Kā rīkoties, ja banka plēš desmit ādas 45

Pirms trim gadiem steidzīgi vajadzēja naudu. Nekur citur nevarēju dabūt patēriņa kredītu kā vien Bigbankā, kuru ieteica draudzene, un 2008. gada 6. februārī aizņēmos 600 latu uz četriem gadiem. Vienu gadu, kamēr bija darbs, katru mēnesi bankai maksāju 25 latu un līdz 2009. gada 6. februārim biju samaksājusi 265,54 latus.

Reklāma
Reklāma

 

Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Tad mainīju darbu un vairs nespēju maksāt. Līgumi tika lauzti viens pēc otra. Lai līgumu lauztu un noslēgtu nākamo, man bija jāmaksā 50 lati.
Tad sākās jaunas problēmas ar darbu, nopelnīt varēja maz, naudas pietika, lai izvilktu dzīvību. Zvanīja Bigbank darbinieki, regulāri nāca īsziņas. Soda procenti auga. Piedāvāju, lai nodod manu lietu tiesai, taču banka to nedarīja.
Vēlāk, 2012. gadā, ar banku noslēdzu jaunu līgumu, četrus mēnešus maksāju pa 30 latiem, nomaksāti 120 lati, bet parāda summa un soda procenti nemazinās. Šogad noslēgts jauns līgums uz 6 mēnešiem, ik mēnesi jāmaksā 40 latu. Pēc tam man būs pilnībā jānomaksā soda procenti – 1269 lati. Tikai tad varēšu sākt atmaksāt pamatsummu – 2761,34 latus. Kopējais parāds tagad ir 4237,44 lati, bet pēc pēdējā līguma man līdz 2020. gadam jāsamaksā 5962,63 lati. Bankas darbiniece ieteica braukt uz ārzemēm peļņā… Ko man darīt? 
Iveta (vārds mainīts) Talsu novadā

 

Mūsu lasītāja 2008. gadā no “Bigbank” aizņēmās 600 latus, bet tagad jāatdod desmit reizes vairāk – gandrīz 6000 latu! Kā tas iespējams? Pētām līgumus un dokumentus, lai redzētu, kādā veidā banka dīrā desmit ādas. Visdrošākais praktiskais padoms – ejiet šai bankai garām ar lielu līkumu!

 

Ātrākais ceļš uz naudu! Tikai – kam?

CITI ŠOBRĪD LASA

Pirms pieciem gadiem Iveta aizņēmās 600 latus, jo dēlam vajadzēja detaļas automašīnai, bet pašai – jaunu ledusskapi. Viņa strādāja zivju cehā, un vairākas bankas atteicās dot patēriņa kredītu, jo saprata, ka strādnieces izpeļņa var sarukt vai arī šis darbs katru brīdi var beigties. Toties akciju sabiedrībai “Baltijas izaugsmes grupa” jeb BIG bija cita politika – tā dāsni izsniedza patēriņa kredītus, taču – uz ļoti lieliem procentiem. Ivetu apmierināja tas, ka katru mēnesi bankai būs jāmaksā tikai 25 lati. Taču četros gados – 1220,52 lati jeb divreiz vairāk, nekā paņēma! Vai autodetaļas un ledusskapis bija tik neatliekami vajadzīgi, ka vajadzēja pirkt faktiski par dubultu cenu?

Vēlāk akciju sabiedrība BIG pārtapa par “Bigbanku”. Tās devīze – Ātrākais ceļš uz naudu! Tikai jautājums – kam? Klientam vai bankai?

Piemēram, interneta vietnē www.sudzibas.lv varam lasīt daudzus līdzīgus bēdu stāstus.

Esmu parādā “Bigbankai” 800 latus, diemžēl tagad nevaru samaksāt. Viņi piedāvā pārslēgt līgumu, tad būšu parādā jau 2000 latus.

Mēs taisāmies tiesāties. Mans klients “Bigbankā” aizņēmās 600 latu, tagad banka prasa atdot ap 5000 latu. Kāpēc viņi tik ļoti cenšas uzkrājušos procentus ielikt pamatsummā? Tāpēc, ka tie nedrīkst būt lielāki par pamatsummu. Viņi piekopj ļoti viltīgu politiku un neinformē klientu par viņa tiesībām un visām iespējām. To var kvalificēt kā mānīšanu peļņas gūšanas nolūkos!

Man no 500 latiem parāda summa uzaugusi jau līdz 3700. Jāmaksā 10 gadus, es neredzu izeju un krītu arvien dziļāk bedrē. Viņi izmanto cilvēku nezināšanu.

Man tāda pati situācija, tikai auzu lauks lielāks – aizņēmos 4500, jāatdod 18 000. Neņemiet aizdevumus no Bigbank! Ja esat paspējis to izdarīt, tad esat lamatās!

 

Naudas nav, zirga nav, un vēl esmu parādā!

Šīs bankas darbības mehānisms ir gluži kā tautas pasakā.

Aiziet zemnieks uz banku aizņemties 100 latu. Baņķieris saka – jā, es tev došu 100 latu, bet pēc gada tu man atdosi 200 latu. Zemnieks piekrīt. Tad baņķieris saka – zini, es tevi nepazīstu, vajag nodrošinājumu! Un kā nodrošinājumu paņem zirgu.

Reklāma
Reklāma

Nu zemnieks iet ārā no bankas, bet baņķieris skrien pakaļ. – Zini, pēc gada tev būs grūti atdot 200 latu. Tādēļ 100 latu tu varētu atdot jau tagad! Zemnieks atkal piekrīt.

Pārnāk mājās un domā – kā tas gadījās? Naudas nav, zirga nav un vēl esmu 100 latu parādā!

Pirms pusotra gada Iveta “Bigbankai” uzrakstīja iesniegumu un lūdza paskaidrot, kā viņas paņemtie 600 lati uzauguši līdz vairāku tūkstošu parādam. Uz viņas 2012. gada 13. februāra iesniegumu banka atbildi sniedza tikai pēc gada – 2013. gada 26. februārī…

Rūpīgi izlasot šo atbildi un izsekojot noslēgto līgumu virknei, kļūst redzams, kādā veidā banka gūst fantastisku peļņu.

Tātad 2008. gada 6. februārī Iveta no AS BIG aizņēmās 600 latu uz 48 mēnešiem. Ikmēneša maksājums – 25 lati. Iveta apņēmās bankai atdod arī lielus procentus – 615,52 latus un komisijas naudu – 5 latus, kopā – 1220,52 latus.

Kad klientei radās problēmas ar darbu, banka laipni piedāvāja noslēgt citu līgumu. Ļoti viltīgu – atlikušos parāda procentus iekļaujot pamatsummā, bet kopējo procentu likmi palielinot. Kad 2009. gada 6. februārī Iveta ar “Bigbanku” noslēdza otru līgumu, tajā bija rakstīts, ka Iveta no bankas aizņemas (!) 710,26 latus. Taču šo naudu viņa nekad nav redzējusi, jo banka to uzreiz ieskaitīja savā kontā Ivetas parāda nomaksai, kas palicis no agrāk noslēgtā, pirmā līguma. Nu ik mēnesi viņai bija jāmaksā 25,45 lati, taču ļoti ilgi – vairs ne četrus, bet jau vairāk nekā 8 gadus, līdz 2017. gada 1. jūnijam. Būs jāsamaksā arī procenti – 1846,85 lati un komisijas nauda – 18 lati, kopā – 2575,11 lati!

Kaut arī Iveta daļu parāda bija nomaksājusi, no bankas paņemtā summa jau bija četrkāršojusies!

Iveta joprojām pelnīja maz un knapi spēja savilkt galus, krājās parāds. Bankas darbinieki bija uzstājīgi, un 2010. gada 13. janvārī Iveta ar “Bigbanku” noslēdza trešo līgumu. Tajā rakstīts, ka Iveta no bankas aizņemas jau 1098,05 latus. Taču viņa šo naudu nav rokās turējusi, jo banka atbilstoši līgumam to ieskaitīja savā kontā iepriekšējā, otrā līguma parāda nomaksai, Ivetai netika ne santīma. Ikmēneša maksājums ir lielāks – 36,74 lati un termiņš jau ir 10 gadi, līdz 2020. gada februārim.

Vēl pēc septiņiem mēnešiem, 2010. gada 16. augustā Iveta ar “Bigbanku” noslēdza jau ceturto līgumu. Tajā rakstīts, ka viņa no bankas aizņemas 1442,34 latus uz 10 gadiem, līdz 2020. gada augustam. Protams, banka Ivetai nekādu naudu neizsniedza, bet visu šo summu atkal ieskaitīja savā kontā, lai dzēstu Ivetas parādu, kas izriet no iepriekšējā, trešā līguma. Nu viņai ik mēnesi bankai jāmaksā 49,61 lats, un kopējā summa, kas būs jāatdod, ir 5962,63 lati!

Šā gada 18. februārī Iveta parakstīja vienošanos par parāda dzēšanu. Tagad viņai sešus mēnešus jāmaksā nevis 49,61, bet tikai 40 latu. Toties jau vasaras beigās, kad šis termiņš beigsies, uzreiz būs jāsamaksā parāds, ko banka sarēķinājusi jau 2761,34 latus! Skaidrs, ka viņai šādas naudas nav. Tad vienošanās paredz otru variantu – Ivetai jāslēdz vēl viens, nu jau piektais līgums uz vēl ilgāku laiku!

Rezumēsim. Iveta aizņēmās 600 latu. Viņa bankai jau samaksājusi 630 latus. Un vēl ir parādā gandrīz sešus tūkstošus! Patiesībā viņa ir nonākusi bankas verdzībā, un tās darbinieki nekaunas ieteikt, lai brauc uz ārzemēm un desmit gadus vergo bankas labā…

Katrā līgumā ierakstīts it kā nevainīgs teikums, ka tam piemērojami vispārējie noteikumi. Klients tos parasti neizlasa, taču patiesībā šie Vispārējie noteikumi ir ļoti drakoniski, jo kavējuma gadījumā paredz milzīgus līgumsodus.

Šāds ir “Bigbank” ātrais ceļš pēc naudas – bankas darbinieki, izmantojot klienta nezināšanu, panāk, ka viņš paraksta arvien jaunus līgumus, uz garāku termiņu un ar lielākiem procentiem, bet iepriekšējā līguma kavējuma naudu iekļauj aizņēmuma pamatsummā, kuru klientam neizsniedz, ieskaitot it kā iepriekšējā līguma parāda dzēšanai…

Ivetai ir 54 gadi, vidusskolas izglītība. Viņa dzīvo mazpilsētā, strādā zivju cehā, liek kārbiņās šprotes un no banku lietām daudz neko nesaprot.

 

Tiesāšanās kā dzīves skola

Jau 2008. gada 22. novembrī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kurš nepilna gada laikā bija saņēmis 20 sūdzības par “Bigbanku”, izdeva administratīvo aktu un uzdeva tai pārtraukt pildīt līgumus, kuri nav apspriesti ar kredīta ņēmējiem un paredz nesamērīgi lielus līgumsodus. (Šo PTAC lēmumu var atrast Latvijas kredītņēmēju asociācijas (LAKRA) mājaslapas www.kreditnemeji.lv blogā).

Nupat, šā gada 27. maijā privātpersona Inga Lapiņa iesniedza Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldei un Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokuroram iesniegumu par krimināllietas ierosināšanu pret juridisku personu – AS BIGBANK Latvijas filiāli. Inga Lapiņa uzskata, ka “Bigbankas” darbības ir kvalificējamas pēc Krimināllikuma 183.panta – izspiešana, un lūdz ierosināt kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 201. panta – augļošana. Par dažāda veida aizdevumiem, kuri izdarīti, apzināti izmantojot aizdevuma ņēmēja smago materiālo stāvokli, un kuru nosacījumi ir viņam pārmērīgi apgrūtinoši (augļošana), soda ar brīvības atņemšanu līdz 5 gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām.

Kredītņēmējus aizstāv Latvijas kredītņēmēju asociācijas (LAKRA). Tās konsultants, finansists Aivars Rudi secināja, ka Ivetas situācija ir labvēlīga tādā ziņā, ka viņai nav citu kredītu un nepieder nekustamais īpašums, ko banka varētu atņemt. Ja Iveta sekos bankas ieteikumam un parakstīs piekto līgumu par lielāku summu, tam var sekot arī sestais un septītais. Vai audzēsim parādu līdz miljonam?

Jau tagad vērts apsvērt, vai ir jēga maksāt 40 latu mēnesī, no kuriem lielākā daļa aiziet procentos un kavējuma naudas atmaksai, bet pamatsumma tikpat kā nemazinās.

Iveta tūdaļ var rakstīt bankai iesniegumu un prasīt noslēgt jaunu, saprātīgu līgumu – atgriezties pie 600 latu kredīta, kuru viņa ir reāli paņēmusi. Sev jāatstāj otrs eksemplārs ar bankas atzīmi par saņemšanu. Protams, banka šādai prasībai nepiekritīs, taču Ivetas rīcība būs dokuments, ka viņa izrādījusi iniciatīvu parāda nomaksai. Tas noderēs tiesā.

Ja banka nepiekrīt noslēgt jaunu līgumu uz saprātīgiem noteikumiem, Iveta neko nemaksā un neparaksta, un gaida, kamēr banka iesniedz prasību tiesā. Pat, ja tiesa lems, ka Iveta no bankas ir aizņēmusies 1442 latus, kā rakstīts ceturtajā līgumā, tomēr tas ir daudz mazāk nekā 5962 lati, kurus tagad prasa. Kad stāsies spēkā tiesas spriedums, tiks apturēti visi līgumsodi, kavējuma naudas un procenti. Summa var pieaugt tikai par 6 % gadā (tie ir Civillikumā noteiktie likumiskie procenti) no neatmaksātās aizņēmuma pamatsummas. Kavējuma naudai nekādi procenti neaugs!

Pašlaik, ja ir viens izpildraksts, tiesu izpildītājs no algas vai pensijas var atvilkt līdz 30 %. No nākamā gada 1. janvāra stāsies spēkā likums, kas noteiks, ka, piedzenot parādu, cilvēkam jāatstāj summa vismaz minimālās mēnešalgas apmērā, lai viņš varētu izdzīvot. Ja ir apgādājamie, vēl vairāk. Pašlaik minimālā alga ir 200 latu. Valdība sola, ka nākamgad tā būs 225 lati.

 

UZZIŅA

Latvijas kredītņēmēju asociācija (LAKRA) atrodas Rīgā, Artilērijas ielā 15–7, tālrunis 20042039. Konsultācijas notiek pēc iepriekšēja pieraksta.

SVARĪGI

• Atcerieties, ka augļotāji nav jūsu draugi! Viņu uzdevums ir vairot savu, nevis jūsu turību. Tādēļ piedāvātos dokumentus vērtējiet ļoti kritiski. Neparakstiet tūdaļ uz vietas, paņemiet uz mājām, parādiet kādam juristam!

• Ja tiek kavēti maksājumi, kreditori speciāli nesniedz prasību tiesā, jo viņiem tas nav izdevīgi. Kamēr lieta nav iesniegta tiesā, līgumsodus un procentus var audzēt bezgalīgi!

• Nekad nedrīkst ņemt kredītu, lai atmaksātu citu kredītu! Tad parasti iekrīt slazdos, no kuriem vēl grūtāk izkļūt.