Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
20. augusts, 2013
Drukāt

Kā rīkoties, sastopoties ar bīstamo cimdiņkrabi?

Foto - Solvita StrāķeFoto - Solvita Strāķe

Kas tas par dīvainu krabi, kas parādījies jūrā pie Latvijas krastiem un ir inficēts ar parazītiem, kuri apdraud cilvēku veselību? Par to ir jāceļ trauksme. Jūrā taču peldamies! 
Elva Lūse Rīgā


 

Runa ir par nevēlamo ieceļotāju mūsu ūdeņos – Ķīnas cimdiņkrabi (Eriocheir sinensis), paskaidro Latvijas Hidroekoloģijas institūta jūras monitoringa nodaļas vadošā pētniece Solvita Strāķe. Šie Austrumāzijas jūrās dzīvojošie krabji, kas galvenokārt pārtiek no gliemežiem, savā dzimtenē bieži vien pārnēsā cilvēku veselībai kaitīgu parazītu – plaušu trematodi. Publicētie dati rāda, ka, ēdot suši un citus jēlus vai pusjēlus krabju gaļas produktus, ar to saslimuši vairāk nekā 20 miljoni cilvēku pasaulē, pamatā Āzijas valstīs. Eiropā un Baltijas jūrā šis parazīts pagaidām nav konstatēts, jo šeit krabis ēd citas gliemežu sugas, kas šobrīd nav šā parazīta nēsātājas, mierina S. Strāķe. Taču vērts atcerēties, ka Ķīnas cimdiņkrabji ir lieliski ceļotāji, un nav iespējams simtprocentīgi paredzēt, vai tie nav plaušu trematodes parazītu nēsātāji.

“Ja esat noķēruši cimdiņkrabi, nebūtu vēlams to laist atpakaļ dabā, jo Eiropā tas atrodas ārpus likuma un var būt agresīvs pret vietējām sugām,” brīdina S. Strāķe.

Šo krabi pēdējos gados redzējuši daudzi Latvijas zvejnieki, kas zvejo ar tīkliem, kuros tie mēdz ieķerties. Cimdiņkrabja priekšējās spīles klātas ar tādu kā pūkojumu, kas saplok, krabi izvelkot no ūdens. Dzīvnieka galvkrūšu vairogs var sasniegt 8 – 10 cm.

“Par tiem mums ziņojuši gan no Kurzemes – Liepājas un Ventspils puses piekrastes, gan Pierīgas, kur tie izzvejoti Daugavā, Kīšezerā un citās upēs un ezeros. Pagaidām nav signālu no Salacas. Tāpat nav ziņots par citu ievazātu krabju sugu dubļ-krabi, kas izskatā ir stipri līdzīgs cimdiņkrabim un jau atrasts Igaunijā,” stāsta S. Strāķe.

Dabas aizsardzības pārvalde un Latvijas Hidroekoloģijas institūts informē, ka šī suga ir ļoti izturīga, jo spēj pielāgoties dažādām ūdens temperatūras svārstībām, samazinātam skābekļa, sāļuma un pH daudzumam, un ir iecietīga pret stipri piesārņotiem ūdeņiem.

Dzīvnieki var pārvietoties pat vairākus simtus kilometru pa upes straumi. Krabis ir vis
ēdājs, iecienītas tā ēdienkartes sastāvdaļas ir dažādi augi, aļģes, bezmugurkaulnieki (gan mīkstu, gan cietu čaulu), nelielas zivis, kā arī divvāku gliemenes. Pats krabis noder par barību plēsīgām zivīm, bridējputniem, upju ūdriem un jenotiem.

Galveno savu dzīves daļu krabji pavada upēs. No viena līdz četru gadu vecumam, kas pavadīts saldos vai iesāļos ūdeņos, krabju tēviņi un mātītes migrē lejup pa straumi un iesāļajos ieteku ūdeņos sasniedz dzimumgatavību. Dzimumgatavību Eiropas upēs krabis sasniedz 3 – 5 gados, dzimtenē Ķīnā 1 – 2 gados. Vienā perēšanas reizē krabju mātītes var dot no 100 000 līdz 1 000 000 olu.

Pie Baltijas jūras pirmais Ķīnas cimdiņkrabja īpatnis tika noķerts Vācijā 1912. gadā Alleras upē. Mūsdienās Ķīnas cimdiņkrabja atradnes jau ir sastopamas gar visu Baltijas jūras piekrasti, arī Rīgas līcī. Vēl deviņdesmito gadu sākumā Daugavā atrada tikai retus cimdiņkrabjus, bet nu situācija strauji mainās.

 

Uzziņa

Ja esat noķēruši Ķīnas cimdiņkrabi:

* Neatlaidiet to atpakaļ dzīvu!

* Uzņemiet dzīvnieka foto tuvplānā.

* Atzīmējiet precīzu krabja atrašanas un noķeršanas vietu.

* Sasaldējiet to vai iekonservējiet ar alkoholu.

* Paziņojiet par krabja atradumu Latvijas Hidroekoloģijas institūtam – solvita.strake@lhei.lv; tālr. 67610850.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+