Mobilā versija
+10.0°C
Leonīds, Leonīda
Piektdiena, 20. oktobris, 2017
29. marts, 2017
Drukāt

Kā sēž, tā strādā! Ir saistība starp deputātu sēdvietām un diskusiju stilu (1)

Galveno remontdarbu laikā 6. Saeimas deputātiem nācās pārcelties uz Sarkano zāli. "Saspiestība un, iespējams, arī zāles noformējums ar dramatiski tumšsarkanajām sienām ietekmēja arī deputātu debates – tās bija vairāk vērstas uz konfrontāciju un asumiem," atceras kādreizējais Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš. Saeimas kancelejas fotoGalveno remontdarbu laikā 6. Saeimas deputātiem nācās pārcelties uz Sarkano zāli. "Saspiestība un, iespējams, arī zāles noformējums ar dramatiski tumšsarkanajām sienām ietekmēja arī deputātu debates – tās bija vairāk vērstas uz konfrontāciju un asumiem," atceras kādreizējais Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš. Saeimas kancelejas foto

Laikraksts “Washington Post” nesen publicējis Nīderlandes arhitektu biroja “XML” pētījumu par saistību starp lēmējvaras telpu interjeru un politisko kultūru konkrētajā valstī. Kaut arī pasaulē kopumā ir ap 200 parlamentu, to sēžu zāles izkārtojumā dominē tikai piecas formas. Mūsu Saeima vēstures gaitā izmantojusi vairākas no tām.

Pusloks

Visizplatītākais parlamenta locekļu novietojums ir amfiteātra tipa pusloks, kura sākums meklējams jau antīkajās demokrātijās. Šis veidols sēžu zālēs atgriezās reizē ar Franču revolūciju, kuras rezultātā tika izveidota Nacionālā asambleja. Revolucionāriem simpatizēja amfiteātra iemiesotās saliedētības un brālības vērtības. Pusloka formu savā interjerā vēlāk pārņēma liela daļa no 19. gadsimtā topošajām Eiropas nācijvalstīm.

Pretējās solu rindas

Krietni atšķirīgs ir britu izmantotais pretējo solu novietojums. Iespējams, šāda interjera saknes meklējamas viduslaikos, kad Anglijas karalis likumdevēju sapulces sasauca Svētā Stefana kapelā. Parlamentā­riešiem nācās iztikt ar pieticīgo baznīcas interjeru un soliem, nedaudz pārkārtojot to savām vajadzībām. Tiek uzskatīts, ka sēdēšana divās pusēs, gluži kā pretiniekiem kaujas laukā, uzkurina konfrontāciju un mudina parlamentāriešus uz asākām debatēm. Šāds modelis sastopams vien atsevišķās kādreizējās Britu impērijas kolonijās, piemēram, dažādās Indijas lēmējvaras institūcijās.

Pakavs

Trešais tips ir divu iepriekšējo hibrīds – pretējas solu rindas, kas vienā galā veido vienojošu pusloku. Tas lielākoties sastopams Britu Nāciju sadraudzības valstīs, kas par nācijas galvu formāli jo­projām uzskata Apvienotās Karalistes monarhu, piemēram, Austrālijā, Malaizijā un Dienvidāfrikā.

Aplis

Ceturtais un retākais ir riņķveida izkārtojums. To astotajā gadsimtā ieviesa viena no vecākajām parlamentārisma institūcijām pasaulē – Islandes Altings (mūsdienās gan Islandes parlaments sēž stilizētā – kantainā puslokā). Modernajā pasaulē apļa izkārtojumu atdzīvināja vācu arhitekts Ginters Benišs pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, iekārtojot Rietumvācijas parlamenta sēžu zāli Bonnā. Pēc Vācijas apvienošanās un parlamenta pārcelšanās uz Berlīni gan apļa dizains vairs netika izmantots. Tomēr riņķveida interjers Vācijā vēl sastopams Ziemeļreinas-Vestfālenes reģionālajā lēmējvarā – Diseldorfas landtāgā. Apļa forma mūsdienās biežāk tiek izmantota dažādu starptautisku organizāciju līderu samitos, nevis lēmējvaras darbā.

Klase

Piektais parlamenta interjera modelis deputātu vietas izkārtojis kārtīgās rindās pretim prezidijam. Šis tips visvairāk izplatīts valstīs, kuras “The Economist” demokrātijas indeksā ieņem zemas vietas. Piemēram, Krievijas Valsts domē, kā arī Ķīnas un Ziemeļkorejas parlamentos, deputāti sēž kā skolēni kārtīgās rindās un klausās, kā viņus priekšā audzina līderis.

Ironiskā kārtā par demokrātijas līmeni liecina arī parlamenta sēžu zāles lielums. Vismazāk demokrātiskajās valstīs parlamentu sēžu zāles ir vismilzīgākās.

Latvijā “klases” princips tradicionāli izmantots Rīgas domē. Taisnās rindās deputāti sēdēja gan iepriekšējā pašvaldības ēkā Valdemāra ielā un līdzīgu izkārtojumu saglabāja arī pēc pārvākšanās uz atjaunoto Rātsnamu.

Galveno remontdarbu laikā 6. Saeimas deputātiem nācās pārcelties uz Sarkano zāli. “Saspiestība un, iespējams, arī zāles noformējums ar dramatiski tumšsarkanajām sienām ietekmēja arī deputātu debates – tās bija vairāk vērstas uz konfrontāciju un asumiem,” atceras kādreizējais Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš. Saeimas kancelejas foto

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze

Draugiem Facebook Twitter Google+