Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
15. jūlijs, 2015
Drukāt

Kā sadalīt bēgļu slogu (6)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Bēgļu pirmā pietura – Malta

Maltā ceļu uz atvērto bēgļu centru “Marsa” zina ikviens. Taksometra šoferis stūrē cauri vienstāva māju rajonam aizvien tālāk no Valetas dzīvākajām ielām un sabiedriskā transporta līnijām. “Tā ir bijusī skola. Visbiežāk bēgļu centrus iekārto tieši neizmantoto skolu kompleksos,” stāsta jaunais puisis, griezdams asā līkumā. “Marsa” centrs ir rūpīgi nokrāsota, dzeltenīga ēka ar augstu metāla žogu un pagalmu dziļumā. Bēgļu atvērtais centrs nozīmē, ka šeit mitinās tie iebraucēji, kuri ieguvuši tiesības palikt valstī un kuri var arī strādāt un uzturēties ārpus slēgtās zonas. Ģimenes, lielākoties sievietes un bērni, kā arī vīrieši, kuri Maltā ieradušies pa vienam, dzīvo atsevišķos kompleksos. Šis ir tikai viens no centriem Rīgas izmēra lielajā Maltā ar 400 000 iedzīvotāju. Vēl vairāki ir izvietoti lidostas tuvumā, arī slēgtie, kas nozīmē, ka tur uzturas iebraucēji, kuri salu sasnieguši laivās un kuru palikšanas iespēja Maltā vēl tiek izskatīta.

Bumba ar laika degli

Malta ir starp tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas saņem vislielāko patvēruma pieprasījuma skaitu no cilvēkiem, kuri laivās no Lībijas Ziemeļ­āfrikā sasniedz Eiropas krastus. Pērn tie bijuši 1300 lūgumi, bet kopumā no 2010. līdz 2014. gadam Malta saņēmusi 7740 lūgumu, un no tiem tas apstiprināts 5460 cilvēkiem.

Lai gan patlaban Eiropas Komisija visnoslogotāko valstu sarakstā izcēlusi Itāliju un Grieķiju, situācija Maltā, kā saka vietējie, ir bumba ar laika degli. “Mēs visu laiku vērojam, ko darīs Itālija. Ja tur pēkšņi mainīsies valdība un pie varas nāks radikāļi, kuri atteiksies pieņemt laivas un tās dosies pie mums, mums būs lielas problēmas, Maltu bēgļi pārplūdinās vienas diennakts laikā,” tā saka laikraksta “Times of Malta” žurnālists Hermans Greks. Viņš līdz ar pienākumiem laikrakstā “Times of Malta” vada arī diskusiju raidījumu televīzijā, ir valstī atzīts režisors un šobrīd strādā pie lugas par bēgļu likteņiem Itālijas salā Lampedūzā.

“Es biju klāt, kad 2001. gadā Maltā ieradās pirmā lielā laiva. Tajā cieši cits pie cita kā sardīnes mucā atradās 280 cilvēku. Viņi bija tik saspiesti, ka mums vajadzēja palīdzēt viņiem izkļūt no laivas. Toreiz Malta bija žēlastības pilna, bet pēdējos gados daudz kas ir mainījies,” atzīst Greks.

Par to, ka attieksme pret iebraucējiem Maltā ir ļoti dažāda un lielākoties visai negatīva, var saprast, aprunājoties ar cilvēkiem gan uz ielas, gan kafejnīcās, gan iestādēs. Bieži dzirdu sakām, ka mazā Malta jau tagad ir cilvēku pilna, īpaši tūrisma sezonā ir milzīga slodze, un jaunu iedzīvotāju uzņemšana būtu kritiska.

“Jauniem cilvēkiem, kad viņi apprecas, nav kur dzīvot. Pavisam nesen pieņēmām 300 iebraucēju, bet mēs nevaram vairāk. Saprotiet mani pareizi – man ir viņu žēl, bet mēs esam tik maza valsts,” saka kāds ar draugu zem kafejnīcas saulessarga piesēdis sirms kungs.

Melnādainus, jaunus vīriešus Maltā var redzēt bieži, īpaši daudz atvērtā bēgļu centra rajonā un arī pilsētā. Viņus nodarbina vienkāršos darbos. Ar vairākiem aprunājos un jo bieži dzirdu, ka Malta par viņu gala mērķi ir kļuvusi nejauši. Satieku eritrejiešus, cilvēkus no Mali, Sudānas, Somālijas un vairākām citām Āfrikas valstīm. Visi atzīst, ka bēguši tādēļ, ka mājās ir nemiers vai politiska vajāšana. Josifs, kurš jau vairākus gadus dzīvo Maltā un ir pat apprecējies, tomēr vēlas tikt prom, jo dzīve nav no košajām gan darba, gan samaksas dēļ. Viņš dara gadījuma darbus, lielākoties liek bruģi.

Priekšroka bēgļiem no Sīrijas un Eritrejas

Maltā aktīvi seko līdzi debatēm Briselē par bēgļu sadalīšanu starp dalībvalstīm, un novembrī valdība Valetā rīkos ES līmeņa apspriedi ar Āfrikas valstu piedalīšanos. Līdz mēneša beigām ES dalībvalstīm ir jāvienojas, kā atslogot vispirms Itāliju un Grieķiju un sadalīt 40 000 bēgļu, kā arī vēl 20 000 uzņemt no nometnēm ārpus ES. Tā kā vairākas dalībvalstis asi iebilst, sarunas risinās smagi. Latvija un arī pārējās Baltijas valstis ir starp tām, kuras prasa, lai būtu brīvprātīga iespēja izvēlēties uzņemt bēgļus. Latvijas valdība ir norādījusi, ka būtu gatava uzņemt 260 cilvēku. Avoti Briselē “LA” informēja, ka ES jau pastāv nacionālo kontaktu tīkls, kurā ir tās organizācijas, kas strādā ar bēgļu lietām, Latvijā – robežsardze un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Šajā tīklā esošās organizācijas arī būs tās, kuras pirmās saņems informāciju par uzņemamajiem cilvēkiem un izšķirsies, kurus uzņemt. Šo procesu pārraudzīs Eiropas Patvēruma atbalsta birojs, kas atrodas Maltā. Priekšroka ir bēgļiem no Sīrijas un Eritrejas. Eksperti Briselē skaidro – no Sīrijas tādēļ, ka tajā jau ilgstoši plosās karš un turienes iedzīvotājiem draud reālas nāves briesmas, savukārt Eritreja ES uzmanības lokā ir tādēļ, ka arī no šīs valsts ir ļoti daudz lūgumu pēc patvēruma, un, tos izskatot, varas iestādes secina, ka tiešām tie ir pamatoti, jo valstī notiek politiskā vajāšana, spīdzināšana un asiņaina izrēķināšanās ar režīmam pretēji domājošajiem. Eritreju mēdz saukt par Āfrikas Ziemeļkoreju.

UZZIŅA

Patvēruma pieprasījumi Eiropā 
no 2010. līdz 2014. gadam

Visvairāk lūgumu saņēmušas:

* Vācija – 508 545, piešķirts – 121 750

* Francija – 302 070, piešķirts – 72 235

* Zviedrija – 240 805, piešķirts – 95 095

* Itālija – 158 895, piešķirts – 69 950

* Britānija 142 380, piešķirts – 70 925

* Latvija – 1180, piešķirts 145

Visvairāk patvēruma lūdzēju uzņēmušas: Vācija, Zviedrija, Francija, Britānija, Itālija.

Eiropas Patvēruma atbalsta biroja dati

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. kapēc dalīt es nesaprotu-> eiropa ir problema ar begliem vini brauc iekša un tere musu naudu… mans priekslikums afrikas puse ir milzigi tuksnesi-> eiropas savieniba nopērk zemi piemeram alzirija pie juras kadus 15 hektarus ( noteikti neapstradats tuksnesis leti…
    sabuve kojas.. uzliek žogu …

    tos bēgļus kas atbrauc līdz eiropai sakrame kuģī un aizved uz tām kojām.. kuras apsargā no tiem nāves draudiem….(kojas pamest ir atļauts jebkurā brīdī) (parejos nelaiz kojas ieksa..) var pat samaksat kaut kadu pabalstinu… lai nemaisa gaisu eiropa… un kamer tiek atpakal uz savu zemi jo 99% no tiem begliem ir tadi kas dzirdejusi par apsolito zemi eiropu kura varot nestradat un dzivot nahaļavu jo stulbie baltie cilvēki maksā par visu…

  2. Taisna tiesa Valsts nodevējiem Atbildēt

    Vajag sodīt visus saeimas deputātus, kas parakstīja dokumentu par valsts nodevību un liegt ieņemt jebkad ieņemt jebkādus valsts apmaksātus amatus. Sodīt sākot no Straujumas un pārējo Vienotības kriminālo grupējumu ar.

  3. Nekas nav jādala. Atceļa biļete izmaksās lētāk.

  4. Latvijai nekas nav jādala, vai jau izskanējušie argumenti nav pietiekami!?

  5. Nevis sadalīt,bet turpat Vidusjūrā sūtīt atpakaļ.Ja paņems dažus ,tad citi arī gribēs un to plūsmu nekad neapturēt.

  6. Nekādu bēgļu nav. Ir krimināls, labi organizēts bizness.! Kāds sakars ar to Latvijai?

EK rosina veidot Eiropas aizsardzības fonduPlāno ietaupīt līdz 100 miljardiem eiro gadā bruņojuma iegādē
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģis (1)Īsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+