Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
20. jūlijs, 2015
Drukāt

Kā spēs bēgļus pārskolot? (10)

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Latvijas presē parādās intervijas un raksti par un pret Āfrikas bēgļu uzņemšanu Latvijā. Mani kā latvieti, kurš no pēckara bēgļu nometnēm nonāca ASV, uztrauc bieži dzirdamais arguments gan no vēsturniekiem Latvijā, gan arī no maniem līdzgaitniekiem, ka mums ir jābūt līdzjūtīgiem, jo rietumvalstis mūs arī esot uzņēmušas.

Neviena valsts pēc kara bēgļus no Austrumeiropas neuzņēma tikai žēlastības dēļ, bet gan tāpēc, ka meklēja darbaspēku. Anglija, Kanāda un Austrālija meklēja vīriešus spēka gados darbam ogļu raktuvēs, lauksaimniecībā un meža darbos. 1949. gadā ASV izdeva likumu par apmēram 290 000 Austrumeiropas bēgļu uzņemšanu, bet ar īpašiem nosacījumiem. Katram pretendentam un viņa ģimenei bija jāatrod galvojums no kāda ASV iedzīvotāja vai organizācijas. Process sākās ar lūguma rakstu un fotogrāfijām, darba pieredzi un izglītības aprakstu potenciālam galvotājam, kurš tad izsūtīja galvojumu, ka iebraucējiem tiks dots darbs un mājoklis vismaz uz vienu gadu. Sekoja veselības un drošības pārbaudes. Daži tika noraidīti veselības dēļ, piemēram, ja kādam bija lipīga slimība. Manam tēvam kā atbrīvošanas kara invalīdam tika pieprasīts papildu galvojums.

Daudzi latvieši nonāca ASV dienvidos kokvilnas plantācijās, citi kļuva par sētniekiem daudzdzīvokļu mājās, neskatoties uz savu profesiju un izglītību, bet neviens nekļuva par slogu ASV pašvaldībām.

Pēc kara Apvienotās Nācijas izkārtoja bēgļu izmitināšanu tā sauktajās DP (no angļu val. – Displaced Persons – pārvietotās personas) nometnēs. Rodas jautājums, ko tagad dara Apvienotās Nācijas? Jo šie bēgļi nav jau tikai Eiropas, bet gan visas pasaules rūpes!

Kā Latvija spēs pārskolot šos cilvēkus pilnīgi jaunā vidē un bez Eiropas kultūras un vides zināšanām un saprašanas?

Jānis Šķiņķis, ASV

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Jā, ASV, Austrālijai un Kanādai bija plāns, ko darīt ar bēgļiem. viņiem vajadzēja strādniekus. Bet mūsu valstij nekāda plāna nav.. Neviens acīmredzot pie varas esošais nav spējīgs tādu izdomāt. Mums tak arī vajag strādniekus!!!

  2. Laba doma – katram bēglim jāatrod galvojums no kāda iedzīvotāja vai organizācijas Latvijā.
    Ir dzirdēts, ka”mūsējie” ierodoties bez jebkādiem dokumentiem.
    Tad Straujuma u.c. valdības un Saeimas gudrie varēs galvot par saviem 250 bēgļiem, tādējādi apliecinot savu nopietno vēlēšanos viņus uzņemt, integrēt un uzņemties atbildību par viņiem.
    Ikviens taču zina, ko nozīmē galvojums – tā ir atbildība.

  3. Bildēs rāda sievietes ar mīlīgiem bērniem,ieved jaunus, spēcīgus un agresīvus vīriešus. Un maksās pabalstus,kas toreiz izceļošajiem nebija,to raksta arī autors.
    Latvijad ierēdņi jau saka,kad atvedīs bēgļus,tad tērēs naudu,lai saprastu – ko nu darīt.Absurdi un vieglprātīgi

  4. viss jau ir atkarīgs no cilvēka paša,tikai vajag dot iespēju un labvēlīgu attieksmi.Domāju ka bēgļu skološana būs ātrāka un veiksmīgāka kā no iepriekšējiem bēgļiem .

  5. Ir vērts ieklausīties Šķiņķa kunga teiktajā un pārņemt pieredzi, tikai diez vai šī brīža politiskais ietvars to ļaus un būs gribēšana. Tā ir “pārprastās demokrātijas – demokrātijas, kā visatļautības” sekas. Un mūsu ievēlētais parlaments un tā pieņemtās bezmugurkaula valdības (ar izņēmumu NA) sekas. Bija jābūt referendumam par šo jautājumu, nevis Straujumas un svītas lēmumam, bez garantijas, ka tas īstenosies. Referendums parādītu, kāds ir vēlētāju viedoklis, gan partijām, skatoties uz priekšu – nākamajām vēlēšanām, gan tiek, kas šeit ieradīsies.

  6. Ne viņi mācīsies ne arī strādās, to mēs visi (izņemot valdību) zinām un ievazās te savu bīstamo ebol vīrusu un vēl Aids, ar viņiem būs tikai problēmas un izdevumi.

  7. Valstīm ir pašām jākontrolē savas robežas. Ja Itālija un Grieķija to nespēj, tad tā ir viņu problēma. Visi Āfrikas nabagi nevar pārcelties uz Eiropu.

  8. Kuršs nodrošinās viņiem apsardzi, viņiem būs bīstami pārvietoties Rīgā, gan lauku viensētās.

  9. Neko šie blēži nemācīsies un protams nekādā gadījumā nestrādās fiziski smagus darbus.Un ja arī liks viņiem to darīt ,tad uzreiz viņi sāks brēkt – RASISMS. To viņi māk. Pagājušo nedēļ ja kāds skatījās EURONEWS bija sižets no Itālijas kur rādīja sadursmi starp vietējiem un migrantiem. Vietējie itāļi nevēlējās uzņemt pie sevis migrantu baru-bija ko redzēt un dzirdēt. Bet šis sižets ātri pazuda no ekrāna. Tātad ,labāk rādīt nabaga nošļukušus,nelaimīgus,raudošus ”bēglīšus ” ,nekā rādīt taisnību. Pie mums notiek tas pats,ja runā par ”bēgļiem ” tad maļ vienu un to pašu,bet par sekām,kādas šeit būs,par to nerunā -KLUSĒ.

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Tu nonāksi ellē!

Šonedēļ Latvijā ļoti mainīgi laika apstākļi, kad sals mijas ar atkusni un sniegs ar lietu.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (53)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+