Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
29. oktobris, 2014
Drukāt

Kā stiprinās valodu (10)

Foto-LETAFoto-LETA

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete.

Latvijas atjaunotās neatkarības laikā latviešu valodas kā valsts valodas statuss nostiprinājies, tomēr sev pienācīgo vietu kā valsts valoda tā vēl nav ieņēmusi.

Lai nodrošinātu latviešu valodas ilgtspēju, tās lingvistisko kvalitāti un konkurētspēju Latvijas un pasaules valodu tirgū, kā arī ietekmi Latvijas kultūrvidē, valdība vakar pieņēma Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotās valsts valodas politikas pamatnostādnes 2015. – 2020. gadam.

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete teica, ka latviešu valodas situācija uzlabojas: arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju to apguvuši, arī ārvalstnieki interesējas par mūsu valodu, tomēr brīvajā valodu tirgū tai grūti konkurēt, tāpēc arī Latvijas valstij jāgādā par tās aizsardzību: “Katram latvietim jāapzinās, ka jābūt savas dzimtās valodas vēstniekam, un vienmēr jādomā par to, kādā valodā runāt ar savu kaimiņu vai darbabiedru. Valsts no augšas nevar regulēt latviešu valodas lietojumu sadzīvē.”

Attiecībā uz latviešu valodas lietojumu pamatnostādnēs atzīts, ka no esošajiem pētījumiem nevar pilnvērtīgi spriest, cik lielā mērā tad latviešu valoda tiek izmantota ikdienas saziņā. Atzīts, ka nav daudz valstu, kur būtu tik liela atšķirība starp valsts valodas prasmi un lietojumu. Pamatnostādnēs iekļauta apņemšanās līdz 2020. gadam palielināt to cittautiešu skaitu, kuri saziņā ar iestādēm izmanto (līdz 40%) vai galvenokārt izmanto (līdz 43%) latviešu valodu. 2012. gadā šādu cittautiešu bija attiecīgi 22 un 25 procenti. Kā pozitīvu faktu pamatnostādņu veidotāji atzīmējuši arī to, ka pēdējos piecos gados palielinājies to cilvēku skaits, kuri iegūst valsts valodas prasmes apliecības.

Jāsaka gan, ka, izstrādājot pamatnostādnes, IZM balstījusies uz datiem, kas minēti pētījumos, kuri varētu būt jau novecojuši. Jaunākais pamatnostādņu veidošanai izmantotais pētījums ir no 2013. gada, taču izmantoti arī dati, kas raksturo valodas situāciju laika posmā līdz 2008. gadam.

Pamatnostādnes paredz darbošanos četros virzienos: valsts valodas juridiskā statusa stiprināšana, valsts valodas izglītības politika, latviešu valodas zinātniskā izpēte un attīstīšana, sabiedrības līdzdalības nodrošināšana valsts valodas politikas īstenošanā un latviešu valodas attīstībā.

Attiecībā uz izglītību pamatnostādnēs apgalvots, ka konkurētspējīgu latviešu valodas zināšanu līmeni var nodrošināt pašreizējā mazākumtautību izglītības sistēma, par ko liecinot SKDS aptaujas šā gada dati: 97,6 procenti aptaujāto vecumā no 18 līdz 24 gadiem novērtē savas latviešu valodas prasmes kā teicamas vai labas. Tomēr norādīts, ka izglītības sistēma aizvien jāuzlabo. Piemēram, tiks izstrādāti jauni mācību materiāli bilingvālās izglītības apguvei, kā arī latviešu valodas kā svešvalodas apguvei. Tāpat tiks izstrādāti jauni mācību materiāli latviešu bērniem, kuri dzīvo ārvalstīs. Uzmanību pievērsīs arī latviešu valodas apguvei tā sauktajās latviešu skolās. Izglītos latviešu valodas un literatūras skolotājus par to, kā skolēniem saistošāk mācīt šos priekšmetus, solīja IZM valsts sekretāra vietniece Evija Papule. Pēc skolotāju ierosmes, iecerēts arī atjaunināt mācību saturu šajos mācību priekšmetos; iespējamas pārmaiņas arī centralizēto eksāmenu norisē.

Lai īstenotu visus iecerētos pasākumus, nepieciešams finansējums. Ik gadu valsts valodas politikas īstenošanai būtu nepieciešami ap četriem miljoniem eiro. Piemēram, iecerēts veikt pētījumu par latviešu valodas kā dzimtās un otrās valodas apguvi, kas izmaksās 56 000 eiro.

Nostādnēs paredzēts atbalsts arī lībiešu valodai, piemēram, tās gramatikas tulkošanai un izdošanai.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Tieksme paņemt valda pār visu.Par atdevi neviens nerūpējas.

  2. – hi,hi,palasiet tik, cik atkal aktīvi kremļa troļļi te smirdinās

  3. Kā stiprinās valodu??! Un kas jautā – SUPER NEZINĪŠI!!! Nu, protams saglabājot par katru cenu okupantu un to atvases, kā visus šos 24 latviešu tautas nodevības gadus, jo tad ir jāstipirna,bet bez tiem PSRS ieklīdeņiem NEKO NEBŪTU JĀSTIPRINA, nodevējiem nevūtu ne darbs,ne laba vieta , ne labs darbs uz pašu savas iznīcināmās tautas rēķina!

  4. Ir jau labi,bet vairāk jādomā būtu par angļu val.apguvi. Bez tās nu tiešām pasaulē nekur un nekā….Pietiek pārbraukt pāri Latv. robežai un viss….

  5. Ar 56 000 EUR pabarojiet un apsildiet nabagus vismaz vienu dienu 23 gadu laikā, “kabatpētnieki”.

  6. Latviešu valodas situācija uzlabojas, muļķības, sadzīvē pasliktinās, ja krievvalodīgais 10 gadus atpakaļ mēģināja iestādē ienākot runāt latviski, tagad pat to nedomā darīt. Jaunatnes vidū latviešu valodu daudzmaz zina vidusskolēni, bet profesionālo skolu beidzēji vai tie kuri nemācījās vidusskolā- ne tikai nerunā, bet pat nesaprot. Ir pat gadījumi, krievvalodīgais pabeidza froizglītību latviešu valodā, bet latviešu valodā nerunā- skolām, lai tām būtu finansējums un tās netiktu slēgtas ir jānodrošina audzēkņu skaits un arī viņiem skola ir sekmīgi jāpabeidz un nu viņu velk cik spēj.Ko var vainot šādā situācijā?

    • meli, vini zina musu valodu labi. bet misu berni pat nesaprot. stradaju praga ar 5 jaunieshem visi ir krevi es esmu vieniga. vini zina 3 valodas es 1.

  7. valodu TIRGUS! Viss! Tagad “tolerēsim”, “izdiskutēsim”, “komunicēsim”, “kreativēsim” u.t.t. u.t.j.! Kauna nav, eirolatvāņi?!

  8. Piemēram, iecerēts veikt pētījumu par latviešu valodas kā dzimtās un otrās valodas apguvi, kas izmaksās 56 000 eiro.
    ————————–
    Вот за что я вас,соседи,уважаю-так это за исключительный аппетит.

  9. Nederīga ir valssts valodas izglītības politika tādā nozīmē ka 1.klasē valodu sāk mācīt ar vārda analīzi – pirmais burts, pēdējais burts nevis vārda kopskaņu un vārdu līdzīgo nozīmi uz to kopīgas saknes pamata.

Draugiem Facebook Twitter Google+