Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
10. septembris, 2012
Drukāt

Kā pedagogi vērtē ministra Ķīļa darbību?

Viktorija Nalivaiko, Krāslavas Valsts ģimnāzijas vēstures, politikas un filozofijas skolotāja: “Man patīk radoši, domājoši cilvēki, un Ķīli pieskaitu pie šīs kategorijas. Nevarētu teikt, ka līdz šim kāda no viņa reformu idejām būtu īstenota šķērsām. Šogad, piemēram, nav vairs jāraksta tematiskie plāni.

 

Tas pasargās skolotājus no burta kalpu pārmetumiem, ka uz papīra uzrakstītais nesakrīt ar praksē paveikto. Runājot par reformām kopumā, problēma lielā mērā ir sabiedrībā – tiklīdz cilvēki padzird par jaunu ierosmi, viņi uzskata, ka jau nākamajā dienā tā tiks iedzīvināta. Tieši neziņa, informācijas nepietiekamība biedē cilvēkus.”

Līga Bernāne, Rēzeknes Augstskolas Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes lektore: “Domāju, ka daļa Roberta Ķīļa pausto ieceru paliks runāšanas līmenī, lai gan daudzās idejās saskatāms racionāls grauds. Atceroties neseno augstskolu programmu vērtēšanu, manuprāt, tā nav pilnībā izdevusies. Nedrīkst visas augstskolas likt vienā kaudzītē, sakot, ka viena augstskola ir labāka par otru. Ikvienā iestādē ir programmas, kas stagnē. Tādēļ vērtēšanas indikatori jāizstrādā daudz kritiskāk. Šāds vienkāršots augstskolu salīdzinājums liek domāt par to, ka ministra kungs noniecina visu akadēmisko sistēmu. Tāpat ministrs uzsver augstskolu slēgšanas un apvienošanas nepieciešamību, taču vispirms rūpīgi jāizskaitļo, ko tas dos Latvijas izglītības sistēmai.”

Kaspars Vārtukapteinis, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Tehniskās fakultātes dekāns: “Pārmaiņas nepieciešamas nepārtraukti, taču šobrīd reformas ir ažiotāžas līmenī, jūtamu iznākumu tām neredzu. Reformām būtu jānotiek pārdomāti, argumentēti, ar loģisku segumu, kurš pieņemams visām iesaistītajām pusēm. No pašreizējā skaidrojuma nesaskatu, kā plānots īstenot augstskolu skaita samazināšanu. Arī jautājums par programmu pārklāšanos nav risināms administratīviem līdzekļiem. Piemēram, augstskolas konkurences ceļā varētu pierādīt, cik kvalitatīvi tās īsteno konkrētās programmas. Ķīļa kungs darbojas ar degsmi, kādas trūka visiem iepriekšējiem ministriem. Taču jebkura strauja virziena maiņa prasa lielāku izskaidrošanu.”

Inese Grišāne, Rīgas 64. vidusskolas mājturības skolotāja: “Ar jauna skolas gada sākumu parādījušies vairāki jauninājumi. Piemēram, pamatskolēniem, lai tiktu pārcelti uz nākamo klasi, būs jāpieliek lielākas pūles. Vienu brīdi skolēni bija pārāk izlaidušies, daļēji aizmirsuši par saviem pienākumiem. Šobrīd izglītības sistēma viņos centīsies ieaudzināt lielāku atbildības sajūtu. Tajā pašā laikā nesaprotu, kādēļ pārcelšanas process 1. – 4. klasēs tiks atvieglots. Ja bērni jau sākumā uzrāda vājus rezultātus, tad vecākajās klasēs tikt galā ar mācību vielu viņiem būs daudz sarežģītāk. Ja runā par tematiskajiem plāniem, pilnībā atbalstu to atcelšanu. Ministra komanda, šķiet, sapratusi, ka mācību process nenotiek uz papīra.”

 

Uzziņa

Latvijas Rektoru padome pagājušajā piektdienā izteikusi neuzticību izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim (Reformu partija). Ko rektori pārmet ministram:

* Ķīlis savu nozari vada neprofesionāli un haotiski;

* studiju virzienu akreditācijas noteikumu saskaņošanas gaitā ignorēti nozares profesionāļu viedokļi;

* jau apmēram gadu ministrs sola reformas augstākajā izglītībā, tomēr kā vienīgo reformu pasniedz pāreju uz studiju virzienu akreditāciju;

* nespēj izstrādāt konkrētus priekšlikumus nozares attīstībai.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+