Antra Pētersone: Kā svētkus svinēt videi draudzīgi? 0
Autore: Antra Pētersone, biedrības “homo ecos:” projektu vadītāja
Novembris ir valsts svētku laiks, kad patriotiskās noskaņās atzīmējam vairākus Latvijai nozīmīgus svētkus, arī svētkiem bagātā gadu mija tuvojas, tāpēc ir īstais laiks aizdomāties par dabas un cilvēku mijiedarbību pasākumu organizēšanā.
Mums, latviešiem, patīk svinēt svētkus un, kas svarīgi, darīt to skaisti – pulcēties 11. novembra krastmalā, piedalīties krāšņos mūzikas festivālos un aizraujošos sporta pasākumos. Tomēr līdztekus kopā būšanas priekam un kultūras baudījumam nākas pamanīt arī sabiedrības pretrunīgo dabu – baudām mākslu un priecājamies par skaisto, bet vienlaikus atstājam aiz sevis postījumus un neapdomīgi izšķērdējam resursus.
Pasākumos piedzīvotais rada ne tikai patīkamas atmiņas, bet arī ietekmi uz apkārtējo vidi. Tā var būt gan tūlīt pamanāma, piemēram, atkritumu daudzums pasākuma vietā, izvēlētā pārtika, gan arī tādas, ko nemanām uzreiz, – gaisa un ūdens piesārņojums, dabas resursu pārtēriņš, kā arī pasākumu radītās siltumnīcefekta gāzes, kas veicina klimata pārmaiņas.
Pasaulē videi draudzīgu pasākumu ideja kļūst arvien aktuālāka, dažāda mēroga pasākumos plānveidīgi tiek iestrādāta videi draudzīga rīcība, pēc pasākuma novērtējot sasniegtos rezultātus un uzstādot mērķus nākamajiem pasākumiem. 2012. gadā Dānija bija Eiropas Komisijas prezidējošā valsts, kura pirmā ieguva ISO 20121 sertifikātu par ilgtspējīgu pasākumu vadību. Prezidentūra bija ne tikai videi draudzīga, bet arī taupīgāka nekā citas – tika iztērēts par 50 miljoniem eiro mazāk, salīdzinot ar iepriekš plānoto, kas pierādīja, ka nozīmīgi lieli pasākumi var būt videi draudzīgi un arī finansiāli izdevīgi.
Pavasarī biedrība “homo ecos:” aptaujāja dažādu Latvijas pasākumu organizatorus. Liela daļa atzina, ka Latvijā vajadzētu aktualizēt videi draudzīgu pasākumu organizēšanas pieeju, bet pagaidām trūkstot informācijas, kas jādara, lai pasākums kļūtu videi draudzīgāks. Tāpēc rudenī “homo ecos:” ar sadarbības partneriem izstrādāja pirmo rokasgrāmatu latviešu valodā par videi draudzīgu pasākumu organizēšanu, kurā iekļāva labās prakses piemērus un ieteikumus, kas iedvesmotu rīkoties citādi un rūpīgi pārdomāt pasākuma organizēšanas un norises laikā pieņemtos lēmumus.
Strādājot pie rokasgrāmatas, atklājām, ka pēdējā laikā arī Latvijā pasākumu organizēšanas sektorā vērojamas pozitīvas iezīmes, videi draudzīga rīcība tiek īstenota atsevišķu iniciatīvu veidā, galvenokārt atkritumu apsaimniekošanas, transporta, pārtikas un resursu izmantošanas sektoros. Piemēram, festivāla “Positivus” laikā tika nodrošināts ekspresis uz festivāla norises vietu un atpakaļ, sadarbībā ar taksometru pakalpojumu sniedzējiem ir iespēja pieteikties līdzbraucēja vietai taksometrā. Sarunu festivāla “LAMPA” laikā pasākuma apmeklētājiem bija iespēja bez maksas no ūdens cisternām uzpildīt līdzpaņemtās pudeles. Festivāla “Laba daba” rīkotāji aicina ēdinātājus piedāvāt apmeklētājiem sabalansētu uzturu, kā arī nodrošināt gan vegānu, gan veģetāru piedāvājumu.
Labā ziņa ir tā, ka cilvēki kopumā arvien atsaucīgāk uzņem videi draudzīga dzīvesveida idejas, tāpēc to iekļaušana pasākumu rīkošanā ir saprātīgs solis, tieši tāpēc, turpinot iesākto, esam sākuši strādāt ar jauniešu grupu, kas sevi dēvē “Decarbonize our future” (mazoglekļa nākotne), kas ir entuziasma pilni izveidot ieteikumus (vadlīnijas) vienaudžiem nelielu pasākumu organizēšanai līdz gadumijai.
