Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
20. maijs, 2014
Drukāt

Kā radīt laikmetīgu pašportretu?

Foto - Anna GalviņaFoto - Anna Galviņa

Kā ir iespējams pašportrets laikmetīgajā mākslā, kur autora kā ģēnija pašizpausmi aizstājusi interakcija un par mākslas darbu kļuvis kolektīvas radīšanas process, tradicionālos izteiksmes līdzekļus nomainījuši eksperimenti ar mākslas veidu sintēzi, bet formas meistarība kļuvusi otršķirīga attiecībā pret koncepcijas oriģinalitāti vai spēlēm ar kontekstualitāti? Šo jautājumu risina mākslinieki un māk­slas studenti no Latvijas, Somijas, Īrijas, Igaunijas un Zviedrijas izstādē “Laikmetīgie pašportreti”, kas šomēnes skatāma Ūmeo laikmetīgās mākslas muzejā “Bildmuseet”.

Tā noslēdz divus gadus ilgus radošus meklējumus mākslas darbnīcās projekta dalībvalstīs, kur mākslinieki kopā ar dažādu sabiedrības kopienu ļaudīm pētīja jaunas pieejas pašportretu radīšanai. Projekta iniciatore, Turku mākslas akadēmijas mākslas vēsturniece Taina Eravāra uzskata, ka, tieši tradicionālajām mākslas formām izzūdot, laikmetīgajā mākslā pašportrets attīstījies par vienu no visspēcīgākajiem izteiksmes līdzekļiem. Pētot savu identitāti plašākā nozīmju kotekstā un izmantojot savu ķermeni kā instrumentu, mākslinieki risina tik būtiskus, visaptverošus un sabiedrībai aktuālus jautājumus kā vēl nekad. Laikmetīgajā mākslā mākslinieka pašportrets dialogā ar skatītāju nereti kļūst arī par viņa – vērotāja – pašizpausmi. Tāpēc projekta autori māksliniekiem devuši papildu uzdevumu – sniegt cilvēkiem, kuri ikdienā atrauti no “elitārās kultūras” procesa, iespēju izteikties un risināt sev būtiskus identitātes jautājumus mākslas valodā. Mākslinieks te ir tikai eksperts, kas virza un palīdz ikdienas cilvēkam radīt savu pašportretu.

Latviju šajā projektā pārstāv Starptautiskā fotogrāfijas vasaras skola ar trim radošajām darbnīcām. Ivetas Vaivodes darbnīcā Strazdumuižas neredzīgie iedzīvotāji veidoja pašportretus gan mālā, gan ar pults palīdzību, iemūžinot sevi foto. Savukārt Bolderājā fotogrāfi Andrejs Strokins un Kaspars Goba iesaistījuši vietējos iedzīvotājus darbnīcā, kur viņiem bijusi iespēja uzņemt savu attēlu vēsturiskajā multigrāfijas tehnikā. Turpat Bolderājas apkaimē grieķu māksliniece Eva Voutsaki aicinājusi vietējās iedzīvotājas papildināt savas vecās ģimenes fotogrāfijas ar zīmējumiem un tekstu, izveidojot pašportretus, kas atspoguļo viņu dzimtas stāstus un atmiņas.

Izstādes mājvietā Ūmeo topošie mākslinieki un mākslas skolotāji izvēlējušies strādāt ar bērniem. Ap 200 dažāda vecuma skolēni iesaistīti fotodarbnīcā, kur viņi centušies atveidot vai izpaust savus iešējos briesmoņus. Vēl cita projekta gaitā mākslinieki kopā ar bērnudārza audzinātājiem pētījuši, kā pašportretus veido un kā šo ideju saprot pavisam mazi, vienu līdz piecus gadus veci bērni.

Savukārt Igaunijas mākslas akadēmijas studenti veidojuši savas darbnīcas Igaunijas – Krievijas pierobežā Narvā, kur 96% iedzīvotāju ir krievvalodīgie. Projekta ietvaros pētīts, kā mākslas darbu radīšana palīdz rast kopīgu valodu savstarpēji svešajām Tallinas igauņu un Igaunijas pierobežas krievu kopienas ļaudīm.

Topošie mākslinieki eksperimentēja arī ar iespēju pilsētvides elementus padarīt par pašportreta sastāvdaļu. Tā, piemēram, kāda studente veidojusi pašportretu, fotografējot pamestu garāžu durvis un izstādot attēlus tā, lai numuri uz tām veido viņas personas kodu. Ar dažādiem eksperimentiem projektā piedalījās arī Turku Mākslas akadēmija un Īrijas Nacionālā mākslas un dizaina koledža.

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+