Foto – LETA

Kā rodas skolēnu “pērles”? 1

Par skolēnu “pērlēm” vēstures kontroldarbos var pasmieties, bet var arī secināt, ka precīzāk jāskaidro vēstures jēdzieni, taču nekādā gadījumā nevajadzētu domāt, ka tie raksturo Latvijas skolēnu kopējo zināšanu līmeni vēsturē.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Lasīt citas ziņas

Tā par gada nogalē tīmeklī daudzviet publicētajiem un apspriestajiem vidusskolēnu vēstures jēdzienu skaidrojumiem saka Vēstures skolotāju biedrības pārstāvji. Tieši biedrības mājas lapā tīmeklī sākotnēji parādījās skolēnu atklāsmes, ko trīs gadu laikā apkopojuši vairāki vēstures skolotāji. Vēstures skolotāju biedrības priekšsēdētājs Valdis Klišāns teica, ka bijis nepatīkami pārsteigts, kad apkopojumu, kas vispār bijis domāts “vēstures skolotāju iekšējai lietošanai”, bez atsauces pārpublicējusi ziņu aģentūra, pēc tam daudzi portāli un komentāros izskanējuši pārmetumi vēstures skolotājiem, ka tie neprotot iemācīt vēsturi. Viena skolēna kļūdainā atbilde vispārināta, it kā visi skolēni tā domātu.

Siguldas Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja Inese Berga atzīst, ka apkopojumā iekļautas dažas “pērles” arī no viņas krājumiem. Viņas pieredze liecina, ka “pērles” visbiežāk rodas tieši tad, kad skolēniem kontroldarbos jāskaidro kādi jēdzieni. Ja kontroldarbs izveidots testa veidā un skolēniem tikai jāatzīmē pareizais variants, kuriozas kļūdas gadās krietni retāk. I. Berga secinājusi: skolotājiem ļoti precīzi jāizskaidro dažādi jēdzieni un arī ar anekdošu stāstīšanu stundas laikā labāk neaizrauties, ja vien skolotājs nav gatavs sīki izskaidrot, kas ir anekdotē minētie tēli. Pirms daudziem gadiem droši varēja stāstīt anekdotes par Čapajevu, bet tagad sīki jāskaidro, kas bija sarkanie un baltie, jo mūsdienu bērniem sarkanie saistās ar indiāņiem, nevis sarkano armiju.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Mūsdienu bērniem ir pavisam citas asociācijas. Piemēram, stāstot par antīko laikmetu, pieminu Homēru, bērni uzreiz: jā, jā, Homērs Simpsons. Sākumā tas krita uz nerviem, tagad jau esmu pieradusi,” stāsta skolotāja. Gadās, ka skolēni pārklausās. Piemēram, kolēģe stāstījusi par gladiatoru cīņām Senajā Romā. Bērniem uzdots mājās uzzīmēt, kā tas varēja izskatīties. Viens uzzīmējis aligatorus…

Dažkārt skolēni, nezinot pareizo atbildi, kontroldarbā pajoko, sniedzot apzināti smieklīgu atbildi.Vakar Vēstures skolotāju biedrības mājaslapā vsb.lv V. Klišāns papildus skaidroja: “Ziemassvētku laikā mūsu biedrības mājas lapā tika publicēts materiāls “Ar smaidu par vēsturi”, kurā tika apkopoti vienas skolas atsevišķu audzēkņu “domugraudi”. Tie tapuši trīs gadu laikā, aptuveni 230 dažāda intelekta, sekmības/nesekmības un nelielas dzīves pieredzes skolēniem katru mācību gadu rakstot 6 tematiskās ieskaites, proti, 230 skolēni x 6 ieskaites x 3 mācību gadi = (aptuveni) 4140 skolēnu izpildītas A4 lapas. Katrā tematiskajā ieskaitē vidēji bija prasīti 5 vēstures jēdzienu skaidrojumi, tātad “pērles” atlasītas no 20 700 dažādiem skaidrojumiem. Priecē, ka vsb.lv kļuvusi pazīstama mediju telpā, tādējādi vēstures skolotāji ieguvuši plašākas iespējas popularizēt savu viedokli. Diemžēl pārpublicējums ieguva pilnīgi citādu nokrāsu, jo skolēnu kleksīši tika pasniegti kā tendence jeb vispārinājums: “…skolēni skaidrojuši”, “…skolēni dēvējuši”, “…skolēni bijuši pārliecināti”. Šāda interpretācija izraisīja arī adekvātu lasītāju reakciju: “kas tajās skolās notiek”, “kāpēc skolotājiem jāpalielina alga”, “kas notiek ar mūsu jaunatni”, “visas valsts debilizācija” utt. Ar līdzīgām “pērlēm” sastopas jebkurš skolotājs jebkurā priekšmetā un jebkurā savas darba dzīves posmā – gan 80. gados, gan 21. gadsimtā. Droši vien, ka tikai pedagogi ar lielāku pieredzi spēj atšifrēt šo “pērļu” autoru domugājienu – sajauktās frāzes, tēlus, vārdus un pat skaņas, bet reizēm radošus centienus uzrak­stīt vienalga ko, ka tikai tukšā vieta kontroldarbā aizpildīta.”