Dabā
Zaļā dzīvošana

Kā šķirosim atkritumus? Iedzīvotāji rosina Saeimai pilnveidot iecerēto depozīta sistēmu0

Saeimā šonedēļ ar jaunu sparu varētu atsākties diskusijas par grozījumiem Iepakojuma likumā, ar kuriem Latvijā plānots ieviest daudz apspriesto depozīta sistēmu dzērienu iepakojumiem. Savākti jau 10 tūkstoši parakstu jaunai iniciatīvai, kas rosina neaprobežoties tikai ar PET un stikla pudeļu depozītu, bet ieviest paplašināto depozīta sistēmu. To paredzēts iesniegt Saeimā.

Iepakojuma depozīta sistēmu Latvijā plānots piemērot ūdens, bezalkoholisko dzērienu, alus, kā arī dzērienu ar zemu alkohola saturu PET pudeļu, stikla un metāla iepakojumam.

Depozīta sistēmā, iegādājoties dzērienu, pircējs samaksā papildu maksu – depozītu, ko viņš saņem atpakaļ, izlietoto iepakojumu atstājot pie tirgotāja.

Nākotnē Latvija varētu apsvērt depozīta sistēmā ietvert arī daudzslāņu kartona iesaiņojumu, piemēram, tetrapakas. “Dzērienu iepakojuma veidi ir ļoti dažādi, un nākotnē būtu jāturpina diskusija par to, kādus iepakojumus sistēmā iekļaut, taču šīm diskusijām nevajadzētu kļūt par iemeslu, lai kavētos ar depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā.

Nākotnē būtu jādomā ne vien par depozīta sistēmas paplašināšanu, bet arī par veidiem, kā veicināt atkārtoti pārstrādājamu materiālu izmantošanu dzērienu iepakojuma ražošanā, piemēram, diferencējot pārstrādājamos un nepārstrādājamos iepakojuma veidus un nosakot augstākas prasības un nodokļus tiem iepakojuma veidiem, kas nav pārstrādājami,” skaidro viens no depozīta sistēmas ieviešanas aktīvistiem, biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga.

Lietuvā depozīta sistēma, līdzīga kādu plāno ieviest Latvijā, jau otrajā darbības gadā ļāva sasniegt ļoti augstus dzērienu iepakojuma atpakaļsavākšanas rādītājus – 92%.

“Ja Latvija spēs radīt ērtu infrastruktūru iepakojuma nodošanai, kā arī pastāvēs finansiālā motivācija, cilvēki rīkosies videi draudzīgi,” uzskata J. Brizga. Viens no svarīgākajiem depozīta sistēmas ieviešanas ieguvumiem, kā uzskata biedrības “Zaļā brīvība” aktīvisti, ilgtermiņā ir sabiedrības uzvedības maiņa. Depozīta sistēma nodrošina to, ka atpakaļ tiek savākti arī pārtikas kvalitātes līmeņa iepakojumi – tādi, kas var tikt izmantoti atkārtotai uzpildīšanai.

Tiek rēķināts, ka tradicionālā depozīta sistēma ļautu pārstrādei nodot tikai aptuveni 2% no visiem atkritumiem. Tikmēr paplašinātā sistēma ļautu pārstrādei nodot divreiz vairāk jeb aptuveni 30 tūkst. tonnu atkritumu.

“Iepakojuma likuma grozījumi, par kuriem šobrīd notiek diskusijas Saeimā, interešu (lasi – lobija) grupu ietekmē tiek virzīti, lai ieviestu Latvijā tādu iepakojuma depozīta modeli, kāds ieviests Skandināvijā jau 20. gadsimta 80.–90. gados. Šāds modelis 2005. gadā ieviests Igaunijā un, aktīvi līdzdarbojoties lobija grupām, 2016. gadā arī Lietuvā, kā arī vēl atsevišķās valstīs,” stāsta viens no paplašinātās depozīta sistēmas ieviešanas aktīvistiem, “CleanTech Latvia” klastera eksperts Jānis Butkevičs.

SKDS iedzīvotāju aptauja, kas veikta šopavasar, arī apliecina, ka lielākā daļa labprāt nodotu ne vien dzērienu, bet arī citu veidu iepakojumu – stikla burkas, sadzīves ķīmijas un higiēnas preču iepakojumu u. c.

“Vai tikai man tas šķiet greizi? Lai gan jogurta dzērienus tāpat kā ūdeni, limonādi, pilda PET iepakojumā, virzītā depozīta sistēma tos izslēdz, jo tas nav dzērienu ražotāju bizness. Mazāk apzinīgie turpinās izmest PET kopā ar citiem atkritumiem, kur tas nonāks poligonā,” uzskata J. Butkēvičs.

Saistītie raksti

Vairākas tirgotāju un atkritumu apsaimniekošanas organizācijas, arī Latvijas Pašvaldību savienība parakstījušas memorandu par “inovatīvas, ekonomiski izdevīgas, paplašinātas iepakojuma depozīta sistēmas Latvijas iedzīvotājiem izstrādi”. Savukārt platformā “Manabalss.lv” savākti jau 10 tūkstoši parakstu iniciatīvai pilnveidot iecerēto depozīta sistēmu, paredzot, ka tajā pret atlīdzību varēs nodot dažādus iepakojuma veidus – arī sulu vai piena iepakojumus, stikla burkas, ne tikai konkrētas pudeles.

Latvijai, izpildot Eiropas Savienības prasības, līdz 2025. gadam jānodrošina, ka atpakaļ tiek savākti un pārstrādāti 77% PET dzēriena iepakojumu, bet līdz 2029. gadam – 90% PET iepakojumu.

LA.lv