Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
12. augusts, 2013
Drukāt

Kā strīdēties ar priekšnieku, nezaudējot darbu?

Foto - sportsnetworker.comFoto - sportsnetworker.com

Man ir radies nopietns konflikts ar  priekšnieku, kurš ir arī liela uzņēmuma vadītājs un mans darba devējs. Zinu, ka strīdā man ir simtprocentīga taisnība, bet kur un kā to labāk pierādīt? Vai vienīgā izeja ir iet uz tiesu? Ko jūs ieteiktu, jo darbu tomēr negribētos zaudēt?
 Raivis Rīgā

 

Konfliktus starp darbinieku un darba devēju parasti risina tiesas, taču dažādus strīdus par darba jautājumiem var šķetināt arī savādāk.

“Darba strīdu likumā” definēts, ka darba strīds ir jebkuras no darba tiesiskajām attiecībām izrietošas vai ar darba tiesiskajām attiecībām saistītas domstarpības starp darbinieku, darbiniekiem (darbinieku grupu) vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju, darba devējiem (darba devēju grupu), darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju.

Darba strīdus atkarībā no tā, par ko ir šis strīds, kā arī no tajā iesaistītajām personām iedala individuālos tiesību strīdos, kolektīvos tiesību strīdos un kolektīvos interešu strīdos. Šajā gadījumā acīmredzot ir runa par individuālu strīdu. Likumā skaidrots, ka individuāls tiesību strīds ir tādas domstarpības starp darbinieku (vai darbinieku grupu) un darba devēju, kas rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai kārtības noteikumus.

Individuālos tiesību strīdus uzņēmumā parasti vispirms mēģina atrisināt pārrunās starp darbinieku un darba devēju. Arī arodbiedrībām ir tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt savus biedrus šo strīdu izšķiršanā, kā arī celt prasību tiesā savu biedru interesēs. Abu pušu pārstāvji turklāt var lemt par darba strīdu komisijas izveidošanu, par ko jānoslēdz rakstveida vienošanās.

Darba strīdu komisijas sastāvā ir vienāds skaits darbinieku un darba devēja pārstāvju, priekšsēdētāju ievēl komisijas locekļi. Lietas izskata ne mazāk kā triju cilvēku sastāvā, ieskaitot priekšsēdētāju. Konkrēta strīda izskatīšanai komisijas locekļus norīko priekšsēdētājs, ievērojot proporcionālās pārstāvniecības nosacījumu. Jebkurā gadījumā dalībnieku skaitam jābūt nepāra skaitlim.

Komisija lietu izskata desmit dienu laikā, kopš saņēmusi iesniegumu, lēmumu pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Tas stājas spēkā pēc desmit dienām, kad lietas dalībnieki saņēmuši tā norakstu, ja vien šajā laikā kāda no pusēm nav cēlusi prasību tiesā. Spēkā stājies lēmums pusēm ir obligāts un jāizpilda labprātīgi desmit dienu laikā, ja vien nav noteikts cits izpildes termiņš.

Ja lēmumu tomēr ignorē, ieinteresētā puse var vērsties tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu tā piespiedu izpildei. Taču jāatceras, ka darba strīdu komisijā neizšķir individuālus tiesību strīdus, kuru izskatīšana tieši pakļauta tiesai:

• par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, kā arī darbinieka atjaunošanu darbā;

• pēc darba devēja pieteikuma, ja darbinieku arodbiedrība nepiekrīt ar savu biedru noslēgta darba līguma uzteikumam;

• par savlaicīgi neizmaksātas darba samaksas piedziņu;

• par atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu;

• pēc darbinieka vai darba devēja pieteikuma, ja uzņēmumā nav darba strīdu komisijas;

• pēc darbinieka vai darba devēja pieteikuma, ja darba līgumu pieprasa izbeigt trešā persona – vecāki (aizbildņi) vai Valsts darba inspekcija par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar personu, kura ir jaunāka par 18 gadiem, ja darbs apdraud šīs personas drošību, veselību vai tikumību vai negatīvi ietekmē tās attīstību un izglītību.

 

UZZIŅA

• Izšķirot darba tiesību strīdus, jāievēro “Darba strīdu likums”, “Darba likums”, “Civilprocesa likums”, “Streiku likums” un citi, kas attiecas uz konkrēto gadījumu.

• Izmaksas, kas saistītas ar darba strīdu komisijas izveidošanu un darbību, sedz darba devējs, ja vien noslēgtā vienošanās neparedz citādi.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+