Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
21. oktobris, 2013
Drukāt

Kā pieaugušajam vai bērnam saņemt rehabilitāciju?

Foto - Aija GeidaFoto - Aija Geida

“Latvijas bērniem liegta iespēja ārstēties sanatorijās, jo vecākiem trūkst līdzekļu, lai segtu no savas kabatas šādu pakalpojumu papildu izmaksas. Piemēram, ko lai dara, ja mazs bērns dzīvo tālu no sanatorijas un kopā ar mammu nevar katru dienu izbraukāt uz to? Bērnam piedāvā bezmaksas procedūras, taču dzīvošana viesnīcā gan ir par maksu!”
 Anita Daugavpils novadā

 

Pēc jautājuma vien grūti izvērtēt konkrētās iespējas palīdzēt jūsu ģimenei, tāpēc, iespējams, līdzīgās situācijās nonākušiem cilvēkiem var palīdzēt vispārīga informācija par rehabilitācijas iespējām mūsu valstī.

Mūsdienās ar sanatoriju saprotam rehabilitāciju, un Latvijā ir divi dažādi rehabilitācijas veidi – medicīniskā un sociālā.

Medicīniskā rehabilitācija ir medicīnas nozare, kas nodarbojas ar cilvēka fiziskā, psiholoģiskā, sociālā, aroda un izglītības potenciāla atgūšanu atbilstoši viņa fizioloģiskajiem vai anatomiskajiem ierobežojumiem, vai stabilu veselības traucējumu gadījumā – ar pacienta pielāgošanu videi un sabiedrībai.

Savukārt sociālā rehabilitācija ir pasākumu kopums, kas vērsts uz sabiedriskās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā.

Nacionālajā veselības dienestā skaidro, ka medicīnisko rehabilitāciju saņemt var, ja ģimenes ārsts, izvērtējot pacienta veselības stāvokli, izsniedz nosūtījumu valsts apmaksātai rehabilitologa vai fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta konsultācijai. Tad šis ārsts, kurš ir līgumattiecībās ar valsti, izvērtē pacienta veselības stāvokli un izveido pacienta rehabilitācijas plānu, kā arī izsniedz nosūtījumu valsts apmaksātas medicīniskās rehabilitācijas saņemšanai.

Valsts apmaksātus medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus ārstniecības iestādē var saņemt ambulatori (tajā skaitā dienas stacionārā, kas neparedz palikšanu pa nakti) vai stacionārā. Vēlamo veidu izvērtē ārstējošais ārsts, ņemot vērā pacienta veselības stāvokli un to, vai ir nepieciešams viņu uzraudzīt visu diennakti.

Tāpēc, lai noskaidrotu iespējas rehabilitāciju saņemt stacionārā, nepieciešams konsultēties ar ārstējošo ārstu, kura rīcībā ir informācija par bērna veselības stāvokli un konkrētiem rehabilitācijas pakalpojumiem, ko nepieciešams saņemt.

Bērni līdz 18 gadu vecumam ir atbrīvoti no pacienta iemaksas, saņemot valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, tajā skaitā medicīnisko rehabilitāciju.

Saņemot maksas pakalpojumus (piemēram, nakšņošana dienas stacionāra viesnīcā), jānorēķinās atbilstoši ārstniecības iestādes cenrādim. Tā nu tas ir!

Sociālo rehabilitāciju paredz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums.

Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Ineta Pikše skaidro, ka tas nozīmē 14 vai 21 dienas pasākumus sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanai vai uzlabošanai. Pakalpojuma mērķis ir saglabāt vai uzlabot cilvēka funkcionālās spējas (pašaprūpe, mobilitāte un ar mājas dzīvi saistīto darbību veikšana) tādā līmenī, lai atgūtu sociālo statusu un atgrieztos sabiedrībā. Proti, lai cilvēki iemācītos sadzīvot ar funkcionālajiem traucējumiem, atjaunotu vai iemācītos tās prasmes, kas dažādu apstākļu dēļ ir zudušas, un varētu atgriezties aktīvā sabiedriskajā un darba dzīvē.

Sociālo rehabilitāciju par valsts budžeta līdzekļiem sniedz Sociālās integrācijas valsts aģentūra (SIVA) saskaņā ar individuālo sociālās rehabilitācijas plānu, iekļaujot fizikālās terapijas, hidroterapijas procedūras, psihologa, ergoterapeita un citu speciālistu pakalpojumus.

Pakalpojuma saņēmējam ir nodrošināta izmitināšana, ēdināšana, iespējas aktīvai atpūtai.

 

Pakalpojumu par valsts budžeta līdzekļiem sniedz:


• cilvēkiem ar funkcionālajiem traucējumiem darbspējīgā vecumā un pēc šī vecuma, ja vēl strādā,

• Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un avārijas rezultātā cietušajiem,

• likuma “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” 2. un 4. pantā minētajiem cilvēkiem,

• cilvēkiem ar prognozējamu invaliditāti darbspējīgā vecumā un pēc šī vecuma, kuri strādā.

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus par valsts budžeta līdzekļiem rindas kārtībā SIVA sniedz arī bērniem, kuri atzīti par Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušajiem vai kuriem ir funkcionālie traucējumi (no 15 gadu vecuma). Bērni pakalpojumu saņemšanas laikā SIVA uzturas kopā ar pavadītāju.

Šis pavadonis var saņemt pakalpojumu par valsts budžeta līdzekļiem rindas kārtībā kopā ar bērnu, ja atbilst kādai no pakalpojumu saņēmēju grupām, proti, ir Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieks, politiski represēts vai ar funkcionāliem traucējumiem darbspējīgā vai strādājošs pensijas vecumā. Citos gadījumos pavadonis par uzturēšanos SIVA kopā ar bērnu maksā saskaņā ar cenrādi.

I. Pikše piebilst, ka bērni var pakalpojumus saņemt arī vieni, ja viņu likumiskie pārstāvji to ir rakstiski atļāvuši, izņemot gadījumus, kas funkcionālie traucējumi novērtēti ar 6 vai mazāk punktiem pēc Bartela indeksa. Tad pārstāvja klātbūtne ir obligāta.

Ja bērna likumiskajiem pārstāvjiem nepietiek līdzekļu pakalpojuma apmaksai, ieteicams vērsties dzīvesvietas pašvaldības sociālajā dienestā. Pašvaldībai, kuras teritorijā cilvēks deklarējis savu dzīvesvietu, ir pienākums nodrošināt iespēju saņemt atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+