Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
22. augusts, 2012
Drukāt

Kā radies saldējums? Kā saldējumi atšķiras?

saldejum2

Neviens īsti nezina, kurš patiesībā ir izgudrojis saldējumu. Pirmās ziņas par piena un krējuma saldējumu parādījās Ķīnā apmēram otrajā trešajā gadsimtā p.m.ē. Piena produktu sasaldēšanas māksla tika uzskatīta par valsts noslēpumu, un tās atklāšana draudēja ar nāvessodu.

Itāliešu aristokrātiem bija paradums cienāt viesus ar desertu, kas bija pagatavots no sniega un augļu sulas. Tomēr eiropiešiem vēl ilgi neizdevās apgūt uz piena bāzes veidotu maisījumu sasaldēšanu. Tikai Marko Polo laimējās uzzināt noslēpumu. Pazīstamais ceļotājs, kas ir dzimis Venēcijā, atveda no Ķīnas šerbeta sasaldēšanas recepti. Saldējuma pagatavošanas noslēpumu itālieši glabāja 300 gadu.

Pirmā saldējuma kafejnīca tika atvērta Amerikas Savienotajās Valstīs 1776. gadā.

 

Pirmo saldēšanas konteineru saldējumam izgudroja kāda Jaunzēlandes mājsaimniece 1843. gadā, taču viņai diemžēl nepietika naudas, lai sāktu tā ražošanu, un viņa bija spiesta pārdot patentu par 200 dolāriem uzņēmumam «Philadelphia Kitchen», kas nopelnīja miljonus no ledusskapju pārdošanas.

 

Pirmā saldējuma ražošanas fabrika tika atvērta 1851. gadā Baltimorā.

Itālieši izgudroja saldējumu asorti, kas saturēja riekstus, augļus, cepumus un liķieri. Slavenais plombīrs vai krējuma saldējums ir radies Francijā, un tā nosaukums ir saistīts ar pilsētu Plombieres-les-Bains.

Itālietis Markjoni 1903. gadā pirmais patentēja saldējuma vafeles. Pārdodot pašgatavotu saldējumu, viņš vienmēr uztraucās par sadauzītajiem vai nozagtajiem saldējuma trauciņiem, tāpēc, lai samazinātu izdevumus, viņš sāka piedāvāt saldējumu vafelē.

Savukārt eskimo dzimtene ir Jukonas pilsēta Aiovas štatā, kur tas pirmo reizi parādījās pārdošanā 1919. gadā. Tieši Jukonā Kristiāns Nelsons izgudroja, ka saldējumu var aptvert ar šokolādes glazūru. Brīnišķīgo saldo jaunumu nosauca par «Eskimosa pīrāgu» (eskimo pie). Četrus gadus vēlāk Nelsons patentēja aparātu saldējuma ražošanai uz kociņa.

Ja savas vēstures sākumā saldējums bija delikatese, kuru pasniedza tikai uz augstākās sabiedrības galda, tad, par laimi, tagad tas ir visiem pieejams vasaras gardums!

Saldējuma veidi

Plombīru uzskata par saldējumu ar visaugstāko tauku saturu, tāpēc tajā ir visvairāk saldā krējuma un nereti to uzskata arī par pašu garšīgāko. Piena tauku saturs plombīrā pārsniedz 10%. Atkarībā no saldējuma 100 g enerģētiskā vērtība sasniedz 220-240 kcal. Bieži vien plombīru sauc par krējuma saldējumu.

Krējuma saldējums ir saldējums, kura tauku saturs lielākoties ir 10%. Tas nozīmē, ka 100 gramos ir aptuveni 180 kcal enerģijas. Kaloritāte ir atkarīga no lietotajām piedevām – proti, no riekstiem, šokolādes, rozīnēm. Krējuma saldējuma ražošanā lieto piena taukus – saldo krējumu, sviestu un/vai pienu. Tieši tāpēc tas satur kalciju, vērtīgas olbaltumvielas un dažādus vitamīnus. Kad mēs baudām krējuma saldējumu saprātīgā daudzumā, organisms saņem arī daudzas vērtīgas vielas, kas labvēlīgi ietekmē virkni svarīgu organisma funkciju.

 

Bieži vien saldējums tiek ražots ar dažādām piedevām – vafelēm, glazūru, ievārījumu, šokolādi utt. Šīs piedevas var saturēt augu taukus, tomēr tas nemaina paša saldējuma sastāvu. Tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību iepakojuma marķējumam un iepazīties ar saldējuma sastāvu.

 

Piena saldējums satur vismazāk tauku – tajā ir 4-6% piena tauku.

Sasaldēta sula vai augļu sulas saldējums nesatur taukus. Galvenie komponenti ir sula vai sulas, cukura, sīrupa, emulganta-stabilizētāja maisījums, par pamatkomponentiem izmanto arī dažādas tējas, piem., zaļo tēju.

Sorbets un šerbets. Sorbets ir uzputota sasaldēta sula, kurā nav tauku. Šerbetu gatavo no augļu sulas, tam pievienojot piena taukus un piena pulveri, kas nesatur taukus. Tauku saturs pamatā ir 2-4%.

Lai izgatavotu jogurta saldējumu, saldējuma masai pievieno ieraugu, kas satur baktērijas. Kad tiek sasniegts nepieciešamais skābuma līmenis, no iegūtā jogurta putošanas un sasaldēšanas procesā tiek izgatavots saldējums. Produktu var arī pagatavot, pievienojot gatavu jogurtu.

Diētiskajā saldējumā ar enerģiju bagāto komponentu daudzums ir samazināts, tos daļēji vai pilnīgi aizstājot ar tauku aizvietotājiem un mākslīgajiem saldinātājiem.

 

Konsultēja Inga Bajāre. AS Premia FFL mārketinga vadītāja

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+