Kā tad tas Jaunais sācies? 0
Dabā – ar vidēja stipruma vētru. Ļaudīs, šķiet, ar dikti jau garu svētku radītu spriedzīti. Tepat kaimiņos viens uz darbu pirmdienas vietā svētdien aizspērās. Pārbrauca gauži apmulsis. Atjēdzies, ilgi un tā histēriski smējās, tad aizmiga… Labi. Mostamies. Kļūstam atkal nopietni.
Reāls ieguvums
Ne tikai auto jomā, visā valsts ekonomikas attīstībā svarīgākais gadu mijas fakts noteikti ir degvielas cenas. Ziemassvētkos “nestiņi” sasniedza rekordu – 1,04 eiro par litru. Aizbraucu līdz Dundagai un atpakaļ. Salīdzinājumā ar pērno benzīna rēķinu – torte un šampanietis par velti.
To šogad jutīs katrs, kurš ar auto pārvietojas. Tie vairs nav santīmi vai centi. Ja vidēji mēnesī Rīgā nobraucu 1200 km (vidējas klases benzīna dzinējs – 10 l uz 100 km), ārpus pilsētas vēl 800 (7l/100 km), 2014. gada aprīlī par šo prieku maksāju 248 eiro, šogad – 193. Gadā viena tīri pieklājīga alga klāt. Un ir taču cilvēki, kas brauc krietni vairāk. Ir lielu un mazu kravu pārvadātāji, kuru degvielas rēķini katram auto rakstāmi četrciparu skaitļiem, un pašu auto skaits desmitos un simtos.
Tiešām labi sācies gads. Pievienotās tabulas liecina, ka Eiropā lielāko ieguvēju reitingā esam trešajā vietā.
Svarīgākais jautājums, protams, – vai varam rēķināties ar šādu degvielas cenu saglabāšanos? Vai pat tālāku samazināšanos?
Eksperti gan pasaulē, gan pie mums prognozēs ir atturīgi – pārāk sarežģīti esot globālie politiski ekonomiskie procesi. Optimisma balstīšanai varu piedāvāt vien mūsu “Swedbank” decembrī publicēto ekonomista Andreja Semjonova komentāra fragmentu:
“Pēdējo mēnešu cenu kritumu galvenokārt noteica lētāka degviela, tās cena novembrī mazinājusies par 3,8%, kas skaidrojams ar joprojām lejupslīdošu naftas cenu. Mēneša laikā mazliet dārgāka kļuvusi pārtika, to veicinājis neliels cenu kāpums pienam un sezonālo faktoru ietekmē nedaudz pieaugošā augļu un dārzeņu cena.
Salīdzinājumā ar novembri pērn turpinās pakalpojumu cenu pieaugums (kopumā par 3,1%), tai skaitā dārgāki kļuvuši viesnīcu un restorānu pakalpojumi, kā arī atpūtas un kultūras pasākumi. Gada griezumā turpinājušas augt arī tabakas izstrādājumu cenas, pieaugumu veicinājusi akcīzes nodokļa pamatlikmes cigaretēm paaugstināšana šī gada 1. jūlijā. Patērētājiem labvēlīgas joprojām ir šobrīd krītošās cenas galvenajās mājsaimniecību izdevumu pozīcijās – pārtika ir par 0,4% lētāka, degviela par 5% lētāka, bet gāzes un siltumenerģijas tarifi mazinājušies aptuveni par 1%.
Arī Baltijas valstīs kopumā saglabājas līdzīgas tendences, naftas cenu kritumam pasaulē mazinot cenas degvielai. Naftas cena eiro izteiksmē novembrī bijusi par 21% lētāka nekā pirms gada. Naftas tirgū piedāvājums šobrīd pārsniedz pieprasījumu, turklāt pašlaik nav ziņu par gaidāmu piedāvājuma ierobežošanu, tādēļ cenas joprojām virzās lejup.
Kritisks kontroles trūkums
Ja skaitām satiksmes radītos zaudējumus – sāpīgākā un diemžēl pērn pieaugusī to daļa joprojām ir traģiski ceļu negadījumi. Vai spēsim tos deldēt?
Garo brīvdienu statistika gan gadu aizsākusi tikai ar vienu bojāgājušo, taču pagājušajā piektdienā un sestdienā Rīgā redzētais optimismu nevieš. Pilsētas ielas tādas paģiraini tukšas. Totāls pagurums un vismaz katra trešā, ceturtā braucēja visai neadekvātas izpausmes. Lūk, te (Nīcgales iela) viens apstājies pie sarkanas gaismas “pusotrajā” joslā. Iedegas zaļais – šis nekustas. Iespraucos blakus labajā pusē, redzu, dižena izmēra kungs pie stūres krāc…
Policijas, kuras klātbūtne vien gurdenos (ne mazāk bīstami par skrējējiem) uzpurinātu, nav. Ne labajā, ne kreisajā krastā. Ne centrā, ne nomalē. Nē, piedodiet, Bolderājā viens kolēģis tomēr esot trubiņā pūtis.
Svētdienas pievakare. Nekur nebraucu. Saskaitu kontroles spēkus planšetdatorā. Programmas “WAZE” lietotāji Rīgā un apkārtnē kopīgi saskaitījuši septiņus posteņus. Ļoti iespējams, ka skaitlis īstenībā ir mazāks, jo, ekipāžai parādoties dažādās vietās, tā kartē tiek iezīmēta atkārtoti. Septiņi vien galvaspilsētā? Šādos izcili riebīgos laika apstākļos? Nabadzības apliecība…
Vienā jomā gan policija gadu mijā pelnījusi uzslavu. Beidzot informatīvie ziņojumi medijiem ir sūtīti katru rītu. Arī brīvdienās. Paldies par to VP sabiedrisko sakaru nodaļas darbiniekiem Tomam Sadovskim un Ilzei Jurēvicai, kuri strādāja svētkos.
Kas tad būtiskākais viņu gatavotajās ziņās?
Viena nāve. “02.01.2015., plkst. 14.51 Rīga, Ernesta Birznieka-Upīša iela krustojums ar Dzirnavu ielu 1964. g. dzimis vīrietis ar a/m “Toyota” uzbrauca gājējam, pēc kā uzbrauca stāvošai a/m “Peugeot” un izraisīja sadursmi ar a/m “Toyota”. Gājējs miris; a/m “Toyota” vadītājs un pasažiere ievietoti slimnīcā.”
Ziņā (kā visās šajās operatīvajās informācijās) trūkst detaļu. Komentētājam atliek minēt. Par promilēm runāts netiek. Skaidrā. Ātrums? Šajā vietā fiziski nav iespējams. Totāla, fatāla neuzmanība, izklaidība, demobilizācija šķietami nevainīgos apstākļos, par kuru jau rakstīju iepriekš Nīcgales ielas sakarā.
Un kura tā vien “lien ārā” no citas, gan ne tik traģiskas ziņas.
“03.01.2015., plkst. 12.51 Rīga, Viestura prospekts. 1983. g. dzimis vīrietis ar a/m “Citroen” izraisīja sadursmi ar stāvošu a/m “Toyota”, kura vadītājs dzimis 1984. g. Trieciena rezultātā a/m “Toyota” tika izstumta uz braucamās daļas, kur notika sadursme ar garām braucošo a/m “MB”, kuru vadīja 1935. g. dzimis vīrietis. Bojāta arī garām braucošā a/m “BMW”, kuru vadīja 1974. g. dzimis vīrietis. Smagi cietušo nav.”
Gaišā dienas laikā, bez sniega, bez ledus “ievilkt” stāvošā auto!? Te nu ir viņa – pustukšā un nepieskatītā svētku Rīga.
Bet citur… Piedzēruši puikas plosās? Nekā nebija. “Uzstājas” arī dāmas. Pilnīgi skaidrā.
“03.01.2015., plkst. 6.00 Vecumnieku pagasts, ceļš Ķekava–Skaistkalne–Zvirgzde 22,2. km. 1966. g. dzimusi sieviete, vadot a/m “Hyundai Getz”, neizvēlējās drošu braukšanas ātrumu, netika galā ar a/m vadību, kā rezultātā iebrauca grāvī un apgāzās.”
“02.01.2015., plkst. 8.06 Jūrmalā pa Rīgas ielu no Dzintaru ceļa pārvada Kr. Barona ielas virzienā 1987. g. dzimusi sieviete vadīja a/m “BMW 325″ un, netiekot galā ar a/m vadību, nobrauca no ceļa, uzbraucot trim kokiem. Diagnoze: galvas smadzeņu satricinājums, ribu lūzums.”
Diagnoze medicīniskā… Kāda ir tā kaite no satiksmes drošības viedokļa? Nepietiekama auto vadīšanas prasme. Pamācīties derētu. Auto “fizkultūra” derētu. Pat solīdā vecumā, pat dāmām par skādi nenāktu. Ja vien viņas nevēlas braukt vēl lēnāk vai, putenim nākot, vispār palikt mājās.
Atbrauc pavingrot!
Ir tikai viens ceļš uz drošu kustību, labu pašsajūtu pie stūres ziemā, un ved tas uz mācību – treniņa trasēm. Laika apstākļi šogad ziemas autopoligoniem nelabvēlīgi. Par maz sniega, par maz sala. Un nez vai stabila, balta ziema atnāks. Vismaz vecie Buļļu salas zvejnieki saka – nebūs. Jo īsta ziemeļvēja vētra, kas sadzītu Baltijas ūdeni Rīgas līcī, tā arī nav atnākusi. Šī bija par vāju. Un sākās ar rieteni, kas ziemu nenesot. Tas nu tā. Ja neticam večiem, skatāmies internetā. Un redzam – nāk īss sala periods. Tad atkusnis. Lielākās izredzes uz kaut ko bildē redzamajam līdzīgu sola janvāra beigas.
Jāķer mirkļi! Tādēļ – pēc aukstas nakts zvanām trašu saimniekiem (labākais avots kontaktinformācijai ir internetā – www.iauto.lv/trases).
BRĪDINĀJUMS! Nebrauciet uz dīķu, upju, ezeru ledus! Automobilim pietiekami stiprs tas kļūs, tikai sasniedzot 20 – 25 cm biezumu. Mērījumus var veikt, izmantojot bļitkotāju urbi. Nebrauciet uz laukumiem, kuros nav kustības uzraugu, organizatoru. Iespējamas sadursmes, par kurām apdrošinātāji var nemaksāt.
Vai dāmām šī vīrišķīgā izprieca piemērota?
“Brīvkalnu” trase piedāvā instruktoru pakalpojumus. Diviem no tiem – Jānim Štrausam un Ivaram Grošum – jautāju: kādas tad, viņuprāt, ir raksturīgākās daiļā dzimuma kļūdas, kādas ir iespējas tās vienā īsā nodarbībā labot?
– Viņas ir atvērtākas atziņai “pie stūres neesmu perfekta”. Viņas patiešām grib padomu un to no visas sirds uzklausa. Ar prieku jāteic, ka lielākā daļa dāmu brauc labi. Pietiek ar nelielām korekcijām, ar dažiem vingrinājumiem, kurus nevar veikt uz ielas, bet var speciāli iekārtotā trasē, un jau – pavisam labi. Ja daba devusi koordināciju, kuru papildina perifērā redze, maiga un apvaldīta rīcība kritiskās situācijās (veči saspringst un rīkojas pārāk ar spēku), daudzas sievietes ir vai vismaz ar nelielu piepūli var kļūt par lieliskām braucējām.
Raksturīgās kļūdas?
Baiļu krampis. Tas sākas, jau automobilim kustoties pavisam lēni un paklausīgi. Saspringts stāvoklis sēdeklī, rokas sažņaugušas stūres ratu. Nervu kamols. Loģiski, ka pareizu reakciju brīdī, kad “kaut kas notiek”, te grūti gaidīt. Auto mazliet paslīd, tikai mazliet, pietiktu ar vieglu korekciju – bet rokas ieķērušās stūrē un nekust. Vai spēj tikai kaut ko ļoti lēnu.
Priekšā šķērslis. Šoreiz mākslīgs un nekaitīgs. Skatiens pielīp tam, labā kāja gandrīz nolauž bremzes pedāli, un auto šļūcošiem riteņiem “avarē”. Vajadzēja saprast, ka apstāties nebūs iespējams, atlaist bremzi un stūrēt šķērslim garām. Tur arī skatīties. Neblenz uz stabu, tas hipnotizē. Skaties, kur gribi aizbraukt, tad tur arī trāpīsi.
Trešā kļūda pirmajos ledus metros piemīt gandrīz visām. Apdāvinātajām arī. Večiem arī. Vainīga ir priekšējās piedziņas auto tendence “stumt priekšu ārā”. Gudri sakot, nepietiekama pagriežamība. Kā rīkoties stūrētājam, ja gadījies līkumā iebraukt par ātru un jūtat, ka krūmi skrien virsū? Instinkti bļauj – griez stūri vēl vairāk! Aplami. Stūrējošo riteņu saķeres resursi ir izsmelti, šāda rīcība nedos neko.
Pareizā rīcība – maiga un aukstasinīga. Stūrīti drusciņ atpakaļ, līdz tās normālas reakcijas atjaunojas, gāzīti arī mazliet nost – priekšējās piedziņas automobiļa stūrējošajiem riteņiem kļūs vieglāk.
Tādas tās kļūdas. Labojamas, ja nav slinkums padomu uzklausīt un pavingrot.
Degvielas cenas Eiropā
3.01.2015. (5.04.2014.). Valsts Benzīns
Polija 0,953 (1,335)
Igaunija 0,979 (1,379)
Latvija 1,054 (1,358)
Ungārija 1,074 (1,435)
Lietuva 1,074 (1,388)
Luksemburga 1,100 (1,354)
Nīderlande 1,581 (1,818)
Itālija 1,581 (1,795)
Dānija 1,463 (1,675)
Apvienotā Karaliste 1,446 (1,625)
Malta 1,440 (1,480)
Somija 1,387 (1,674)
EU vidēji 1,248
Avots: www.energy.eu
Sešas lētākās un sešas dārgākās valstis (eiro)
Degvielas cenas dažās pasaules valstīs 1.01.2015.
Valsts Cena (eiro)
Sauda Arābija 0,13
AA Emirāti 0,36
Krievija 0,53
ASV 0,57
Azerbaidžāna 0,62
Kirgizstāna 0,68
Kazahstāna 0,71
Gruzija 0,89
Ukraina 0,89
Ķīna 0,95
Japāna 0,96
Tadžikistāna 1,06
Maroka 1,15
Urugvaja 1,40
Izraēla 1,48
Turcija 1,50
Avots: www.MyTravelcosts.com
