Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
7. janvāris, 2015
Drukāt

Kā rodas skolēnu “pērles”? (1)

Foto - LETAFoto - LETA
"Pērļu" izlase

Daļa no Vēstures skolotāju biedrības publicētajām skolēnu "pērlēm":

Svētā Trīsvienība – kristiešu dievs bija Trīssievīgs.

Auglīgais pusmēness – mēness fāze, kad vislabāk ieņemt bērnu.

Irigācija – mākslīgā apaugļošana Ēģiptē un Divupē vai mukšana no Latvijas, galvenokārt uz Irlandi.

Iskolats – mūžīgie Latvijas brīvības meklējumi, ko iesāka jaunlatvieši un turpināja jaunstrāvnieki, bet jau ar citu saturu un formu; parādu piedziņa krievu cara laikos; senākie, pirmie lati.

"Jaunais kurss" – ieviesa ASV prezidents, kad Vilsons nolēma, ka pietiek svinēt 1. pasaules kara beigas un jāizbeidz dzeršana.

Čeka – reģistrēšanās lidojumam, izziņo lidostā.

PSKP ģenerālsekretārs – armijas ģenerāļa palīdze, ofisa vadītāja.

Kulaki – dūres, dūru cīņas Senajā Grieķijā, kas uzzīmētas vāzēs.

Patrons – saukts arī par munīciju.

"Mazā Lietuva" – lietuviešu mīlestība pret savu valsti, ko gribas saņemt plaukstā un apmīļot.

Brežņeva doktrīna – Padomju Vienības valdniekam Brežņevam bija slikta veselība, tāpēc viņam vienmēr līdzi brauca doktrīna, kas viņu pieskatīja.

Līdums – visos laikmetos bija cilvēki, kas gribēja izkalpoties un pielīst valdniekiem.

Zelta orda – to dod par nopelniem valsts labā. Pasniedz parasti prezidents savā pilī.

Hanza – Rīgas māsa. Rīgai toreiz bija arī māte Lībeka.

Ķoniņi – nelieli putniņi.

Muižniecība – muižu skaita samazinājums līdz niecībai, ko atnesa zviedru politika Vidzemē. Tas ļāva latviešiem nedaudz uzelpot un iegūt liekāku kultūras telpu.

Klaušu muiža – muižnieki savās muižās noklausījās zemnieku sarunas, baidoties no zemnieku sacelšanās.

Spartieši – precīzi neatceros. Zinu, ka mūsdienās tā sauc hokeja un basketbola komandas.

Maiji – maija svētki, ko svinēja Krievijā par godu Oktobra svētkiem.

Persieši – kaķu suga, tiem ir ļoti gara spalva, ko grūti izķemmēt.

Eseri – PSRS iedzīvotāji (krieviski sauca par sssr).

Par skolēnu “pērlēm” vēstures kontroldarbos var pasmieties, bet var arī secināt, ka precīzāk jāskaidro vēstures jēdzieni, taču nekādā gadījumā nevajadzētu domāt, ka tie raksturo Latvijas skolēnu kopējo zināšanu līmeni vēsturē.

Tā par gada nogalē tīmeklī daudzviet publicētajiem un apspriestajiem vidusskolēnu vēstures jēdzienu skaidrojumiem saka Vēstures skolotāju biedrības pārstāvji. Tieši biedrības mājas lapā tīmeklī sākotnēji parādījās skolēnu atklāsmes, ko trīs gadu laikā apkopojuši vairāki vēstures skolotāji. Vēstures skolotāju biedrības priekšsēdētājs Valdis Klišāns teica, ka bijis nepatīkami pārsteigts, kad apkopojumu, kas vispār bijis domāts “vēstures skolotāju iekšējai lietošanai”, bez atsauces pārpublicējusi ziņu aģentūra, pēc tam daudzi portāli un komentāros izskanējuši pārmetumi vēstures skolotājiem, ka tie neprotot iemācīt vēsturi. Viena skolēna kļūdainā atbilde vispārināta, it kā visi skolēni tā domātu.

Siguldas Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja Inese Berga atzīst, ka apkopojumā iekļautas dažas “pērles” arī no viņas krājumiem. Viņas pieredze liecina, ka “pērles” visbiežāk rodas tieši tad, kad skolēniem kontroldarbos jāskaidro kādi jēdzieni. Ja kontroldarbs izveidots testa veidā un skolēniem tikai jāatzīmē pareizais variants, kuriozas kļūdas gadās krietni retāk. I. Berga secinājusi: skolotājiem ļoti precīzi jāizskaidro dažādi jēdzieni un arī ar anekdošu stāstīšanu stundas laikā labāk neaizrauties, ja vien skolotājs nav gatavs sīki izskaidrot, kas ir anekdotē minētie tēli. Pirms daudziem gadiem droši varēja stāstīt anekdotes par Čapajevu, bet tagad sīki jāskaidro, kas bija sarkanie un baltie, jo mūsdienu bērniem sarkanie saistās ar indiāņiem, nevis sarkano armiju.

“Mūsdienu bērniem ir pavisam citas asociācijas. Piemēram, stāstot par antīko laikmetu, pieminu Homēru, bērni uzreiz: jā, jā, Homērs Simpsons. Sākumā tas krita uz nerviem, tagad jau esmu pieradusi,” stāsta skolotāja. Gadās, ka skolēni pārklausās. Piemēram, kolēģe stāstījusi par gladiatoru cīņām Senajā Romā. Bērniem uzdots mājās uzzīmēt, kā tas varēja izskatīties. Viens uzzīmējis aligatorus…

Dažkārt skolēni, nezinot pareizo atbildi, kontroldarbā pajoko, sniedzot apzināti smieklīgu atbildi.Vakar Vēstures skolotāju biedrības mājaslapā vsb.lv V. Klišāns papildus skaidroja: “Ziemassvētku laikā mūsu biedrības mājas lapā tika publicēts materiāls “Ar smaidu par vēsturi”, kurā tika apkopoti vienas skolas atsevišķu audzēkņu “domugraudi”. Tie tapuši trīs gadu laikā, aptuveni 230 dažāda intelekta, sekmības/nesekmības un nelielas dzīves pieredzes skolēniem katru mācību gadu rakstot 6 tematiskās ieskaites, proti, 230 skolēni x 6 ieskaites x 3 mācību gadi = (aptuveni) 4140 skolēnu izpildītas A4 lapas. Katrā tematiskajā ieskaitē vidēji bija prasīti 5 vēstures jēdzienu skaidrojumi, tātad “pērles” atlasītas no 20 700 dažādiem skaidrojumiem. Priecē, ka vsb.lv kļuvusi pazīstama mediju telpā, tādējādi vēstures skolotāji ieguvuši plašākas iespējas popularizēt savu viedokli. Diemžēl pārpublicējums ieguva pilnīgi citādu nokrāsu, jo skolēnu kleksīši tika pasniegti kā tendence jeb vispārinājums: “…skolēni skaidrojuši”, “…skolēni dēvējuši”, “…skolēni bijuši pārliecināti”. Šāda interpretācija izraisīja arī adekvātu lasītāju reakciju: “kas tajās skolās notiek”, “kāpēc skolotājiem jāpalielina alga”, “kas notiek ar mūsu jaunatni”, “visas valsts debilizācija” utt. Ar līdzīgām “pērlēm” sastopas jebkurš skolotājs jebkurā priekšmetā un jebkurā savas darba dzīves posmā – gan 80. gados, gan 21. gadsimtā. Droši vien, ka tikai pedagogi ar lielāku pieredzi spēj atšifrēt šo “pērļu” autoru domugājienu – sajauktās frāzes, tēlus, vārdus un pat skaņas, bet reizēm radošus centienus uzrak­stīt vienalga ko, ka tikai tukšā vieta kontroldarbā aizpildīta.”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Ja paņemtu literatūru, tur šādu domu pērļu būtu vēl vairāk. Piemēram: “lai gan Edgars mīlēja Kristīni, visu naudu viņš nodzēra viens pats”.

Draugiem Facebook Twitter Google+