Kā samazināt abortu skaitu?
 0

Valdis Luberts, 49 gadi, Kuldīgā: 
”Grūti spriest, kas varētu atturēt jaunās māmiņas no abortu veikšanas. Varbūt daudzas to dara baiļu iespaidā, piemēram, sastrīdoties ar otru pusīti vai nespējot pieņemt domu, ka būs māte.

Reklāma
Reklāma

 

Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Lasīt citas ziņas

Daļu abortu neveiktu, ja pirms liktenīgā lēmuma pieņemšanas jaunajai māmiņai vai pārim būtu jāpaviesojas pie psihologa. Iespējams, tas palīdzētu tikt skaidrībā ar jaunajām izjūtām. Līdz šim no paziņām neesmu dzirdējis, ka sieviete būtu veikusi abortu, jo pārsvarā bērns ģimenē ienācis plānots un gaidīts. Bet, protams, dzīvē var notikt dažādi, un kādreiz tiešām nepieciešams veikt abortu. To gan vajadzētu darīt ārkārtas gadījumā, piemēram, ja zināms, ka grūtniecība var nodarīt kaitējumu sievietei, ja gaidāmais bērns būs nevesels vai arī bērns ieņemts vardarbīgu seksuālo attiecību rezultātā. Tādēļ aborta veikšana būtu atļaujama tikai ar ārsta ziņu. Tas varbūt liktu padomāt par iespējamām sekām tiem cilvēkiem, kas neizsargājas seksa laikā.”

 

Valentīna Kārkliņa, 
58 gadi, Rīgā:
 “Domāju, ka abortu skaitu samazināt nemaz nav iespējams. Daudzos gadījumos, manuprāt, pie bērna nelaišanas pasaulē vainojami jaunie vecāki – viņi baidās no atbildības, varbūt nemaz neplāno dzīvot kopā vai neredz sevi vecāku lomā. Jāsaka, mūsdienās jaunieši ir daudz vieglprātīgāki un bieži vien bērns tiek ieņemts gadījuma sakaros. Ja tiktu palielināti pabalsti, tas veicinātu tikai bērnu dzimstību ne īpaši labās ģimenēs. Uzskatu, ka bērna radīšana ir ļoti nopietns jautājums. Tie vecāki, kas vēlas atvases, ir tam nobrieduši un gatavojušies. Abortus veic grūtnieces, kas bērnu ieņēmušas neplānoti.”

 

CITI ŠOBRĪD LASA

Jana Vasariņa, 
25 gadi, Limbažu novadā:
 “Atminos – skolas un augstskolas laikā meitenes runāja par skolas biedrenēm, kas veikušas abortu. Lielākoties tas darīts tāpēc, ka bērns tika ieņemts negribēts ar mazpazīstamu puisi. Pēdējos gados neesmu saskārusies ar to. Visbiežāk gan vieglprātīga doma par abortu ir tieši puišiem, kas uzskata, ka tas izdarāms ļoti viegli. Tā nav, tādēļ meitenes pret dzimumattiecībām izturas nopietni un izsargājas. Esmu lasījusi, ka daudzkārt abortu veikšana tiek pamatota ar niecīgajām sociālajām garantijām jaunajām māmiņām. Es tam nepiekristu, jo, ieņemot bērnu, jārēķinās, cik liela palīdzība pēc tam būs no valsts. Zinu, ka šobrīd ar puisi nespēšu izaudzināt bērnu, tādēļ arī nepieļaujam iespēju, ka es varētu palikt stāvoklī. Ja tā tomēr notiktu, nez vai spētu uztaisīt abortu, jo tā būtu bezpalīdzīgas būtnes nogalināšana. Drīzāk tad lūgtu finansiālu atbalstu vecākiem, bet bērnu dzemdētu.”

 

Daina Kovale, 
39 gadi, Ventspils novadā:
 “Cik esmu dzirdējusi, abortu lielākoties veic gados jaunas meitenes. Viens no veidiem, kā samazināt abortu skaitu, būtu pievērst vairāk uzmanības šai problēmai jau skolas laikā. Daudz meiteņu bērnus ieņem, vēl sēžot skolas solā. Tādēļ jau skolā būtu jāstāsta par aborta kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību un par sekām, kādas tas atstāj nākotnē. Viena mana draudzene jaunībā veica abortu. Tagad, pēc desmit gadiem, viņa nespēj palikt stāvoklī, lai gan ar puisi ir nobriedusi kļūt par vecākiem. Tagad viņa nožēlo, ka savulaik tā izrīkojusies ar savu ķermeni. Cik esmu dzirdējusi no citām sievietēm, daļa jauno māmiņu pēdējā brīdī izlēmušas par abortu, jo sapratušas, ka attiecības nav tik noturīgas, bērns varētu kaitēt darbam, vai arī valsts sociālās garantijas ir nepietiekamas, lai vēlāk varētu audzināt bērnu. Tiesa, neuzskatu, ka šie trīs iemesli ir pietiekami, lai izšķirtos par aborta veikšanu.”

 

Fakti

Saeimas Apakškomisija pagājušajā nedēļā nolēma veikt grozījumus Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, nosakot, ka tā mērķis ir aizsargāt nedzimušu dzīvību kopš ieņemšanas brīža no jebkādiem prettiesiskiem apdraudējumiem un nodrošināt embrija un augļa attīstības aizsardzību.

Apakškomisija rosina likumā iekļaut skaidrojumu jēdzieniem “embrijs”, “auglis” un noteikt, ka par dzīvotspējīgu atzīstams auglis, sākot ar 22. grūtniecības nedēļu.

Deputāti arī piedāvās ar nākamo gadu no 72 līdz 120 stundām pagarināt pārdomu laiku, pirms ārsts drīkstēs veikt abortu.

AVOTS: LETA