Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
9. septembris, 2014
Drukāt

Deputāti spriedīs, kā pielabināt cittautiešus (24)

Foto - LETAFoto - LETA

Novembrī ministrijām ir jāiesniedz valdības vadītājai Laimdotai Straujumai priekšlikumi, kas veicinātu mazākumtautību iedzīvotāju lielāku piederības sajūtu Latvijai. Šādu protokollēmumu Ministru kabinets pieņēma augusta beigās slēgtā valdības sēdē, kad apsprieda socioloģisko pētījumu firmai SKDS par 16 tūkstošiem eiro pasūtīto mazākumtautību iedzīvotāju aptauju “Piederības sajūta Latvijai”. Atgādināšu, ka lēmums par aptauju tika pieņemts pēc Krievijas bruņoto spēku iebrukuma Ukrainā un Krimas aneksijas.

Trešdien Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija iztaujās ierēdņus par to, ko valdība gatavojas piedāvāt tagad, kad mazākumtautību noskaņojums ir noskaidrots. Vai netiks darīts kas tāds, kas sabiedrībai nav pieņemams? Piemēram, vai nepadarīs naturalizācijas eksāmenu formālāku, iztiekot ar svinīgo solījumu un ļoti vienkāršotu latviešu valodas testu, kā laikraksta “Vesti” 1. septembra numurā apgalvo Abiks Elkins? Žurnālists, kurš parasti mēdz kritizēt valdības politiku, šoreiz izteicis gandarījumu par šādām pārmaiņām. Neoficiāli zināms, ka slēgtajā valdības sēdē tāds priekšlikums tiešām izskanējis, taču par to pagaidām nav lemts.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”) pastāstīja, ka Latgales pusē nepilsoņi dažreiz nemaz neinteresējas par naturalizāciju, jo dzirdējuši, ka valsts valodas un vēstures eksāmens esot tik grūts, ka neesot vērts pat censties to kārtot. E. Rinkēvičs: “Lai nerastos šādi mīti, nepilsoņi ir jāinformē. Taču es nepiekrītu, ka eksāmeni ir jāvienkāršo, jo tas neveicinās naturalizēšanos. Daļa nepilsoņu un arī krievvalodīgo pilsoņu aizrādījuši, ka Krievijas pilsoņu pensionēšanās vecums ir mazāks nekā Latvijā, kas nereti ir iemesls, kāpēc krievvalodīgie atsakās no Latvijas pilsonības vai nevēlas to iegūt. Kā viens no ministrijas priekšlikumiem varētu būt arvien lielākā latviešu valodas kursu izvēle gan bez maksas, gan ar atlaidēm, jo ne mazums ir tādu valstij lojālu nepilsoņu, kuriem nepilnīgas valsts valodas zināšanas vai to trūkums liedz nokārtot nepieciešamo eksāmenu.

Patlaban ministrijas ierēdņi apkopo idejas.”

Ministru prezidente Laimdota Straujuma ir uzdevusi pilnveidot pilsonības iegūšanas procesu, nodrošinot skaidru informāciju par pilsoņu ieguvumiem un priekšrocībām, jo pētījums atklājot, ka iedzīvotāji par to nezina un nav domājuši. Tagad ministrijām būs jāiesniedz priekšlikumi, kā nepilsoņiem likt par to domāt.

Valdība iepriekš īpaši izcēlusi faktu, ka 64% no aptaujātajiem norādījuši – viņi sevi uzskata par Latvijas patriotiem. Te gan jājautā – kas ir ietverts šajā jēdzienā un vai visi aptaujātie ar to saprot vienu un to pašu. SKDS direktors A. Kaktiņš norāda – ja cilvēks atbild, ka ir Latvijas patriots, nav pamata uzreiz domāt, ka viņš ir patriots šī vārda tiešākajā nozīmē. “Pasaulē ir dažādi redzējumi, ko ieliek šī vārda saturā, cilvēki patriotismu vērtē atšķirīgi,” secina Kaktiņš. Patriotu vidū esot ne tikai tie, kam rūp neatkarīga Latvija, bet arī tie, kuri ilgojas pēc Padomju Latvijas.

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (“Vienotība”) ir pārliecināta, ka nepilsoņiem ir dotas visas iespējas integrēties Latvijas sabiedrībā un nav nekādas vajadzības palielināt bezmaksas valsts valodas kursu skaitu – tie, kas vēlas iemācīties valsts valodu, to izdara bez īpašas mudināšanas. Ministrija ir izstrādājusi valsts valodas politikas pamatno­stādnes 2015. – 2020. gadam, kas noteic valsts valodas politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus nākamajiem sešiem gadiem, tāpēc nav jāizgudro nekādi īpaši priekšlikumi sabiedrības saliedēšanai. Pamatnostādnes plānots pieņemt oktobrī.

Savukārt kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība) uzsvēra, ka ministrijas iesniegtie priekšlikumi balstīsies uz ministrijas izstrādāto un valdības pieņemto sabiedrības integrācijas un saliedētības un nacionālās identitātes politikas rīcības plānu. Patlaban ministrijas ierēdņi pārliecinoties, vai šis rīcības plāns sakrīt ar tiem secinājumiem, ko atklāj pieminētais pētījums. “Kultūras ministrija pastāv par valsts valodas stiprināšanu un kultūru kā sabiedrību vienojošu elementu. Tiesa, šajā informācijas pārbagātajā laikmetā mazākumtautību pārstāvji nereti palaiž garām tās iespējas, kas viņiem tiek dotas. Piemēram, mazākumtautību festivālus un ģimeņu dienas. Tāpēc adresātam jāpalīdz nenomaldīties informācijas jūklī.”

Pievienot komentāru

Komentāri (24)

  1. Es visas integrācijas programas līdz šim esmu lasījis, un šodien varu droši teikt, ka nekas, un neko vairak nevar piedāvāt, tai kategorijai krievu, kas uzturas Latvijā , bet ar prātu un sirdi dzīvo Krievijā. Tāda daudzuma pierādijums ir referenduma par valsts valodu, kurā varēja piedalīties tikai pilsoņi. Ja vēl pieskaita nepilsoņus kuriem nav šo balsošanas tiesību, tad praktiski lielāka dala krievu ir nelojāli un naidīgi Latvijas valstij un latviešu tautai.
    Šie pasludinātie integrācijas mērķi praktiski nav iespējami izpildīt. Kāpēc! Tāpēc, ka Valsts Valodas likuma sākotnēja redakcijā tika pieļautas ļoti būtiskas Latvijas valstij un latviešiem naidīgas normas, par kurām es jau laicīgi savos komentos brīdināju, kā Valsts valodas likuma 1. panata normas ceturtais punkts un 2.panta (3) apakšpunkts un citi. Lai to visu mainītu par labu latviešiem savā zemē, tad jāsāk no pamatiem no Latvijas valsts Valodas likuma revidēšanas. Man ir šaubas, ka to vienkārši nepieļaus, tad nav nekādas jēgas tērēt budžeta naudu šiem apšaubāmiem projektiem par integrāciju. Jo vairak mēs runājam par integrāciju, jo ar vien vairāk no Latvijas aizbrauc latviešu lasīt sēnes, un iestājas austrumukrainas teroristu vienībās par “krievu pasaules” atjaunošanu it visur. Nevajag tos politiskos lozungus par integrāciju, bet gan bez reklāmas sākt pāreju uz latviešu mācību valodu skolās. Sodīt tos uzņēmējus,kas saviem darbiniekiem pieprasa atbildēt krievu valodā, ja to pieprasa Latvijas pilsonis pat krievs. Pārtraukt izdabāt sarunās un diskusijās, un atbildēs žurnālistiem krievu valodā. Tas attiecas uz visiem valsts pārvaldes darbiniekiem, valdibas un parlamenta deputātiem. Ar to savā laikā vajadzēja sākt! Nav par vēlu arī šodien to darīt! Ja mēs to agrāk butu sākuši darīt, tad šo problēmu nebutu bijis. Jaatzīst, ka pie vainas ir politiskās partijas, kas cīnas par savu elektorātu. Beigās tās pašas politiskās partijas neatzīst savu vainu, kāpēc nenotiek tā saucamā integrācija, un nevēlas risināt to valstiski. Droši varu teikt, ka pie patreizējas politisko partiju attieksmes nekas nemainīsies, un skumjākais galvenā cietēja ir tikai Latvijas valsts un atlikušie latviešu tautas pārstāvji. Redzot to kas notiek šodien politiskājā jomā, es neredzu pozitīva risinājuma latvietim savā zemē un domāju par radikālu, – aizbraucot projām. Es piekritīšu daudzu savu tautiešu nosodījumam, par manu rīcību. Atrodoties tālumā es mazāk redzēšu, zināšu par nelietībām pret latvieti Latvijas valstī. Ar laiku sirds sāpes mazināsies, notrulināsies, un būšu spiests samierināties ar trimdu. Tāda ir šodienas valodā runājot reālpolitika Latvijā. Piedodiet par visai sāpigo nobeigumu. Slāpes pēc dzimtenes trimdā sirdī un dvēselē ir jāslapē, jo nav citas izejas. Kas būs tālāk, nezinu!……….

  2. “Deputāti spriedīs, kā pielabināt cittautiešus …” Kauns un negods par šādiem … tik zemu kritušiem latviešu surogātiem!

  3. Kā vēlēšanas klāt, tā pielabināt. Pirms tam par urlām, vatņikiem, Kremļa aģentiem un piekto kolonnu saukāja…Krievus ienīstat jau tāpēc vien, ka viņi IR. Tagad pielabiniet. Par vēlu suni barot, kad vilks aitas. Nu, ne jau tikai krievus vien ienistat un nicināt. Savu latviešu tautu arī. Gaidījāt, kad krievi brauks prom, panācāt, ka aizbrauca latvieši…
    aborigenam – ko tu tur ņemies, pamuļķi, zeme jau tā tukša, ne dzīvotāju, ne strādātāju, viņš tik plānus kaldina, ko vēl izraidīt laukā…Paši latvieši nav ne lojāli šai valstij, ne mīl to, ko tad gribi no krieviem? Krievi vienīgie vēl kaut ko dara, kaut ko ražo un nodokļus maksā.

  4. Pilnīgi riebjas lasīt. Kad vienreiz valdībai būs mugurkauls un pieliks viņus pie vietas. Nevienā citā valstī tā valdība “neļurkājas”.

  5. Tiesam jajauta, vai nonakot valdiba tiesam visi par antiniem partop, jeb tikai tadi pie varas raujas?
    Tos, ja nemaldos, 200 000, jeb vairak, kuri balsoja pret latviesu valodu, nav ne pie ka jalabina, tie nist mus un musu valsti, tie te grib kremla koloniju ar krievu valodu, un tadiem te nav vietas neviena gadijuma.
    Tadiem ir japalidz aizvakties uz savu roginu. Saprotams, ka to tie negrib, jo laikam apzinas cik tur “labi”. Bet tapec jarada stimuls, it seviski pret balsotajiem, vai nu pilsoniba, ar OBLIGATU LOJALITATES ZVERESTU, vai nu izraidisana no valsts. 5. kolonna, sis valsts ienaidnieki te nav velami.
    Ja nemaldos, Arabu Emiratos musu nepilsonus neielaiz, jo… uzskata tos par potencialiem teroristiem…
    Es uzskatu, ka pamatoti. Jo, ja tie neciena savu mitnes zemi, tad ko var gaidit no tadiem citur.
    Pietiek tiem pielabinaties, kuri te uzstada ultimatus par kolonistu valodu. Tie ir janostada fakta prieksa – latviesu valoda ir jamacas sakot no bernudarza, par skolam vispar nerunajot. Tie iztapsanu saprot tikai 1 veida – ka atlauju uzkapt uz galvas un diktet savus noteikumus.
    Valodas kursiem gan jabut vispareji pieejamiem un par valsts lidzekliem, tas ir musu pasu intereses, lai te nebutu 2 kopienu un 2 valodu valsts.
    Tapec ir ari strikti jaierobezo krieviska informativa vide, kas uzskatami destabilize starpetniskas attiecibas un attista citus uzskatus,
    It seviski Latvija publiska telpa nav pielaujama runasana un intervijas krieviski. Te nav Krievija. Laiks saprast elementaro.

  6. Latvijā dzīvo latvieši, sveštautieši un ļoti daudz okupantu un kolonistu. Ko darīt ar latviski nerunājošajiem okupantiem un kolonistiem??

    • Ko tad citu, kā tikai veicināt viņu izbraukšanu no Latvijas.

      • Bet kāpēc neviena uz 12.Saeimu kandidējošā partija savā programmā to nav ierakstījusi? Pat NA programmā nav teksta, ka viņi “veicinās” okupantu un kolonistu aizbraukšanu no Latvijas.

        • Tā jau NA tiek dēvēta par ekstrēmistiem… Tai jābūt pašsaprotamai lietai, ja dzīvo kādā valstī – izvēlēties, būt piederīgam valstij vai ne. Ja ne… Meklē citu vietu.

  7. jāpiešķir trešā pensija, tad būs integrēti pilnībā..

  8. ka pēc tiem 800 aptaujātajiem izdara secinājumus par lojalitāti.64% no 800 ir 512-par tiem tad arī var spriest,bet ko domā atlikušie apmēram 400 000,to neviens nezina.

    • Atlikušie balsoja pret Latvijas neatkarību un latviešu valodu.

    • jāiet pie vientuļiem cilvēkiem, jāskaidro, viņi nelasa internetā un arī avīzes ne, jo dārgas, viņi skatās krievu kanālus un tad tur ir informācija, veci ļaudis uzticas skaistiem, patriotiskiem nosaukumiem ko ļaunprātīgi izmanto partijas, to es neizdomāju jo esmu dzirdējusi, ždanoka zina un manipulē, uzkurina, uz ielām ir daudzi kas par pudeli balsos, kā arī par devu, tieši to izmanto Latvijai nelabvēlīgās partijas.

  9. nevis pielabināt, bet motivēt vajag

  10. Visus 18.novembra Latvijas cittautiešus jāasimilē. **

  11. putins,iedevis fasistisku nacionaalisma sprici,sen visus kievus sev pielbinaajis.

  12. Galīgi garām,Ukraina neko nemāca.

  13. Latviešu atziņa: vilks met spalvu….

  14. Vaina ir gribēšanā (precīzāk negribēšanā), nevis valodas kursu dārdzībā.

  15. Ja valdība sāks darīt to, kas bija jādara pirmām kārtām un sen – deokupācija pēc neatkarības atgūšanas, tad krievvalodīgie pielabināsies paši un rekordātri apgūs gan valsts valodu, gan arī pieklājīgu uzvedību.

Draugiem Facebook Twitter Google+