Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
29. novembris, 2013
Drukāt

Kā radušās milzīgās gāzes bumbas — zvaigznes?

Foto -  LETA/EPAFoto - LETA/EPA

epa03938228 An undated handout image released by the European Southern Observatory (ESO) on 06 November 2013 showing the Swiss 1.2-metre Leonhard Euler Telescope (front) and the ESO 3.6-metre telescope (rear) at ESO's La Silla observatory. La Silla, in the southern part of the Atacama Desert of Chile was ESO's first observation site. The site is set 2400 metres above sea level, providing excellent observing conditions. Today marks the 50th anniversary of the start of a fruitful relationship between ESO and Chile that has allowed both European and Chilean astronomy to push the boundaries of science, technology and culture forward into the future. On 06 November 1963, the initial agreement between the European Southern Observatory (ESO) and the Government of Chile, the Convenio, was signed, enabling ESO to place its telescopes beneath the exceptionally clear Chilean skies. EPA/S. LOWERY / HANDOUT HANDOUT EDITORIAL USE ONLY/NO SALES

Zvaigzne ir milzīga un spoža sakarsētas gāzes bumba. Zvaigznes satur lielu daudzumu ūdeņraža, kas ir galvenais enerģijas avots. Zvaigznes veido arī citi ķīmiskie elementi, piemēram, hēlijs, slāpeklis, skābeklis, dzelzs, niķelis un cinks. Visi zvaigžņu elementi atrodas gāzveida stāvoklī. Kā tās ir viedojušās? Žurnālā “Planētas Noslēpumi” paskaidrots, ka zvaigzne sāk veidoties, kad Visumā liels daudzums blīvi putekļu un gāzu mākoņi savācas vienkopus šāda mākoņa iekšienē.

Rotējošās daļiņas piesaista sev citas un visa šī grupa pieaug izmērā, tās pievilkšanas spēks kļūst spēcīgāks. Daļiņas veido milzīgu gāzes bumbu. Tā pieaug, spiediens iekšienē palielinās. Visbeidzot, spiediens kļūst tik liels, ka palielina gāzes temperatūru, un tā sāk spīdēt. Kad spiediens un temperatūra bumbas iekšienē kļūst jau ļoti lieli, iesākas kodoltermiskās reakcijas. Gāzes kļūst par zvaigzni. Cik ilgs laiks tam nepieciešams? Visdrīzāk, miljoniem gadu. Ja milzīgs daudzums vielas savācas kopā, lai izveidotu zvaigzni, tā būs ļoti liela, spoža un karsta.

Ja tā būs karstā zvaigzne, tās kodoltermiskā degviela ļaus tai spīdēt 100 000 000 gadu. Ja zvaigznes veidošanās procesā piedalīsies neliels daudzums vielas, zvaigzne būs neliela, blāva un auksta. Tās degviela sadegs ļoti lēnām, un tā spēs spīdēt simtiem miljonus gadu. Mūsu Saule ir vidēja izmēra zvaigzne. Tā ir 1 300 000 reižu lielāka par Zemi.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+