Mobilā versija
-1.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
10. jūnijs, 2016
Drukāt

Jaunais skolotājs Faruhs Matkasimovs sākumā baidījās stāties klases priekšā (3)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Jaunajam skolotājam Faruham Matkasimovam draugi teikuši: tu tik labi mācies, varētu iegūt ienesīgāku profesiju, taču viņam patīk šis darbs.

“Man ir ļoti svarīgi, lai stundas būtu interesantas, dinamiskas,” saka Rīgas Angļu ģimnāzijas angļu valodas skolotājs Faruhs Matkasimovs – viens no šā gada konkursa “Jaunais skolotājs” laureātiem.

“Mācoties vidusskolā, man padevās visi mācību priekšmeti – angļu valodu apguvu jau kopš bērnudārza, taču patika un padevās arī ģeogrāfija, bioloģija un citi,” stāsta Faruhs, taujāts, kāpēc nolēma kļūt par skolotāju. “Pēc skolas nebija viegli izlemt, kurā virzienā doties. Vēlējos studēt angļu valodu, taču ne filoloģiju. Tāpēc devos uz Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāti, jo tur varēju iegūt profesionālā bakalaura grādu, kā arī divas kvalifikācijas – angļu valodas skolotāja un sociālo zinību skolotāja.” Šajā studiju programmā Faruham ļoti patika mācīties: pasniedzēji bijuši pretimnākoši, studijas interesantas. Viņš arī nelaida garām iespēju pat divreiz doties studēt ārvalstīs – Nīderlandē un Vācijā – studentu apmaiņas programmas “Erasmus” ietvaros.

 

Stundās sajūsma un vaimanas

Pēdējā studiju gadā Faruhs nolēma meklēt skolotāja darbu – studiju programma prasīja, lai studentiem būtu prakse, turklāt gribējās arī sākt pelnīt. “Godīgi sakot, līdz pat ceturtajam studiju gadam nebiju īsti pārliecināts par savām spējām strādāt skolotāja profesijā. Man bija reāli bail iet klasē, stāties skolēnu priekšā un mēģināt viņiem kaut ko mācīt. Bija ļoti bail, ka kļūdīšos, ka kādam nepatikšu,” atklāj Faruhs. Taču, sākot strādāt skolā, viņam darbs ļoti iepatikās.

Faruhs ir viens no 15 angļu valodas skolotājiem Angļu ģimnāzijā. Jaunais skolotājs angļu valodu māca gan pirmklasniekiem un trešklasniekiem, gan septītklasniekiem, astotklasniekiem un vidusskolēniem. Tieši lielie bērni bija tie, kuri pieteica Faruhu konkursam “Jaunais skolotājs”. Kāda skolniece par Faruhu rakstīja: “Aktīvs, enerģijas pilns, ļoti gudrs un izglītots. Mūsdienu izglītības iestādēs vajadzētu vairāk šādu neatkārtojamu personību.” Citā vēstulē bija teikts: “Skolotājs Matkasimovs ir kā kārtīga svaiga gaisa ieelpa vispārīgi stagnējošajā skolotāju telpā. Viņš ir spējīgs pieiet skolēniem no citas puses, kā savējais, un ātri vien uz katru skolēnu atstāt pozitīvu iespaidu.” Faruhs atzīst: viņš skolēnus uztver kā līdzvērtīgus, nesarunājas ar viņiem “no augšas”. Visvairāk gan skolotājam patīk strādāt 3. klasēs, jo šajā vecumā bērniem skaidri redzams viņu potenciāls. Tas Faruhu motivē “censties viņiem iemācīt pēc iespējas vairāk”. Skolotāja vēlme bērniem daudz dot mazajiem gan ne vienmēr patīk – stundās esot arī asaras un vaimanas. “Tad bērniem saku: tu vari, es to zinu. Nesen skolā bija angļu valodas pēcpusdiena, kurā trešklasniekiem vajadzēja spēlēt ludziņu angļu valodā. Kolēģi ieteica izvēlēties lugu, kurā katram bērnam būtu jāpasaka tikai viens teikums, bet es nolēmu: ja jau iestudējam lugu, tas jādara nopietni. Tāpēc katram bija jāpasaka vismaz pieci teikumi, bet dažam pat desmit vai divdesmit. Iestudējām lugu par grieķu dieviem un Pandoras lādi. Nē, bērniem tas nebija pārāk sarežģīti! Viss izdevās vienkārši fantastiski. Ja bērni atkal teiks, ka kaut ko nevar, atgādināšu par šo lugu,” klāsta skolotājs. Viņš neslēpj: arī skolēnu vecākiem dažkārt šķiet, ka no bērniem prasa par daudz, taču Faruhs nepiekāpjas, jo “esmu ietiepīgs un varu visu laist gar ausīm”.

 

Lai nav garlaicīgi

Taču arī brīvības Faruha skolēniem ir daudz. Jaunais skolotājs ļauj stundas lielā mērā veidot viņiem pašiem. Protams, pie mācību programmas jāpieturas, taču, piemēram, ja jāapgūst tēma par dzīvniekiem, Faruhs katram pašam ļauj izvēlēties, kuru kustoni raksturot sīkāk. “Man svarīgi, lai ir rezultāts, bet tas, kādā ceļā skolēni pie tā nonāk, nav tik svarīgi. Taču mans pienākums ir palīdzēt, ja viņi nespēj atrast īsto ceļu,” skaidro Faruhs. Viņš piebilst: mācību grāmatas 3. klasei sastādītas tā, ka “septiņi vārdi jāmāca divas nedēļas”. Ja pieturētos pie tām, garlaicīgi būtu gan pašam, gan skolēniem. Turklāt jaunais skolotājs vēlas, lai angļu valodas stundās skolēni mācītos ne tikai angļu valodu. Tāpēc bērni ne tikai uzzina, kā angliski sauc zirnekli, bet uzzina arī, cik viņam kāju, salīdzina zirnekļa un citu kukaiņu kāju skaitu. Faruhs uzsver: angļu valodā nav grūti atrast papildu mācību materiālus – ar tiem pilns tīmeklis, taču, protams, tos jāprot atlasīt. Darbu atvieglo tas, ka angļu valodas stundās bērnus dala grupās, ņemot vērā zināšanu līmeni. Pret vecāko klašu skolēniem Faruhs cenšas izturēties kā pret pieaugušiem. Lai uzturētu disciplīnu klasē, viņš izmanto veco, labo metodi “kā jūs pret mani, tā es pret jums”. “Šajā vecumā jau skolēniem parādās vairāk interešu ārpus skolas, tad nu skolotājam jābūt stingram un nedrīkst atkāpties no savām prasībām. Arī šiem skolēniem ir potenciāls, tāpēc uzdodu daudz mājasdarbu, jo tas jāizmanto. Ir salīdzinoši vienkārši motivēt skolēnus mācīties angļu valodu, jo viņi grib ceļot, neviens negrib svešā zemē justies kā muļķis, nespējot parunāt,” saka Faruhs. Vidusskolas klasēs jaunais skolotājs stundas balsta uz multikulturālismu. Šajā vecumā angļu valoda jau apgūta, nu to var izmantot, lai runātu par dažādām saistošām tēmām, par citām valstīm un kultūrām. Faruhs atzīst: mūsdienās ir lielas iespējas apgūt angļu valodu arī ārpus skolas, tomēr bez strukturētām mācībām neiztikt. Daudzi angļu valodu kaut kur “sagrābstās”, tad skolas uzdevums ir šīs zināšanas ielikt konkrētā sistēmā. Turklāt kinofilmās un tīmeklī dzirdētā angļu valoda ne vienmēr ir tā pareizākā. Tāpēc Faruhs pirms kontroldarbiem katram skolēnam atgādina, ko tieši viņam vēlams atkārtot, jo vienam ķeras pagātnes forma, bet citam neērtākā ir kāda cita gramatikas tēma.

 

Darbs kā hobijs

Jautāts, kādas ir grūtības skolotāja darbā, Faruhs atzīst, ka viņam nav viegli strādāt ar pirmklasniekiem. Daži mazie vēl nesaprot, ka skolā tomēr jāievēro disciplīna. Savukārt, vaicāts par skolotāju atalgojumu, Faruhs atbild, ka viņu tas neapmierina un, visticamāk, nekas būtiski neuzlabosies arī pēc jaunā algu modeļa ieviešanas. “Jāstreiko vismaz nedēļu, lai kaut ko panāktu,” uzskata jaunais skolotājs. “Vienas dienas streikā gan piedalījos, jo vismaz kaut kādā veidā savas tiesības jāaizstāv. Izglītības sistēmā mani neapmierina arī tas, ka vienmēr ir gaidāmas reformas, tāpēc nav skaidrs, kāda būs nākotne. Šī nenoteiktība samazina skolotāju motivāciju strādāt.”

Viņaprāt, liela problēma ir arī tā, ka skolotāja profesija sabiedrībā tiek pat nicināta. Piemēram, Faruha draugi bija pat sašutuši, kad uzzinājuši, kādu profesiju viņš izvēlējies. Teikuši: tu tik labi mācies, tu varētu iegūt ienesīgāku profesiju. “Tomēr ne alga, ne attieksme pret skolotājiem man neliks pamest skolu. Man patīk šis darbs, tas man ir kā hobijs. Ja cilvēkam darbs ir hobijs, tā ir lielākā dāvana, kāda vien var būt,” saka Faruhs.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Valodu nevar ienācīt tikai stundās, jābut papildus darbs, t.sk. valodas vide.

  2. ko viņš var iemācīt?

  3. Tāpēc uzdodu daudz mājas darbus. Un tā katrs skolotājs liek mācīties mājās, jo skolā iemācīt priekšmetu ir jāmāk.
    Kārtējais skolotājs, kas visu mācīšanis uzgrūž vecākiem vai privātskolotājiem.
    Neredzu nekādu jauno talantu! Šļūc pa tām pašām vecajām sliedēm.

Draugiem Facebook Twitter Google+