Kā saredzat sava novada stratēģisko attīstību? 0
Aivars Sokolovskis, Alsungas novada domes priekšsēdētājs: “Par lielāko izaicinājumu uzskatu mūsu mazā novada suverenitātes saglabāšanu, kas ES fondu finansējuma neracionālās pārdales dēļ ir apdraudēta – pašlaik līdzekļus vienkāršāk iegūt lielām un vidēja mēroga pašvaldībām.
Ja runā par konkrētiem darbiem, tad strādājam pie esošajiem, kā arī piesakāmies jauniem projektiem. Tie galvenokārt vērsti uz saimniecisko attīstību, piemēram, plānota skolas virtuves, pils jumta rekonstrukcija. Gatavojamies arī novada svētkiem. Ticu, ka iecerētais noteikti izdosies. Sākums gan nebūs viegls – iepriekšējam domes priekšsēdētājam bija izveidojušies komunikācijas tīkli augstākajos varas gaiteņos, man tādu nav. Līdz ar to vismaz pagaidām lielāku uzsvaru likšu uz iekšējās komunikācijas attīstīšanu – gan deputātu starpā, gan ar vietējiem iedzīvotājiem.”
Rihards Melgailis, Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs: ”Domes darbībā pārrāvumu nav bijis, turpinām iesākto: strādājam pie ūdenssaimniecības sistēmas sakārtošanas, bērnudārza remonta, ravējam puķes un pļaujam zāli. Augusta beigās liksim kopā visu domē ievēlēto partiju programmas, lai veidotos aina par turpmāko darba kārtību. Pašlaik jau ir apstiprināta novada attīstības stratēģija un teritorijas plānojums. Turpmāk gaidāmi vairāki izaicinājumi: nepieciešams siltināt skolas un bērnudārzus, nākamajā gadā plānots sākt Vecumnieku vidusskolas piebūvi, īstenot ūdenssaimniecības projektu. Diemžēl plānus kavē ES finansējuma pārdale. Šobrīd notiek tā: tiek izsludināts konkurss, un mēs tajā lecam iekšā. Taču, ja ES finansējums nonāktu pašvaldību pārziņā, ticu, ka plānošana un attīstība norisinātos pilnvērtīgāk.”
Jekaterina Ivanova, Viļānu novada domes priekšsēdētāja: “Pašlaik novadā tiek īstenoti trīs liela mēroga projekti: noris vidusskolas un kultūras nama rekonstrukcijas darbi, kā arī tiek uzlabota ceļu infrastruktūra. Tuvākajā laikā gribētos sākt muižas renovāciju, izremontēt ēku, kuru varētu nodot sociālā dienesta pārziņā. Kā prioritāti saredzu ekonomiskās, saimnieciskās dzīves uzlabošanu, jaunu darba vietu radīšanu, taču apzinos, ka novada līmenī tas nav paveicams, ražotņu ierīkošanai nepieciešams valsts atbalsts. No reāli īstenojamām iecerēm jāmin sporta halles ierīkošana, stadionu rekonstrukcija, jo pašlaik tie ir ļoti sliktā stāvoklī. Tādēļ jaunieši sūdzas, ka nevar pilnvērtīgi nodarboties ar sportu. Tajā pašā laikā novadā ir plašas interešu izglītības iespējas, notiek dažādi pasākumi. Nākotnē raugos pozitīvi, ar apziņu, ka attīstībai jānotiek pakāpeniski, jo vienā dienā Eifeli neuzcelt. Diemžēl izvērst proaktīvu rīcību bieži vien kavē domes deputātu nesaprašanās un nespēja vienoties par prioritārajiem virzieniem.”
Sandra Viškure, Dagdas novada domes priekšsēdētāja: “Ir vairāki virzieni, uz kuriem jāliek uzsvars. Pirmkārt, jāmaina darbinieku – domes deputātu – attieksme, jo šobrīd nereti iztrūkst konsekventa, operatīva rīcība. Otrkārt, jāpalielina atvērtības princips saskarsmē ar vietējiem iedzīvotājiem. Jau notikušas pirmās lielās sēdes pagastos, kuras apmeklēja pārvaldnieki. Ir jāpanāk, lai iedzīvotāji būtu pilnībā informēti par novadā notiekošo. Treškārt, jāattīsta operativitāte domei pakļauto, kā arī sadarbības struktūru darbā, piemēram, ja kaut kas salūzis, tas jāsalabo nekavējoties. Ceturtkārt, jāveicina sporta attīstība. Līdz šim tam bija pievērsta maza uzmanība. Lai gan novadā funkcionē nesen izveidotais sporta laukums, ir maz sporta pasākumu. Nākotnē gribētos izveidot sporta skolu, savukārt Dagdas vidusskolā tiek plānota grīdas nomaiņa un sporta zāles labiekārtošana. Piektkārt, strādājam pie saimnieciskās dzīves uzlabošanas. Diemžēl divi ūdenssaimniecības projekti netika atbalstīti, tāpēc plānojam pieteikties nākamajiem.”
Uzziņa * 55% iedzīvotāju, kuri šogad piedalījās pašvaldību vēlēšanās, ir apmierināti ar to iznākumu savā pašvaldībā: 24% vēlēšanu rezultāti apmierina pilnībā, 31% ir drīzāk apmierināti nekā neapmierināti. * Savukārt gandrīz trešdaļa jeb 32% nav apmierināti ar vēlēšanu iznākumu savā pašvaldībā: 15% aptaujāto rezultāti neapmierina pilnībā, 17% – drīzāk neapmierina. * 3% nav viedokļa par pašvaldību vēlēšanu rezultātiem, 10% atzinuši, ka vēlēšanās nav piedalījušies. Avots: SDTIC aptauja, aptaujāti 974 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 66 gadiem.
|
