Foto – LETA

Deputāti spriedīs, kā pielabināt cittautiešus 24

Novembrī ministrijām ir jāiesniedz valdības vadītājai Laimdotai Straujumai priekšlikumi, kas veicinātu mazākumtautību iedzīvotāju lielāku piederības sajūtu Latvijai. Šādu protokollēmumu Ministru kabinets pieņēma augusta beigās slēgtā valdības sēdē, kad apsprieda socioloģisko pētījumu firmai SKDS par 16 tūkstošiem eiro pasūtīto mazākumtautību iedzīvotāju aptauju “Piederības sajūta Latvijai”. Atgādināšu, ka lēmums par aptauju tika pieņemts pēc Krievijas bruņoto spēku iebrukuma Ukrainā un Krimas aneksijas.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

Trešdien Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija iztaujās ierēdņus par to, ko valdība gatavojas piedāvāt tagad, kad mazākumtautību noskaņojums ir noskaidrots. Vai netiks darīts kas tāds, kas sabiedrībai nav pieņemams? Piemēram, vai nepadarīs naturalizācijas eksāmenu formālāku, iztiekot ar svinīgo solījumu un ļoti vienkāršotu latviešu valodas testu, kā laikraksta “Vesti” 1. septembra numurā apgalvo Abiks Elkins? Žurnālists, kurš parasti mēdz kritizēt valdības politiku, šoreiz izteicis gandarījumu par šādām pārmaiņām. Neoficiāli zināms, ka slēgtajā valdības sēdē tāds priekšlikums tiešām izskanējis, taču par to pagaidām nav lemts.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”) pastāstīja, ka Latgales pusē nepilsoņi dažreiz nemaz neinteresējas par naturalizāciju, jo dzirdējuši, ka valsts valodas un vēstures eksāmens esot tik grūts, ka neesot vērts pat censties to kārtot. E. Rinkēvičs: “Lai nerastos šādi mīti, nepilsoņi ir jāinformē. Taču es nepiekrītu, ka eksāmeni ir jāvienkāršo, jo tas neveicinās naturalizēšanos. Daļa nepilsoņu un arī krievvalodīgo pilsoņu aizrādījuši, ka Krievijas pilsoņu pensionēšanās vecums ir mazāks nekā Latvijā, kas nereti ir iemesls, kāpēc krievvalodīgie atsakās no Latvijas pilsonības vai nevēlas to iegūt. Kā viens no ministrijas priekšlikumiem varētu būt arvien lielākā latviešu valodas kursu izvēle gan bez maksas, gan ar atlaidēm, jo ne mazums ir tādu valstij lojālu nepilsoņu, kuriem nepilnīgas valsts valodas zināšanas vai to trūkums liedz nokārtot nepieciešamo eksāmenu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Patlaban ministrijas ierēdņi apkopo idejas.”

Ministru prezidente Laimdota Straujuma ir uzdevusi pilnveidot pilsonības iegūšanas procesu, nodrošinot skaidru informāciju par pilsoņu ieguvumiem un priekšrocībām, jo pētījums atklājot, ka iedzīvotāji par to nezina un nav domājuši. Tagad ministrijām būs jāiesniedz priekšlikumi, kā nepilsoņiem likt par to domāt.

Valdība iepriekš īpaši izcēlusi faktu, ka 64% no aptaujātajiem norādījuši – viņi sevi uzskata par Latvijas patriotiem. Te gan jājautā – kas ir ietverts šajā jēdzienā un vai visi aptaujātie ar to saprot vienu un to pašu. SKDS direktors A. Kaktiņš norāda – ja cilvēks atbild, ka ir Latvijas patriots, nav pamata uzreiz domāt, ka viņš ir patriots šī vārda tiešākajā nozīmē. “Pasaulē ir dažādi redzējumi, ko ieliek šī vārda saturā, cilvēki patriotismu vērtē atšķirīgi,” secina Kaktiņš. Patriotu vidū esot ne tikai tie, kam rūp neatkarīga Latvija, bet arī tie, kuri ilgojas pēc Padomju Latvijas.

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (“Vienotība”) ir pārliecināta, ka nepilsoņiem ir dotas visas iespējas integrēties Latvijas sabiedrībā un nav nekādas vajadzības palielināt bezmaksas valsts valodas kursu skaitu – tie, kas vēlas iemācīties valsts valodu, to izdara bez īpašas mudināšanas. Ministrija ir izstrādājusi valsts valodas politikas pamatno­stādnes 2015. – 2020. gadam, kas noteic valsts valodas politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus nākamajiem sešiem gadiem, tāpēc nav jāizgudro nekādi īpaši priekšlikumi sabiedrības saliedēšanai. Pamatnostādnes plānots pieņemt oktobrī.

Reklāma
Reklāma

Savukārt kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība) uzsvēra, ka ministrijas iesniegtie priekšlikumi balstīsies uz ministrijas izstrādāto un valdības pieņemto sabiedrības integrācijas un saliedētības un nacionālās identitātes politikas rīcības plānu. Patlaban ministrijas ierēdņi pārliecinoties, vai šis rīcības plāns sakrīt ar tiem secinājumiem, ko atklāj pieminētais pētījums. “Kultūras ministrija pastāv par valsts valodas stiprināšanu un kultūru kā sabiedrību vienojošu elementu. Tiesa, šajā informācijas pārbagātajā laikmetā mazākumtautību pārstāvji nereti palaiž garām tās iespējas, kas viņiem tiek dotas. Piemēram, mazākumtautību festivālus un ģimeņu dienas. Tāpēc adresātam jāpalīdz nenomaldīties informācijas jūklī.”