Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
9. septembris, 2012
Drukāt

Kā stiprināt sirdi un asinsvadus

sirds23

Ir daudz sirds veselības riska faktoru, ko iespējams novērst, izmainot dzīvesveidu un ievērojot ārstu ieteikumus. Cilvēka organismu, tostarp arī sirds veselību, nevēlami ietekmē stress, negatīvas emocijas, trauksme, dusmas un depresija.

 

Atrodot pozitīvu veidu, kā tikt galā ar emocionālo diskomfortu, var labvēlīgi ietekmēt gan pašsajūtu, gan veselību. Savukārt smēķēšana paātrina sirdsdarbību, paaugstina asinsspiedienu un bojā artēriju sieniņas. Atmetot šo kaitīgo ieradumu, gada laikā kardiovaskulāro slimību un insulta risks samazinās divas reizes!

Normāls asinsspiediens ir 120/80 mm Hg. Kardioloģe Iveta Mintāle uzsver, ka gan sievietēm, gan vīriešiem jebkurā vecumā tas nedrīkst pārsniegt 125/85 mm Hg. Asinsspiedienu par paaugstinātu uzskata tad, ja rādījumi pakāpjas virs 140/90 mm Hg. Tas var veicināt vai izraisīt koronāro sirds slimību, miokarda infarktu vai insultu. Lai asinsspiedienu mazinātu, jāievēro pareizs dzīvesveids, jāatmet smēķēšana, jāsamazina sāls patēriņš un pēc ārsta ieteikuma jālieto atbilstoši medikamenti.

 

Arī paātrināta sirdsdarbības frekvence jeb pulss – virs 60 sitieniem minūtē miera stāvoklī – ietekmē hipertensijas, atero­sklerozes un citu sirds un asinsvadu slimību rašanos. Pulsu var samazināt regulāra sportošana.

 

Paaugstināts holesterīna līmenis asinīs (virs 5 mmol/l) un dislipidēmija jeb lipīdu vielmaiņas traucējumi (triglicerīdi – virs 1,7 mmol/l un zema blīvuma holesterīns – virs 3 mmol/l) palielina varbūtību saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām. Palīdz uztura paradumu maiņa, svara samazināšana, fiziskās aktivitātes un kardiologa ieteikti medikamenti. Priekšstats, ka holesterīna līmeni var ievērojami samazināt tikai ar pareizu uzturu, ir maldīgs.

Toties lieko svaru gan veselīgs un sabalansēts uzturs var samazināt! Tādēļ ēdienkartē jāiekļauj daudz dārzeņu un augļu, treknas jūras zivis, pilngraudu produkti, liesa gaļa, piena produkti ar pazeminātu tauku saturu un jāizvairās no treknas gaļas, pilnpiena un trekniem piena produktiem, kūkām, smalkmaizītēm un saldumiem un jāsamazina sāls patēriņš. Labāk ēst mazāk, nekā par daudz! Dienā ieteicams izdzert 6 – 8 glāzes šķidruma, taču alkohola patēriņš jāsamazina, cik vien iespējams.

Liekais svars un aptaukošanās ir būtisks koronārās sirds slimības, sirds kambaru disfunkcijas, hroniskas sirds mazspējas, insulta, aritmiju un cukura diabēta attīstības riska faktors. Ķermeņa masas indeksu (ĶMI) nosaka, izmantojot formulu: ĶMI = svars (kg) : augums (m2). Ja iegūtais skaitlis jeb indekss ir 18,5 – 24,99, ķermeņa masa ir normāla. Ja ir 25 – 29,99, tātad jau ir lieka ķermeņa masa. Savukārt indekss virs 30 liecina par aptaukošanos. Vēlams arī, lai vidukļa apkārtmērs sievietēm nepārsniedz 80, vīriešiem – 94 centimetrus.

Svaru un kardiovaskulāro slimību risku samazina enerģiskas pastaigas un fiziski vingrinājumi. Ik dienu ieteicama ātra iešana vai skriešana lēnā tempā – vismaz 4,8 km/h. Dārza darbi, malkas skaldīšana vai līdzvērtīgas nodarbes šoreiz nav ņemamas vērā, jo nenodrošina vienmērīgu elpošanu un sirds slodzi.

Tiklīdz slodzes laikā rodas sāpes krūtīs, nekavējoties jāzvana ģimenes ārstam vai kardiologam un jāprasa padoms, kā rīkoties. Ja sāpes ir spiedošas, žņaudzošas, plēsošas vai dedzinošas, ir arī aizdusa, elpas trūkums, slikta dūša, gremošanas traucējumi, galvas reiboņi, ģībonis, sirdsklauves un tirpšana pat miera stāvoklī, nekavējoties nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība. Ar šādu pašsajūtu nedrīkst vilcināties, jo katra minūte var maksāt dzīvību!

Ja ģimenes ārsts vai kardiologs ir nozīmējis medikamentus, tie jālieto apzinīgi, nesamazinot devas un nemainot kārtību bez saskaņošanas ar ārstu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+