Mobilā versija
Brīdinājums -2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
19. oktobris, 2016
Drukāt

Kā piespiest maksāt tos, kas bojā gaisu? Pārskatīs strīdīgās izmaiņas ekspluatācijas nodoklī (8)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Septembra beigās Ministru kabinets akceptēja un virzīja izskatīšanai parlamentā Satiksmes ministrijas ierosinātas izmaiņas transporta ekspluatācijas nodoklī. Izmaiņas, kuras skartu (vairāk vai mazāk) katru no vairāk nekā 500 000 auto īpašniekiem Latvijā.

Un sākās tracis, kuru droši vien pamanījāt. Nu oponentu mērķis ir sasniegts. Pēc Ministru prezidenta iejaukšanās projekts apturēts un tikšot pārstrādāts. Māris Kučinskis uzdevis satiksmes ministram Uldim Augulim atkārtoti izvērtēt piedāvāto CO2 izmešu ierobežošanas mehānismu un vienlaikus piedāvāt risinājumu, kas neuzliktu nesamērīgu maksājumu slogu mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, kuru rīcībā ir transportlīdzekļi, kas vecāki par septiņiem gadiem, piemēram, ieviešot paaugstinātu likmi par noteiktas luksusa klases transportlīdzekļu ekspluatāciju.

Iespējams, ka šajā otrajā riņķī – cerams, atšķirīgi no pirmā, nepārprotami sasteigtā, nepietiekami plaši apspriestā – varēsim mierīgi un lietišķi piedalīties arī mēs visi. Visticamāk, plānotās transporta ekspluatācijas nodokļa izmaiņas no budžeta paketes tiks izņemtas. Satiksmes ministrija ar alternatīvo variantu sola iepazīstināt piektdien, kad plānots sasaukt darba grupu ar sociālajiem partneriem.

Noskaidrosim, par ko un kāpēc tad īsti sacēlās tracis.

 

Iecere nebija bezcerīga

Vispirms jāsaka – projekts nemaz tik bezcerīgi slikts nav. Ja nestrebjam karstu un ierasti nebļaujam – atkal laupa! Daudzi nepamanīja, ka vienu citu (saistītu) nodokli paredzēts atcelt. Paredzēts, ka nebūs vairs jāmaksā vienreizējā nodeva par auto pirmo reģistrāciju Latvijā. Tas samazinātu pirkuma cenu par vairākiem simtiem eiro, tā atvieglojot autoparka uzlabošanas procesu. Tas, iespējams, samazinātu līdz šim kaimiņvalstīs (kur tāda nodokļa nav) reģistrēto, bet faktiski Latvijā lietoto auto skaitu. Laba, sen briedusi izmaiņa.

Bet – spriegas taupības laiku likums – budžets zaudēt nedrīkst. Un projektā pielikts tiek “transporta ekspluatācijas nodoklis” (TEN). Ikgadēja nodeva, kuru katrs maksājam par savu auto. Savāda nodeva ar savādu, neprecīzu nosaukumu. Kāda te “ekspluatācija”, ja maksājamo summu neietekmē ne nobraukums, ne faktiskā slodze brauciena laikā, ne brauciena dinamika? Tas līdzīgi nekustamā īpašuma nodoklim tiek aprēķināts izmēriem (masai), pēc iespējamās lietošanas potencēm (jaudas). Nākotnē tikšot piesaistīts CO2 izmešu daudzumam (kurš arī faktiski ir teorētisks lielums un reālā ekspluatācijā var ievērojami mainīties). Tā grib Eiropa, tādu zaļu karogu vicinām arī mēs.

Bet lielāko daļu Latvijas autoparka (vidējais vecums virs 10 gadiem) šie CO2 skaitļi tuvākajā laikā neskars. Jo tādu vienkārši nav. Tolaik tādus nemērīja. Un joprojām skaitīsim: par masu, par motora tilpumu, par jaudu. Vien pieplusosim auto nodokļa atcelšanas radītos budžeta zaudējumus ar 7,4 procentu pieaugumu. Man konkrēti tas būs 107 eiro līdzšinējā simta vietā.

Par ko tracis – par 60 centiem mēnesī? Te nonākam pie neapmierinātības saknes. Ne jau par dažiem eiro runa.

 

Sasteigti bīdīts

Anrijs Matīss, bijušais satiksmes ministrs, Saeimas deputāts, uzskata, ka projekts tiekot “bīdīts” pārāk sasteigti. “Kāda vajadzība to iekļaut 2017. gada budžeta paketē, ja reālas pārmaiņas tas nesīs tikai vēl pēc vairākiem gadiem? Nodoklis augtu vecu auto īpašniekiem, kuru finansiālais stāvoklis nu nekādi neļauj ekoloģisku mērķu vārdā nomainīt tehniku pret jaunāku. Kristos tiem, kuri var atļauties vismodernākos “Eiro 6” lainerus. Augtu pavisam jaunai un relatīvi lētai “Nissan Mikra” ar mazu benzīna motoriņu, kuru līdz šim pamatoti uzskatījām par taupības etalonu, ar kuru ģimene nobrauc 10 000 km gadā, bet samazinātos 2,5 tonnas smagam dīzeļdžipam, kurš dienā septiņreiz šķērso Rīgu. Un tā tālāk un tā joprojām.

Manuprāt, jebkuri mēģinājumi pakārtot transporta nodokli auto tehniskajiem raksturojumiem ir lemti neveiksmei. Vienīgais objektīvais ceļš būtu budžetam nepieciešamo iekasēt caur degvielas akcīzes nodokli. Brauksi daudz un ar smagu auto, brauksi aktīvi, agresīvi – piesārņosi dabu daudz. Un par to maksāsi. Pat ja tava limuzīna teorētiskais CO2 ir neliels. Maksāsi daudz vairāk nekā, teiksim, dundadznieks, kurš ar vecu busiņu darbdienās aizved bērnus līdz skolai, svētdienās līdz Talsiem,” piebilst Matīss.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Varbuut buutu jaasaak ar biistamo atkritumu dedzinaashanas paarskatiishanu.. Latvijaa oficiaali paarstraadaa autoriepas(dedzina).

  2. ja tiešām runa ir par gaisa piesārņošanu, tad vienīgais līdzeklis ir kapeikas klāt degvielai. liels autiņš, mazs, ceļamkrāns, kas lielākoties stāv uz vietas, vai kas cits- gaisu piesārņo ne svars vai motora jauda, bet tikai un vienīgi patērētā degviela. vienalga, dīzelis vai benzīns, no degvielas 12 vienībām C tiek iegūtas 44 vienības CO2.

  3. Ir jāpievieno degvielai. Vieglāk, protams, slaukt no visiem.
    Austrija budžetu papildina ar vinjetēm. Tur DD vienā cenā ar mums – 0,99. Poļi, čehi, ungāri slovāki tieši tāpat dara. Poļu A1 pietiekoši dārgs, bet braucēju netrūkst Latvija ES ceļu naudu notrallinājusi un pastarpināti glābusi bankas.
    Liekulīgi no valdības puses, ka šīs nodevas nav saistītas ar budžeta ekseļa tabulām. Ir un kā vēl. No otras puses, mazāk cilvēku, mazāk problēmu. Un mums tik 2-3 gadi kā jānostrādā.

  4. Diezgan liels sviests.Ir loti daudzi pazinas,kuri gada brauc ne vairak ka 10 tukstosus km,ir ari tadi kuri nobrauc vairak ka 50 t iznak,ka viniem jamaksa vienadas likmes.Man pieder VW transporter,kuru lietoju tikai vasara lai dotos atpusties pie udeniem,varu vina gulet,gatavot est un panemt lidzi laivu,nobraucu apm.2 tukstosus gada un par to man bus jamaksa lielais nodoklis?Ne milie,tad es vinu parregistresu uz Lietuvu,turesu tur un brauksu atpusties pa Lietuvu un Poliju.Protams,degvielu liesu arzemes un parejos pakalpojumus ari pirksu arzemes.Visi tie pazinas,kuriem ir registretas glaunas masinas Lietuva vai Igaunija gatavojas pardeklaret sevi sajas valstis un klut par Latvijas nerezidentiem,tadejadi ari vinu maksatie darba un socialie nodokli aizies kaiminvalstim.Ari man rodas sada doma.Parasti lai pierunatu ezeli stradat ir vajadzigs burkans un pataga,bet pie mums tikai bus tikai pataga.Ja Latvija pienems sadus milzigus nodoklus,tad bus milzigi zaudejumi kopuma.Likumi ir jarada tadi lai visi gribetu seit registret masinas,nevis begtu no Latvijas.

  5. Un tu, skribant nebojā gaisu? Gaisu bojās tikmēr, kamēr cilvēks varēs saņemt pienācīgu atalgojumu par savu darbu un nopirkt auto, kurš tik ļoti nebojā gaisu. Visticamak tas ilgi nenotiks vai vispār nenotiks, jo ar šādu nodokļu politiku un valsts aparāta rijību tas nav iespējams, jo bizness patiesībā tiek iznīcināts, nevis attīstīts. Var redzēt, ka esi pilsētnieciņš, kurš prot visgudri muldēt. Padzīvo tālākos laukos, kur mazie veikali ir jau iznīcinati, sabiedriskais transports nekursē, darba nav un tad redzēsim kādu dziesmu dziedāsi par gaisa bojāšanu.

  6. par gaisa piesārņošanu Atbildēt

    Pārdaugavā, Kalnciema–Margarietas ielu rajonā, kāds vakaros dedzina plastmasu tā kā visa apkārtne smird.

  7. Tā gan ir,mums valdība skatās ka citur akcīzes lielākas.Kādreiz būtu paskatījušies un salīdzinājuši algas un to kas paliek pāri no tās, kad esi samaksājis visus vajadzīgos maksājumus.Drīz būs jāpiemaksā par to ka uz darbu brauc.

  8. 0,333 Latvijā ir it kā akcīze DD

"Samsung" attālināti atslēgs "Galaxy Note 7"Dienvidkorejas elektronikas firma "Samsung" piektdien paziņoja, ka ASV atslēgs viedtālruņus "Galaxy Note 7", lai piespiestu atlikušos īpašniekus pārtraukt lietot drošības dēļ atsauktās ierīces.
FOTO: Divi BMW "nesadala" Marijas ielu; viens ietriecas graustā (2)Pēc divu "BMW" automašīnu sadursmes Elizabetes un Marijas ielas krustojumā šovakar, viena no tām ietriecās Marijas ielas graustā.
Draugiem Facebook Twitter Google+