Kā sadzīvot ar jūru – par to spriež Mērsragā, Pāvilostā un Salacgrīvā 1
Kā turpmākajos 12 gados racionāli izmantojami Baltijas jūras piekrastes ūdeņi, vienlaikus nenodarot kaitējumu jūrai? Par to martā spriež Mērsragā, Pāvilostā un Salacgrīvā.
Latvijas teritoriālo un ekskluzīvās ekonomiskās zonas jūras ūdeņu telpiskā plānojuma publiskās apspriešanas pirmajā sanāksmē aizvakar Mērsragā bija sanākuši 40 cilvēki, no kuriem tikai divi bija mērsradznieki, viens zvejnieks (tas pats no Rojas), bet pārējie – dažādu ministriju, iestāžu un organizāciju pārstāvji.
Kāpēc jūru vajag plānot? Kā paskaidroja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Telpiskās plānošanas departamenta nodaļas vadītāja Kristīne Rasiņa, jaunās un arī iespējamās aktivitātes un intereses nepieciešams salāgot ar jau esošajām, lai ilgtspējīgi un racionāli izmantotu jūru un tās resursus, neradot neatgriezenisku kaitējumu videi un ekosistēmai. Tāda plānošana laika periodam līdz 2030. gadam notiekot visās Eiropas Savienības valstīs, tas ir arī mūsu nacionālajās interesēs, arī tāpēc, ka zināms, cik vārīga ir Baltijas jūras ekosistēma. Nākamā gada sākumā plānam jābūt gatavam, lai to iesniegtu apstiprināšanai valdībai. Plānojumu pēc ministrijas pasūtījuma veic sabiedriskā organizācija “Baltijas vides forums”.
Mērsragā tikpat kā nerunāja par praktisko, gandrīz tikai par to, kādām metodēm tiks fiksēta pašreizējā situācija jūras resursu izmantošanā, ekosistēmā, vides un dabas vērtības, saimnieciskā darbība, dabas procesi un sociālekonomiskās attīstības tendences. Ar nozaru pārstāvjiem plānotājiem tikšanās ir vēl tikai priekšā, tāpēc jūras telpas izmantošanas mērķus, attīstības virzienus, uzdevumus un dažādus scenārijus cer izstrādāt tikai vasarā. Pēc tam būs jāvienojas par vienu scenāriju un jāizstrādā jūras telpas zonējumi. Dažus atnākušus vietējos gan vairāk interesēja piezemētākas lietas: vai plānojums saīsinās dokumentu ceļus ierēdņu kabinetos, ja ostā gribēs ko celt, reglamentēs beigto roņu un jahtu netīro ūdeņu savākšanu? Izrādās, ka topošais dokuments konkrētas lietas tomēr nerisināšot.
“Cik nu iespējas atļauj, jūrā, ostās un pludmalēs viss jau notiek – ir virkne normatīvo aktu, kas visas darbības regulē. Pagaidām šai plānošanai jēgu neredzu. Tas, ka zaļi un draudzīgi gribam ar jūru sadzīvot, jau tāpat skaidrs. Daudzas lietas ierobežo finanšu trūkums, piemēram, pludmales sakārtošana atbilstoši “Zilā karoga” prasībām. Saplānot un pasapņot jau var visu ko, bet ja nav naudas? Mūsu galvenā interese: lai neierobežotu piekļuvi jūrai un tās resursiem,” saka Mērsraga novada domes priekšsēdētāja vietnieks, Mērsraga jahtu centra īpašnieks Aigars Šteinbergs.
“Es no šā plānojuma sagaidu konkrētību un baidos no zemūdens akmeņiem: ka neiestrādā jūrā kaut kādus vēja ģeneratoru parku un viļņu ķērāju rajonus, kur nevarēs zvejot, kā arī neuzliek zvejniecības ierobežojumus uz kuģu ceļiem, kā jau tas ir vienā otrā Eiropas valstī,” bažījas zvejnieks Andrejs Rozefelds, SIA “Gaisma AR” (divi kuģi).
Līdzīga sanāksme vakar notika arī Pāvilostā, bet nākamnedēļ 10. martā notiks Salacgrīvā.
