Kultūra
Kultūrpolitika

Kā latvieši pie uzvārdiem Speķrausis, Vīnastabs un Jaunpoga tika 16

Gata Šļūkas zīmējums

Latviešu Bērziņš, Kalniņš, Zariņš atbilst somu uzvārdiem “Koivunen” (koivu – bērzs), “Mäkinen” (mäki – kalns), “Oksanen” (oksa – zars) – uz šādām paralēlēm somu un latviešu uzvārdos jau 1930. gadā norādījis pētnieks Josepi Mikola. Tagad latviešu valodnieks PAULS BALODIS, kurš strādā Somijā, nesen publicētajā grāmatā “Ne tikai Bērziņš, Kalniņš, Ozoliņš…” ir salīdzinājis semantiskās paralēles latviešu un vēl sešu kaimiņtautu – igauņu, somu, lietuviešu, poļu, krievu un vācu – personvārdos.

Pauls Balodis personvārdu pētniecībai pievērsies jau studiju laikā Latvijas Universitātē – bakalaura darbs bija “Uzvārdu paralēles latviešu un somugru valodās”, maģistra darbā “Latviešu uzvārdu etimoloģiskā semantika: specifiskais un universālais” salīdzināta latviešu uzvārdu un igauņu, somu, lietuviešu, poļu, krievu un vāciešu uzvārdu semantika. Grāmatā P. Balodis analizējis ap 3800 Latvijā sastopamo uzvārdu un vēl ap 10 000 citu tautu uzvārdu.

Kādēļ pētījāt paralēles tieši šajās septiņās valodās, un vai visas tās protat?

Lorem ipsum
FOTO: Leta

P. Balodis: Jokojot varētu teikt, ka valodnieki arī ir tie, kas prot daudzas valodas un kas daudz runā jeb valodo… Mana pētījumu joma ir onomastika, konkrētāk, antroponīmika. Protams, zināmā līmenī protu šīs valodas, taču ne visas vienādi. Vislabāk – latviešu, lietuviešu, krievu un somu valodu, arī vācu valodu esmu studējis trīs gadus, sliktāk ir ar igauņu un poļu valodu; manā kontā vēl var minēt angļu un zviedru valodu. Bet šajā grāmatā aplūkotās valodas ir izvēlētas kā kaimiņvalodas, kas ļauj ieskatīties paralēlismos – kas ir līdzīgs un kas atšķirīgs.

Monogrāfijas pamatā ir doktora disertācija – pirmais tipoloģiskais pētījums, kur mūsdienu latviešu vārdi un uzvārdi salīdzināti ar vēl sešu valodu uzvārdiem – kaimiņtautu – igauņu, somu, lietuviešu, poļu, krievu un vācu – antroponīmiem. Jāuzsver, ka skatīju nevis aizgūtos, bet tikai uz oriģinālvalodas bāzes darinātos uzvārdus – pētījumam tika ņemti tikai tādi uzvārdi, kam var atrast atbilstošu sugasvārdu latviešu valodā. Starp citu, kā sarēķinājusi uzvārdu pētniece Velta Staltmane, latviskas izcelsmes uzvārdu Latvijā ir apmēram tikai trešā daļa.

Pētījuma uzdevums bija izveidot personvārdu etimoloģiskās semantikas rāmi – noteikt uzvārdu sākotnējo nozīmi, iedalīt grupās un salīdzināt, vai šādas nozīmes uzvārds ir universāls. Piemēram, Latvijā ļoti plaši izplatīti ir fizioģeogrāfiskas nozīmes paaugstināta reljefa uzvārdi: Kalns, Kalniņš, Kalnītis, Kalnājs, Pakalns, Pakalniņš, Kaugurs, Kangars, Klints, Klintiņš. Tādi ir pilnīgi visās valodās: igauņu “Mägi”, “Mäe”, somu “Mäki”, “Mäkinen”, “Mäkelä”, “Vuori”, lietuviešu “Kalnas”, “Kalnelis”, “Kalnaitis”, poļu “Góra”, “Górka”, “Górecki”, krievu “Горный”, “Горных”, vācu “Berg”, “Bergan”, “Berge” utt. Bet ir uzvārdi, kas sastopami tikai pāris valodās, piemēram, uzvārds “Students” ir reģistrēts tikai latviešu, poļu un krievu valodā.

Visinteresantākie ir unikālas semantikas uzvārdi, kas sastopami tikai vienā no šīm valodām. Tikai latviešu valodā ir tādi salikteņuzvārdi kā Klibzaķis, Zeltzaķis, Mežauniņš, Silabriedis, Daugavvanags, Lejaskrauklis, Upeslācis, Renes­lācis. Interesanti uzvārdi ir arī Malkcirītis, Speķrausis, Vīnastabs, Jaunpoga, no iesaukām radušies Vecvēderiņš, Baltpurniņš…

Lasot jūsu pētījumu, šķiet saprotami, ka Ungurs vai Ungers radies no vārda “ungārs”, bet vai arī Vingris? Un ka Pinnis radies no somu tautības cilvēka apzīmējuma, bet uzvārdam Čigāns somu valodā atradāt paralēli “Tattari”. Kā šīs paralēles meklējāt un atradāt?

Personvārdu pētīšana ir visai sarežģīta lieta, vienmēr saistīta arī ar hipotēzēm. Galvenokārt palīdz citu valodu uzvārdu etimoloģijas vārdnīcas un daudz ko noderīgu var atrast arī izlokšņu vārdnīcās. Par Unguru un Vingri – pēdējais uzvārds Latgalē ir visai izplatīts, tam pamatā varētu būt poļu etnonīms “węgr”, krievu “венгр”, lai gan ir arī citas cilmes hipotēzes. To, ka etnonīms un ģermānisms “pinnis” 18. gs. lietots soma un sāma/sāmieša vietā, fiksējuši valodas vēstures pētnieki. Diez vai varētu iedomāties, ka mūsu uzvārdos slēpjas pat 26 dažādu etnonīmu – tautu un cilšu nosaukumu – saknes! Vispazīstamākie no šiem uzvārdiem ir Krieviņš, Polis, Leitis, Pinnis. Mazāk, tomēr arī šajā grupā manīti salikteņi, kādu nav citām tautām: Augšpolis, Jaunpolis, Mazpolis, Pusvācietis.

Mūsu valodā viena no lielākajām semantiskajām grupām ir cilvēka ārējā izskata un rakstura motivēti uzvārdi – ‘baltgalvis’, ‘bārdains’, ‘garš’, ‘jauns’, ‘liels’, ‘līks’, ‘mazs’, ‘melns’, ‘resns’, ‘sarkans’, ‘sauss’, ‘sirms’, ‘sīks’, ‘skaists’, ‘vecs’… Tomēr visvairāk konstatēts fizioģeogrāfiskas nozīmes (Kalniņi, Lejiņi, Ezeriņi, Upīši utt.), faunas un floras etimona uzvārdu. Visās valodās ir putnu semantikas uzvārdi – Latvijā no šīs grupas vispazīstamākie ir Balodis, Cīrulis, Gulbis, Vanags, Gailis. Piemēram, mans uzvārds Balodis ir devītais visizplatītākais Latvijā un reģistrēts visās salīdzināmajās valodās, taču latviešiem ir arī Jaunbalodis, Vecbalodis, Laukbalodis, Silbalodis, Zilbalodis utt., kuru analogus citās valodās neizdevās atrast.

Interesanta ir amatu un profesiju semantikas grupa – cik daudz ir uzvārdu variantu tikai ar ‘podnieka’ nozīmi – “Töpfer”, “Töpfner”, “Graper” u. c. Arī krievu valodā ir daudz šādu, pat grūti atšifrējamu uzvārdu: “Муковоз” (‘miltu vedējs’), “Водовоз” (‘ūdens vedējs’), “Быкадоров” (‘vēršu dīrātājs’) un daudzi citi. No šīs grupas latviešu uzvārdiem Latvijā populārs ir Zemnieks, Mucenieks, Mūrnieks, Kalējs, Dreimanis, Zvejnieks, Strēlnieks, Arājs. Pasaules antroponīmikā jau sen konstatēts, ka starp populārākajiem uzvārdiem ir Kalēja vārds – profesija, kas tajos laikos bijusi vissvarīgākā – “Smith”, “Schmid”, “Sepp”, “Seppä”, “Kowalevski” utt. Parādās arī daudzas tādas profesijas, kas mūsdienās vairs nav pazīstamas: Daktenieks, Šņornieks, Pīpkalējs, Iesalnieks, Kučieris, Meiris (‘rijas puisis’).

Ir interesanti vērot, kā kāds sugasvārds izvēlēts derīgs kā uzvārds vienā valodā, bet citā ne. Piemēram, latviešiem no diennakts laikiem ir uzvārdi ar sakni “rīts”, bet nav no “vakars”, toties citās valodās ir. Par pamatu uzvārdiem noder arī kādi konkrēti priekšmeti: somiem – “Nuotio” (‘ugunskurs’), “Koulu” (‘skola’), “Luostari” (‘klosteris’). Latviešiem tādu nav, toties igauņiem – “Kohv” (‘kafija’), “Ader” (‘arkls’), “Vokk” (‘vērpjamais ratiņš’). Krieviem ir pat “Борщ” (‘biešu zupa’), poļiem – “Maślanka” (‘paniņas’) utt. Latviešiem ir daudzi no priekšvārdiem darināti uzvārdi – lielākoties tie ir patronīmiskas nozīmes – darināti no tēva vai vectēva vārda. Bet arī te ir tādi unikāli salikteņuzvārdi – pat no trim saknēm – kā Lielkalnjānis, Silapēteris, Melnbrencis un Baltaisbrencis, Garjānis, Mazjēcis, Lielpēters.

Mums ir arī toponīmiskas izcelsmes uzvārdi.

Tādu nav mazums (motivācija – personas dzīves vai izcelsmes vieta), taču to biežums jeb frekvence ir neliela – Abrenietis, Aglonietis, Alsviķis, Aucenieks, Baldonieks, Bauskis, Baušķenieks, Cēsis, Cēsinieks, Dobelis, Dobelnieks, Embūtnieks, Grobiņš u. c.

Kādi bija pētījuma galvenie secinājumi?

Saistītie raksti

Onomastiskajā literatūrā parasti tiek uzsvērts, ka salikteņuzvārdi latviešu valodā ienākuši no vācu valodas. Tomēr daļu no tiem gandrīz droši var atvedināt no attiecīgiem vietvārdiem, kas savukārt ir salikteņi. Turklāt latviešu valodā ir daudz salikteņu arī sugasvārdu līmenī. Piemēram, tādas semantikas uzvārdu kā Milzarājs, Kalnzemnieks, Mazbrālis, Lielšvāģeris vācu valodā nemaz nav.

Latviešu, igauņu un somu priekšvārdos un uzvārdos etimoloģiskās semantikas ziņā ir vērojamas skaidras paralēles – kopīgā ir vairāk nekā atšķirīgā. Latviešu, kā arī igauņu uzvārdu struktūrā acīmredzama arī vācu valodas ietekme, tomēr tā nav tik liela, kā parasti tiek uzsvērts. Savukārt daudzas iezīmes (divcelmu priekšvārdi, īpaši liels skaits antroponīmiskas cilmes uzvārdu u. c.) vieno poļu, lietuviešu, krievu un vācu uzvārdus. Vēstures gaitā ir izveidojies “antroponīmiskais pasaules uzskats”, kas ir kopīgs daudzām tautām un valodām, taču teorētiski iespējamais semantiskais antroponīmijas modelis nav pilnībā īstenots nevienā no salīdzināmajām valodām.

LA.lv