Foto – Edijs Pālens/LETA

Kā sievietes krīt islāmistu tīklos 2

Austrijas Iekšlietu ministrija atklājusi jaunu islāmiskās radikalizācijas tendenci, kas novērota džihādistu jaunpienācēju vidū. Pēc statistikas datiem, līdz pērnā gada augusta beigām 280 Austrijas iedzīvotāji bija plānojuši doties vai jau devušies uz Irāku vai Sīriju “karā pret neticīgajiem”. No tiem 59 bija sievietes, kas liecina par viņu pieaugošo nozīmi džihādismā. Kalifāts atklāti izteicis aicinājumu sievietēm pievienoties – galvenokārt jauno teroristu sievu un propagandas izplatīšanas funkciju pildīšanai, lai gan bieži sievietes tiek izmantotas kā pašnāvnieces un kaujinieces. No 59 radikalizētajām sievietēm valsts iestādēm no izceļošanas izdevās atturēt 22, bet 13 no viņām ir atgriezušās no teroristu nometnēm.

Reklāma
Reklāma

Uzdod džihādismu kā problēmu risinājumu

RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Sievietēm atgriešanās dzimtenē ir īpaši sarežģīta, jo islāmistu nometnēs viņām nav atļauts doties ārpus mājas bez vīrieša pavadības. Kā austriešu laikrakstam “Der Standard” ziņoja austriešu advokāts Niks Nafs, pārsvarā kaujinieku līgavas pat netiek informētas par to, kur tieši viņas atrodas, turklāt Austrijā dzimušās meitenes pārsvarā nepārvalda vietējās valodas. Džihādismam pievērsušās sievietes ir bezcerīgā situācijā, meklē mīlestību, piederības sajūtu un krīt par upuri islāmistu stabilitātes un problēmu risinājumu solījumiem. Lai gan neeksistē universāls tipiskās potenciālās teroristes profils, arī Vācijas Iekšlietu ministrija ir pamanījusi sieviešu lomu terorismā. Vadoties pēc informācijas, ko sniegušas no teroristu nometnēm atgriezušās Vācijas iedzīvotājas, izstrādāti četri personības tipi, kas īpaši bieži krīt par upuri islāmismam. Pirmajam tipam raksturīga aktīva iesaistīšanās bruņotās cīņās kā pašapliecināšanās. Šo ceļu bieži izvēloties gan jaunietes, kuras brīvprātīgi pievērsušās islāmam, gan saskaņā ar tā tradīcijām uzaugušas meitenes. Otrajam tipam raksturīgs dumpīgums pret ģimeni un sabiedrību kopumā, idealizējot džihādu kā protesta kustību. Trešajam tipam raksturīga misijas apziņa un sevis kā islāma sievietes parauga redzējums. Pirmo trīs tipu pārstāves pašas pieņemot lēmumu pievienoties teroristiem neatkarīgi no vīriešu reliģiskajiem ieskatiem. Ceturtajam tipam raksturīga izteikti tradicionāla islāma interpretācija, no kuras izriet pakļaušanās vīram, tostarp sekošana džihādā. Sievas uzdevums esot apkopt ievainotos un bērnus audzināt kā islāma kareivjus.

Cietumi – “radikālisma inkubators”

Austrijas cietumos ieslodzījumā ar terorismu saistītu aktivitāšu dēļ atrodas 52 personas. Desmit no viņiem ir Austrijas pilsoņi, 19 Krievijas un seši Sīrijas. Aptaujas liecina, ka vīrieši džihādam nododas nevis reliģijas, bet gan dzīves jēgas meklējumos atzinības trūkuma dēļ. Teroristiskās organizācijas “Islāma valsts” profesionālā propaganda darot pārējo. Islāmistu nokļūšana cietumā dažkārt esot risinājums, kas var radīt daudzas problēmas, jo ieslodzījums var pildīt “radikālā islāma inkubatora funkciju”, skaidro islāma eksperts Ramazans Demirs. Viņš teic, ka parastā Rietumeiropā izmantotā psiholoģijas prakse nedarbojas uz jauniešiem, kas uzauguši ar pārliecību, ka vienīgā pareizā reliģija ir radikālais islāms, un piedzīvojuši publiskas pēršanas, roku nociršanu un nāvessodus. Pērn Grācā diviem brāļiem no Sīrijas tika piespriesti četri gadi ieslodzījumā. Viņi uzauguši islāmistu jūgā. Jaunākais jau 14 gadu vecumā pildīja šariata policista pienākumus, piemēram, arestējot sievietes, kas “nepareizi” valkāja galvassegu, un uzņēmējus, kas lūgšanu laikā nebija aizslēguši veikalus. Šādus jauniešus cietumā esot viegli radikalizēt, kā arī viņi ir spējīgi džihādam pievērst arī citus ieslodzītos, ja netiek veikti efektīvi pasākumi.

Džihādisti piesedzas ar bēgļa statusu

CITI ŠOBRĪD LASA

Terorisma problēmu saasinājis bēgļu pieplūdums pēdējo gadu laikā. Saskaņā ar Austrijas Preses aģentūras (APA) rīcībā esošo informāciju aptuveni katrs otrais džihādists Austrijā nokļuvis kā bēglis. Austrijas Iekšlietu ministrija secinājusi, ka 2016. gada jūlijā aptuveni 40% no 287 potenciālajiem vai jau pieredzējušiem Austrijā esošajiem džihādistu kaujiniekiem ir tiesības uz oficiālā bēgļa statusu. Terorisma saistībā par bīstamiem uzskatītie bēgļi galvenokārt ir čečeni, kas Austrijā ieguvuši bēgļa statusu un vēlas cīnīties pret krieviem Sīrijā. Otru lielāko grupu veido bosnieši, kas Austrijā ieradušies deviņdesmitajos gados. Tiek uzskatīts, ka 44 no viņiem jau gājuši bojā Sīrijā, 87 no viņiem atgriezušies Austrijā pēc cīņām teroristu grupējumos Sīrijā un Irākā. Pērn APA ziņoja, ka Austrija joprojām ir viena no valstīm ar visaugstāko potenciālo un esošo džihādistu kareivju skaitu, kas cīnījušies vai mēģinājuši pievienoties teroristu grupējumiem Sīrijā vai Irākā. Beļģija atradās melnā saraksta priekšgalā ar 614 džihādistiem no kopumā 5000 ES valstīs reģistrētajiem. Austrijas iekšlietu ministrs Volf­gangs Sobotka brīdina: lai gan islāmistu radikalizācijas tendence Austrijā ir samazinājusies, neesot pamata iekūņoties drošības sajūtā. Viņa priekšlikums ir veikt grozījumus likumos, kas ļautu potenciāli aktīvajiem teroristiem ap potītēm likt speciālas sprādzes ar raidītājiem, lai kontrolētu viņu atrašanās vietu. Arī Austrijas Konstitūcijas aizsardzības dienests pievienojies brīdinājumam, kā īpašu draudu atzīmējot 90 džihādistus, kas atgriezušies no teroristu nometnēm, kā arī 50 potenciālos kaujiniekus, kuriem doties uz terorisma nometnēm liegušas valsts iestādes.