Kā rodas hiperpensijas? 1
“Tagad visi šūmējas par pensijām, bet es nevaru izprast, kur rodas hiperpensijas kā Valsts prezidentam! Gadā 55 000 latu pensijā. Cik tad lielas bija sociālās iemaksas? Varbūt vajag revidēt likumu, lai pensijas nebūtu tik lielas?” mums pa redakcijas bezmaksas tālruni vaicāja Reinis Tenbergs Talsu novadā.
Līdzīgus jautājumus saņēmām arī, kad Latvijas iedzīvotāju pasta kastītēs nonāca bezmaksas izdevums “Vienotība, pietiek!”, kur bija lasāms, ka labklājības ministres Ilzes Viņķeles vīrs Juris Viņķelis saņemot pensijā ap 1400 latiem mēnesī. Vairāki “Latvijas Avīzes” lasītāji lūdza noskaidrot, vai patiešām un kādā veidā J. Viņķelis ticis pie šāda pensijas apjoma.
Viņķelim pensiju ieturēja, vēlāk atmaksāja
Sazinoties ar Juri Viņķeli personīgi, noskaidrojās, ka pensijā viņš aizgāja 2009. gada otrajā pusē un kopš tā laika Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) aprēķinātā un piešķirtā ikmēneša pensija ir 1100 latu “uz rokas”. Kāpēc viņam atšķīrusies amatpersonu deklarācijā norādītā pensija 2009., 2010. un 2011. gadā? Skaidrojums tam esot pavisam vienkāršs. Pensijā viņš aizgāja 2009. gada otrajā pusē (pusgadu bijis bezdarbnieks), tomēr drīz vien viņš atgriezās darba tirgū, un, kā zināms, 2009. gadā strādājošajiem pensionāriem tika samazināta pensija par 70%. Taču pēc Satversmes tiesas sprieduma nākamajā gadā nesamaksātā pensijas daļa tika atmaksāta. Kā jau norādīts 2011. gada amatpersonas deklarācijā, Juris Viņķelis gadā pensijā saņem 13 510 latu.
Pensijas virs tūkstoša
Salīdzinājumam – Valsts prezidents Andris Bērziņš gadā pensijā saņem 54 995 latus jeb valstī lielāko pensiju. Veiksmes atslēga tikšanai pie tik lielām pensijām ir augsti apmaksāti darbi laikā, kad valstī vidējā alga tautsaimniecībā bija zema. Ko īsti tas nozīmē? Iedomāsimies cilvēku, kurš visu mūžu nostrādājis vienā amatā vienā uzņēmumā. Tiklīdz ekonomiskā situācija pasliktinās, algu viņam samazina, bet labajos gados algu paaugstina. Lai šos ienākumus būtu iespējams savstarpēji salīdzināt, pensiju aprēķiniem izmanto pieņemtu tautsaimniecības koeficientu, kuru reizina ar algu. Teiksim, sliktajos gados – 1996., 1997., 1998. gadā – koeficients savulaik bijis pat 4. (Alga tiek sareizināta ar 4!) Taču vēlākos gados koeficients sarucis zem 1. (2011. gadā koeficients bija 0,79, ar ko tiek reizināta alga).
Kā zināms, Andris Bērziņš laikā no 1993. līdz 2004. gadam bija a/s “Latvijas Unibanka” prezidents. Arī Jurim Viņķelim laikā, kad bija augsts tautsaimniecības koeficients, bijusi ļoti laba alga.
(1997. gadā viņš kā no “TB”/LNNK ievēlēts Saeimas deputāts, tobrīd ārsts, dabūja veselības valsts ministra amatu Andra Šķēles pirmajā valdībā. Vēlāk bijis tēvzemiešu premjera Guntara Krasta un ekonomikas ministra Vladimira Makarova biroju vadītājs). Turpretī viņa vecākajai māsai pavisam nepaveicās – tieši tajos gados bija bezdarbniece, un viņas pensija tagad ir zem 200 latiem. Turklāt samērā augsts koeficients bija arī 2009. gadā, kad J. Viņķelis nolēma iet priekšlaicīgā pensijā (tiesības iet agrāk pensijā J. Viņķelim bija kā politiski represētajam, turklāt, aprēķinot pensiju, ņēma vērā kompensāciju par cietumā pavadītajiem diviem gadiem). Tiem, kam šobrīd ir labi apmaksāta darbavieta, priekšlaicīgā pensijā iet vairs nav izdevīgi, drīzāk jāturpina iemaksāt sociālās iemaksas līdz brīdim, kad ekonomiskā situācija, iespējams, atkal mainīsies. Par koeficienta ietekmi uz pensiju “Latvijas Avīze” jau rakstījusi agrāk (piemēram, intervijā “Andris Siliņš: tas ir attieksmes jautājums”, 27.11.2012.).
Valstī pensijas, kas pārsniedz 1000 latu robežu, 2011. gadā saņēma 730 cilvēki.
Nekā nelikumīga
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) uzsver, ka lielās pensijas nav nelikumīgi iegūtas, turklāt valstij esot ekonomiski izdevīgi, ja strādājošajiem ir lielas algas un sociālajā budžetā nonāk lielākas sociālās iemaksas. Kā atminamies, tieši A. Barča savulaik arī ierosināja atcelt sociālo iemaksu griestus ar motīvu – speciālajā budžetā papildus iegūt 59 miljonus latu. Šos griestus atcēla 9. Saeima, lai gan Labklājības ministrija esot pretojusies, jo darba devējiem tas bijis papildu slogs. Pieņemtie likuma grozījumi stājās spēkā 2009. gada 1. janvārī un būs spēkā līdz šā gada 31. decembrim.
Labklājības ministrijas komunikācijas nodaļas vadītāja Marika Kupče informē: “Lai nepārkāptu saprātīguma principu, Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmā ar 2014. gadu paredzēts atjaunot sociālās apdrošināšanas iemaksu griestus.”
Sociālā nevienlīdzība starp iedzīvotājiem varētu tikai pieaugt, jo “pēdējos gados valstī ir strauji pieaudzis to darbinieku skaits, par kuriem iemaksas veica no algas, kas nepārsniedza minimālo algu valstī. Laikā no 2000. gada tie bija vidēji 25% no darbinieku kopskaita, 2011. gadā tas palielinājies līdz 36,9%,” stāsta M. Kupče.
Tomēr Saeimas deputāte Aija Barča ir pārliecināta, ka par atgriešanos pie griestiem vēl gaidāmas smagas diskusijas. Kā liecina viņas pašas deklarācija, A. Barčas pensija ir vien 4333 lati gadā. “Jā, tā ir daudz mazāka, jo 90. gados nebiju vadošos amatos”
Pensionāru skaits un vecuma pensijas vidējais apmērs (2012. gada pēdējais ceturksnis)
| Pensionāru skaits | 583406 |
| no tiem vecuma pensionāri | 483595 |
| Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēju skaits | 18806 |
| Ikmēneša izmaksāto vecuma pensiju vidējais apmērs (Ls) | 181,28 |
| No jauna piešķirto vecuma pensiju mēneša vidējais piešķirtais apmērs (Ls) |
205,41 |
| Pensionāru skaits uz 1000 iedzīvotājiem | 288 |
Avots: www.csb.gov.lv
