skatīties, kā tas aug. Lūdzu pastāstiet, kā to audzēt. Maniem kaimiņiem un paziņām visvairāk interesē, kā to var pavairot.” 
Rita Kalniņa Rīgā

Lasītākie

Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174

TV24

Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā

Viedoklis

Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115

Lasīt citas ziņas

Šos neparastos kallu dzimtas lakstaugus amorfofallus lielākoties dēvē tautas dotajā nosaukumā – par kartupeļpalmām. Auga lapa stipri līdzinās kartupeļu lakstam, bet saknes bumbulis atgādina kartupeli. Visbiežāk telpās audzē bumbuļu amorfofallu (Amorphophallus bulbifer), kam pie lapas plātnes attīstās vairpumpuri). Raibā lapas kāta dēļ to godā arī par čūskas koku. Otra biežāk audzētā suga ir Rivjeras amorfofalls (A. rivieri), ko zieda vālītes biedējošā izskata pēc sauc arī par velna mēli.

No citiem telpaugiem amorfofalli atšķiras ar savdabīgu augšanas un ziedēšanas stilu. Pavasarī podā iestādīts bumbulis izdzen vienu vienīgu lapu, kas var sa­sniegt pusotra metra garumu (pat vairāk!), aug līdz rudenim, tad pakāpeniski nokalst. Ziemas mēnešos bumbulis podā snauž.

Ziemeļkorejā izdota jauna dziesma, kura slavina tās līderi kā “draudzīgu tēvu”

Vīrs pārdzīvo, ka esmu augstākā amatā. Kā izglābt attiecības?

Agresorvalsts Krievija plāno uz paralimpiskajām spēlēm Parīzē sūtīt vairāk nekā simts sportistus

Nav svarīgi, vai tas atrodas gaismā vai tumsā, bet gaisa temperatūrai vajadzētu būt ap +10 °C.

Martā pārstāda spēcīgā augsnē, kas sastāv no lapu trūdzemes, māla velēnu trūdzemes, kūtsmēsliem un grants (vienādās daļās). Ja amorfofallu stādīs tikai mēslotā kūdrā, tas augs ļoti lēni un nesasniegs iespaidīgus izmērus ne lapās, ne bumbuļos, ne ziedos. Lai bumbulis ātri pieņemtos apmēros, augsnei jābūt ne vien bagātai, bet pat pārbagātai ar trūdvielām. Jo lielāks bumbulis, jo lielāks zieds. 


Lai saprastu, ka amorfofalls podā tiešām jāstāda ar saknēm uz augšu (nevis uz leju kā citiem telpaugiem), tas vairākas reizes rokās jāapgroza.

Parasti pie bumbuļa ik gadu veidojas sānsīpoliņi. Ja nepieciešams, lielāku bumbuli var arī sagriezt vairākās daļās. Parasti pavairo martā, kad bumbulis mostas no miera perioda.

Kad amorfofalls nobriedis ziedēšanai, tam attīstās zieds uz gara kāta, bez lapas. Gan zieda spārnlapa, gan vālīte ar sīkajiem ziediņiem ir brūnganos krāsu toņos. Lai uzplaucētu daudzos ziediņus, vālīte sasilst un izdala sevišķi nepatīkamu aromātu (atgādina sastāvējušos jēlu gaļu), ar to augs pievilina apputeksnētājus – mušas.

Varbūt pirms kartupeļpalmas dāvināšanas kaimiņiem būtu vērts paaicināt viņus aplūkot augu arī ziedēšanas laikā, citādi, labu gribēdami, varam sabojāt kaimiņu attiecības…